Pēc pāris mēnešu ilgas spriedzes un asām diskusijām jautājumā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) plāna projektu un tajā paredzētajiem nosacījumiem zivsaimniecībai beidzot vērojama virzība uz kompromisu. Jaunākā informācija liecina, ka valsts institūcijas ir sadzirdējušas zvejnieku bažas, tomēr nozares pārstāvji saglabā modrību, solot nepieļaut «ne centimetra» piekāpšanos, kas apdraudētu viņu iztiku.
Konceptuāla vienošanās: zveja varēs turpināties
Sanāksmē starp Zemkopības ministrijas (ZM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvjiem panākta konceptuāla vienošanās. Kā liecina ZM publicētā informācija: «Piekrastes zveja ĪADT teritorijā varēs turpināties līdzšinējā veidā bez jebkādiem papildu ierobežojumiem, ievērojot zvejas noteikumos paredzēto regulējumu».
Šis lēmums ir būtisks pagrieziens pēc tam, kad 2025. gada nogalē iepriekšējais DAP izstrādātais plāns tika apturēts. Toreizējais piedāvājums paredzēja stingrus ierobežojumus, kas izsauca zvejnieku sašutumu un bažas par visas nozares likvidāciju. Tagad VARAM un DAP apliecina, ka ZM argumenti tiks ņemti vērā, pilnveidojot nosacījumus.
Grunts tralēšanas ierobežojumi
Viens no jaunajiem aizliegumiem skars grunts tralēšanu (tīkla vilkšanu pa grunti), lai aizsargātu zemūdens rifus. Tomēr zvejniekus tas neuztrauc, jo, kā norāda biedrības «Mazjūras zvejnieki» valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis: «Piekrastnieki jau vispār ar velkošiem nestrādā, tāpēc mūs tas pilnīgi neietekmēs». Reņģu un brētliņu pelaģiskā zveja, kas neskar grunti, varēšot turpināties bez izmaiņām, atbilstoši zvejas noteikumiem.
Neskatoties uz solījumiem, biedrības «Mazjūras zvejnieki» valdes priekšsēdētājs pauž piesardzību. Viņš norāda, ka saziņa ar dabas sargiem «klibo» un pēc pēdējās tikšanās Kolkā ar viņiem DAP nav sazinājies. «Laikam esam tie sliktie dabas sargiem…» viņš piebilst, uzsverot: «Mēs savu vārdu esam pateikuši — ne centimetra piekāpšanās, kas ietekmētu piekrastes zvejniekus. Tagad uzmanīgi vērojam, kas notiks tālāk.» A. Cīrulis arī brīdina, ka gadījumā, ja zvejnieku intereses netiks ievērotas, viņi ir gatavi rīkoties: «Pacelsim cilvēkus, nepieļausim liegumus tādus, kas ietekmē piekrastes zveju».
Zvejnieki uzskata, ka pašreizējais ierobežojumu apjoms Latvijā jau tā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs, padarot viņus mazāk konkurētspējīgus. Viņu mērķis ir panākt dažu esošo liegumu atcelšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus ar kaimiņu zvejniekiem.
Kas sekos tālāk?
Biedrības pārstāvis uzteic sadarbību ar ZM, ar kuru notiek regulāra saziņa. Savukārt no DAP oficiālu informāciju par pārstrādāto īpaši aizsargājamo jūras teritoriju plānu zvejnieki nav saņēmuši. Viņi joprojām gaida jaunā dabas plāna konsultatīvās grupas sasaukšanu, kurā solīts iekļaut arī zvejnieku pārstāvi.
Šī brīža situāciju var raksturot kā gaidīšanas režīmu. No vienas puses, ministrijas sola samērīgu pieeju un nozares dzīvotspējas saglabāšanu, no otras puses — zvejnieki uz pašreizējo situāciju raugās piesardzīgi.
/Autores foto/
