16. februārī Talsu novada domes sēdē, kas ilga visas dienas garumā un noslēdzās tikai 22.00, tika apstiprināts 2026. gada Talsu novada pašvaldības budžets. Izdevumi plānoti 81 421 180 eiro apmērā. Šogad izvirzītas trīs prioritātes: izglītības vide, sabiedrības drošība un ekonomiskā attīstība. Labās ziņas — krīze ir pārvarēta, pašvaldība pamazām atjauno apturētās iniciatīvas un dodas attīstības virzienā.
Šogad ieņēmumi plānoti 69 051 194 eiro, izdevumi — 81 421 180 eiro apmērā. Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem veidojas no tā, ka budžeta izdevumos iestrādāti iepriekšējā gada naudas atlikumi kontos. Pamatbudžeta kontu atlikums uz šī gada 1. janvāri — 12 164 895 eiro.
«2026. gada budžets Talsu novadam top ģeopolitiski sarežģītos apstākļos un laikā, kad cilvēku vēlmes pēc labklājības un attīstības aug, bet finanšu iespējas arvien samazinās. Tomēr kopumā varam droši teikt, ka šis budžets ir ne vien sabalansēts, bet arī stabils un jau ļauj skatīties attīstības virzienā, kas pēc Talsu novada bēdīgi slavenās finanšu krīzes jau ir ļoti labi. Par to liecina, pirmkārt, tas, ka līdz gada vidum ir plānots pilnībā dzēst budžeta un finanšu vadības kredītu, kas 2024. gadā tika ņemts Valsts kasē pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai. Šobrīd pašvaldība spēj no pašu budžeta segt gan pamatvajadzības, gan ieguldīt attīstībā, gan arī segt kredītsaistības. Otrkārt, 2026. gada budžetā ir ieplānots finansējums vairāku nozīmīgu objektu būvniecībai un nākotnes darbu projektēšanai,» par šī gada budžetu pauž Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA).
Šim gadam izvirzītas trīs prioritārie virzieni, kas atspoguļojas gan budžetā, gan plānotajos darbos: ilgtspējīgas izglītības vides nodrošināšana; sabiedrības drošības uzlabošana; ekonomiskās attīstības sekmēšana.
Ieņēmumi
Tie plānoti 69 051 194 eiro apmērā. Kā ierasts, vislielāko ieņēmumu daļu veido nodokļi (48 %) jeb 32 775 573 eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze — 29 627 233 eiro. Nekustamā īpašuma nodoklis — 2 135 600 eiro (par zemi), par ēkām — 522 100 eiro (par ēkām), 205 700 eiro (par mājokļiem). Dabas resursu nodokļa prognoze ir 270 000 eiro. Azartspēļu nodoklis plānots 14 940 eiro.
Transferti plānoti 31 070 142 eiro jeb 45 % no pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem. No tiem Valsts budžeta transferti ir 30 790 142 eiro, kas ietver mērķdotācijas izglītības, sporta, kultūras nozarēm, autoceļu un ielu uzturēšanai, dotāciju no pašvaldības izlīdzināšanas fonda un transfertus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem.
Valsts budžeta dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ir 10 601 967 eiro, kas ir par 683 690 eiro vairāk nekā 2025. gadā.
Pašvaldību budžeta transfertu ieņēmumi plānoti 280 000 eiro — ieņēmumi no citām pašvaldībām par izglītības pakalpojumiem.
Nenodokļu ieņēmumi 696 107 eiro apmērā sastāv no nekustamā īpašuma pārdošanas, ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskas izmantošanas (licences), ostu pārvalžu iemaksām, valsts un pašvaldības nodevām un naudas sodiem.
Maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus 4 421 962 eiro apmērā veido ieņēmumi par zemes un telpu nomu, ieejas biļetēm kultūras pasākumos, dabas resursu ieguvi vecāku maksa par bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs un interešu pulciņu apmeklēšanu mūzikas skolās u.c.
Izdevumi
Kā ierasts, joma, kurai nepieciešams visvairāk finansējuma, ir izglītība. Šogad tai ieplānoti 34 843 880 eiro (43 % no kopējiem izdevumiem), tajā skaitā valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un nodokļiem, interešu izglītības nodrošināšanai, mācību līdzekļu un materiālu iegādei. Lielākais investīciju projekts izglītības jomā ir Sabiles pirmsskolas izglītības iestādes «Vīnodziņa» projektēšana un būvniecība, kas turpināsies visa gada garumā. Šogad uzsāks projektēšanu Talsu pamatskolas fasādes atjaunošanai, Talsu Mākslas skolas pastāvīgās mītnes iekārtošanai un Rojas vidusskolas sporta zāles remontam. Vēl plānoti ieguldījumi vairāku izglītības iestāžu jumtu remontā Dundagā, Valdemārpilī, Mērsragā, Laucienē un Rojā, kā arī inventāra iegāde un labiekārtojumi pirmsskolas izglītības iestādēs.
Otra lielākā «pīrāga» daļa paredzēta teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai — 13 344 581 eiro (16 % no kopējiem izdevumiem). Šajā sadaļā paredzēta virkne ar veicamajiem darbiem un projektiem, vairākus no tiem iespējams apskatīties blakus izvietotajā attēlā «Lielākie investīciju projekti». Tāpat šeit ietilpst finansējums ielu apgaismošanai visa novada teritorijā, dzīvnieku patversmei «Ausma» — 180 687 eiro, būvprojektu izstrādei projektu sagatavošanai — 425 430 eiro, Transporta daļai — 564 179 eiro u.c.
Trešā lielākā izdevumu sadaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai — 11 357 804 eiro (14 %). Piemēram, sociālajiem pabalstiem — 4 809 920 eiro, Talsu novada Sociālajam dienestam — 1 051 554 eiro, pansionātam «Lauciene» — 2 897 442 eiro u.c.
Atpūtai, kultūrai, sportam un reliģijai ieplānoti 7 086 398 eiro (9 % no kopējiem izdevumiem). Tas paredzēts iestāžu nodrošināšanai un pasākumu rīkošanai, kā arī līdzfinansējums projektiem — pašvaldības ēkas Ventspils ielā 14, Sabilē, pārbūve kultūras pakalpojuma nodrošināšanai (7 471 eiro, plus 120 000 eiro, kas tika ieplānoti jau pērn un notika darbs pie dokumentācijas izstrādes procesiem, bet būvdarbi sāksies šogad), Mērsraga Tautas nama skatuves aprīkojuma uzlabošanai (126 237 eiro), Talsu novada muzeja galvenās ēkas hidroizolācijai un centralizētas lietus notekūdeņu sistēmas izveidei (770 674 eiro) un Kubalu skolas-muzeja kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai (100 000 eiro).
Vispārējiem valdības dienestiem izdevumi plānoti 4 770 199 eiro (6 % no kopējiem izdevumiem) apmērā un tie paredzēti pašvaldības darbības nodrošināšanai, finanšu vadībai un klientu apkalpošanai. Šeit iekļauts finansējums pilsētu un pagastu pārvaldēm, centrālajai administrācijai, domes deputātiem, komisijām u.c. Piemēram, Informācijas tehnoloģiju nodaļai — 1 063 581 eiro, deputātiem — 326 475 eiro, dzimtsarakstu nodaļai — 111 156 eiro u.c.
Ekonomiskajai darbībai — 4 338 190 eiro (5 % no kopējiem izdevumiem). Šeit pārsvarā ietilpst ceļu būvniecība un uzturēšana, plus dažu iestāžu uzturēšana. Piemēram, Tūrisma informācijas daļai — 166 982 eiro, būvvaldei — 327 086 eiro u.c. Turpināsies Dundagas ielas pārbūve Talsos, tiks uzsākta projektēšana Brīvības ielas posma pārbūvei Stendē, bet vairākām citām ielām un ceļiem visā novada teritorijā paredzēta seguma virskārtas atjaunošana un citi ceļu remonti.
Sabiedriskajai kārtībai un drošībai ieplānoti 2 982 501 eiro (3,95 % no kopējiem izdevumiem). Piemēram, Talsu novada pašvaldības operatīvā centra izveide — 1 935 960 eiro, pašvaldības policijai — 850 684 eiro.
Vides aizsardzībai — 2 658 826 eiro (3 % no kopējiem izdevumiem). Šeit lielākoties ietilpst atkritumu apsaimniekošana, plus papildus vēl vairāku projektu, darbu realizēšana. Piemēram, Vilkmuižas ezera apkārtnes labiekārtošana, 1. kārta — 1 090 362 eiro, publiskās infrastruktūras uzlabošana pie Sasmakas ezera — 129 486 eiro, Rojas ostas attīstība — 73 369 eiro u.c.
Veselībai plānoti 38 801 eiro (0,05 %), kas paredzēti Ģibuļu pagasta Spāres un Ķūļciema ārsta palīga kabinetiem, Rojas ģimeņu ārstu praksei, Mērsraga ambulancei.
Atjauno iniciatīvas sabiedriskām aktivitātēm
Finanšu krīzes laikā pašvaldība apturēja finansējumu vairākām brīvprātīgajām iniciatīvām, kas šogad tiks atjaunotas. Piemēram, šogad atgriezīsies konkurss «Dari Talsu novadam» (ieplānoti 15 000 eiro), kas ir atbalsta programma esošajiem un jaunajiem uzņēmējiem. Atjaunots arī atbalsts kultūras un tūrisma projektiem (15 000 eiro) un daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem (15 000 eiro). Vēsturisko ēku atjaunošanas atbalstam tiks pilnveidoti saistošie noteikumi uz nākamo gadu. Tāpat ieplānoti līdzekļi brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības atbalstam 50 000 eiro apmērā, 4500 eiro subsīdija Līvu Savienībai, 56 000 eiro atbalsts sporta biedrībām. Palielināts atbalsta finansējums centralizētajām kanalizācijas un ūdensvada pieslēguma sistēmām — 60 000 eiro. Biedrībām un nodibinājumiem ES projektu īstenošanai — 50 000 eiro.
Aizņēmumi un galvojumi
- gadā plānotais saņemamo aizņēmumu apmērs ir 7 067 342 eiro. Aizņēmumu atmaksai saskaņā ar Valsts kases Aizdevuma līgumiem paredzēts 4 116 910 eiro.
Neatmaksāto aizņēmumu pamatsummas apmērs uz šī gada 1. janvāri sastāda 22 540 675 eiro (ieskaitot procentu maksājumus un apkalpošanas maksas). Savukārt galvojumu summa uz 1. janvāri sastāda 3 119 944 eiro.
Deputātiem dažādi viedokļi
Jau kopš sēdes sākuma atmosfēra bija diezgan nokaitēta, ko uzturēja opozīcijas deputāti. Lai gan Oļegs Solovjovs (TNA) sēdes sākumā aicināja pārējos «ievērot emocionālo inteliģenci un empātiju», jo tas ir svarīgi visiem, šis pamudinājums palika nesadzirdēts.
Visbiežākie pārmetumi no opozīcijas puses, Laura Pīlēģa (MTN) un Alda Pinkena (JV), bija par, viņuprāt, novēlotu sēdes izsludināšanu un materiālu pieejamību, līdz ar to nepietiekamu laiku iepazīties ar visu informāciju. Tāpat opozīcija kritizēja praksi atcelt iepriekšējos rīcības plānus, kuros noteiktie darbi un termiņi nav izpildīti. Opozīcija uzsvēra, ka budžetā iekļauti vairāki apjomīgi darbi, kas nav iekļauti pašvaldības investīciju plānā, nepildot tos, kas ir jau iekļauti. Vēl tika norādīts uz neefektīvu pārvaldību, neizmantotām iespējām, tehniskām kļūdām, paviršību un solījumu nepildīšanu. Piemēram, L. Pīlēģis vērsa uzmanību uz to, ka nav ieplānoti līdzekļi jaunam bērnu rotaļu laukumam Talsos, ko pirms vēlēšanām solījuši daudzi politiskie spēki. Viņš arī norādīja, ka naudas «iesaldēšana» un neizmantošana plānotajiem darbiem ir neizdevīga inflācijas dēļ — nauda zaudē vērtību, kamēr akūti darbi netiek padarīti. Deputāts vērsa arī uzmanību uz kritiski augsto CO2 līmeni skolās un piespiedu ventilācijas trūkumu siltinātajos bērnudārzos, aicinot izpildvaru steidzami risināt šo jautājumu. L. Pīlēģis pauda bažas, vai visā novadā tiek nodrošināta vienlīdzīga piekļuve atbalsta personālam izglītības iestādēs, aicinot sākt rast risinājumu šajā gadā.
Sēdes gaitā no deputātiem izskanēja vairāki priekšlikumi. Daži tika ņemti vērā, bet ne visi. Piemēram, tika ierosināts piešķirt brīvpusdienas 5. un 6. klasēm, bet tas netika iekļauts augsto izmaksu dēļ (tikai 5. klasēm tas izmaksātu aptuveni 193 000 eiro). Netika iekļauts finansējums arī Multifunkcionālā sporta un rekreācijas kompleksa projekta turpināšanai, jo vadība uzskata, ka nepieciešama plašāka diskusija par lietderību.
Tika sniegta ideja izveidot iestāžu inventāra «apmaiņas fondu». Proti, ka iestādes varētu apmainīties ar liekajām mēbelēm, nevis pirkt jaunas. Šis priekšlikums tika vērtēts atzinīgi, solot ideju izmantot.
«Vajadzību vienmēr ir vairāk nekā pieejamais finansējums. Situāciju apgrūtina arvien jaunas saistības, ko uzliek valsts nosacījumi, nenodrošinot finansējumu, piemēram, sociālās palīdzības un sabiedrības drošības jomā,» sacīja novada mērs. Tomēr 2026. gadā redzam pozitīvas tendences, lai arvien biežāk ar savu novadu varētu lepoties un gribētos piedalīties tā pilnveidē. Nākotnē mūs sagaida liels darbs un nopietni izaicinājumi. Aicinu ikvienu Talsu novada iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības darbinieku uz sadarbību un sapratni, lai mūsu novads būtu vieta, kur ģimenēm ir labi, ērti un droši dzīvot!» sacīja A. Bērziņš.
«Par» balsoja 13 deputāti, «pret» — pieci (Aldis Pinkens (JV), Eva Kārkliņa (JV), Lauris Pīlēģis (MTN), Māris Rozenbergs (JV)). «Atturas» — Līva Maķe (MTN).
/Infografika no Talsu novada pašvaldības/
#SIF_MAF2025
