Piektdien, 30. janvārī, Talsu novadā viesojās kultūras ministre Agnese Lāce, lai klātienē iepazītos ar novada kultūras infrastruktūru un mantojumu. Sarunās ar pašvaldības vadību, kultūras iestāžu pārstāvjiem un iedzīvotājiem iezīmējās gan novada spēcīgais kultūras potenciāls, gan izaicinājumi, kuriem nepieciešami mērķtiecīgi risinājumi un cieša sadarbība starp valsti un pašvaldību.
Vizīte sākās Talsu novada pašvaldībā, kur priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA) un priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kaļiņičenko (NA), kā arī Kultūras metodiskā centra speciālistes Madara Vīķe un Zane Stārostniece iepazīstināja ministri ar aktuālajiem projektiem, kultūras infrastruktūras uzturēšanas izaicinājumiem un novada prioritātēm.
Piederība un stabilitāte
Ministre, kura pati bērnību pavadījusi Talsos, intervijā norādīja: «Mērķis bija uzzināt un iepazīties ar to, kas Talsu novadam ir aktuāls — kultūras pieejamībā, kultūrizglītības jautājumos. Šobrīd ir budžeta plānošanas laiks, un, manuprāt, ir ļoti svarīgi ieraudzīt arī to nozīmīgo budžeta daļu, kas tiek veltīta tam, lai iedzīvotājiem būtu pieejams daudzveidīgs kultūras saturs.» Viņa atzinīgi novērtēja pašvaldības centienus radīt piederības sajūtu arī pagastos, uzsverot, ka vieta, kur cilvēkiem satikties, ir fundamentāli svarīga.
Tika pārrunāta arī valsts mērķdotācijas ieviešana Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem. Ministre uzsvēra nepieciešamību pēc paredzamības un skaidra atalgojuma modeļa: «Stabils atalgojums cilvēkiem, kuri strādā ar koriem, deju kolektīviem, ansambļiem, amatniecības kopām — lai šie cilvēki būtu ikvienā Latvijas novadā — ir ļoti svarīgs.»
Mantojuma kritiskais stāvoklis
Vizītes gaitā ministre apmeklēja divus valstiski nozīmīgus, bet šobrīd apdraudētus kultūrvēsturiskus objektus — Kubalu skolu-muzeju un Dievturu namu.
Kubalu skola-muzejs Dundagas pagastā ir senākā koka guļbūves skolas ēka Latvijā, tai ļoti nepieciešama rekonstrukcija tās kritiskā stāvoklī esošo ārsienu un novecojušās apkures dēļ. Pēc sarunām ar muzeja vadītāju Ingu Ozoliņu, Dundagas Kultūras pils direktori Baibu Dūdu, Talsu novada pašvaldības Projektu vadības nodaļas vadītāju Aivu Dimanti un Dundagas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Kojro, ministre atzina: «Kubalu skola ir brīnišķīgs kultūrvēsturiskā mantojuma piemērs, taču acīmredzami tur nepieciešami papildu ieguldījumi.»
Trešais vizītes pieturpunkts bija Teodora Dzintarkalna jeb Dievturu nams Talsos. A. Lāce apskatīja ēkas tehnisko stāvokli un unikālos Kārļa Sūniņa sienu gleznojumus, kas ir viena no šī objekta lielākajām vērtībām. Būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis skaidroja ēkas bojājumus un nepieciešamos glābšanas darbus: «Apmetums ir atdalījies, mitrums nonāk nesošajās konstrukcijās, un sienas sāk plaisāt. Lai bojājumi neprogresētu, vispirms jāatjauno ārējā siena un jānovērš mitruma piekļūšana.»
Finansējums ārsienu atjaunošanai jau ir piešķirts, veikta izpēte un projektēšana, tomēr būvdarbi dažādu iemeslu dēļ pārcelti uz pavasari. Pēc E. Gulbja teiktā, ir cerība, ka objekts varētu tikt pabeigts šī gada augustā.
Mākslas skolas nākotne
Talsu vecpilsētā būvvaldes vadītājs izrādīja pašvaldībai piederošo ēku Lielajā ielā 27, kurā šobrīd atrodas Talsu novada Pašvaldības policija. Viņš skaidroja, ka pašvaldība ir izvēles priekšā starp diviem īpašumiem: Lielajā ielā 22 un 27. «Mums jāpieņem lēmums, kurā būs mākslas skola, kurā kāda cita funkcija vai atsavināšana, to nododot privātajam īpašniekam. Šī ēka ir pateicīga, jo šeit ir bijusi ar bērnu aktivitātēm saistīta funkcija — Bērnu bibliotēka,» uzsvēra E. Gulbis, īpaši izceļot ēkas autentisko kāpņu telpu kā saglabājamu vērtību.
Ministre neslēpa prieku atgriezties telpās, kuras pati bērnībā apmeklējusi: «Toreiz šeit sapņoju kļūt par bibliotekāri.»
Talsu Mākslas skolas direktore Katrīna Vīnerte, izrādot pašreizējās telpas Lielajā ielā 25 un 22, bija atklāta. Lai gan vietas šķietami pietiek, viena telpa bieži vien pilda vairākas funkcijas, kas traucē mācību procesam. «Es piedzīvoju pirmās telpas kā skolēns, tās arī bija divās adresēs. Ja toreiz bija jautri pastāvēt rindā pie izlietnes, tad tagad, kad esam 150, tas vairs nav jautri,» direktore sacīja, paužot cerību, ka reiz visa skolas saime varēs atrasties zem viena jumta.
Vīzija par dzīvu vecpilsētu
Vizītes noslēgumā Talsu Mākslas skolā, piedaloties ministrei, pašvaldības vadībai, būvvaldes vadītājam, Talsu iedzīvotāju padomes priekšsēdētājai Kitijai Tigulei un vietējam uzņēmējam Armandam Svinsteram, notika diskusija par vecpilsētas attīstību. Ministre uzsvēra, ka vecpilsētas atdzimšana nav tikai tehnisks būvniecības process: «Svarīgi, lai vīzija top kopā ar tiem, kas šeit dzīvo un strādā. Lai cilvēkiem ir piederības sajūta, ka tas ir arī viņu projekts.»
Gulbis diskusijā norādīja uz nepieciešamību pēc reālām funkcijām vēsturiskajā centrā: «Ja mēs tikai atjaunojam fasādes, bet neliekam iekšā dzīvas funkcijas, tas ir īslaicīgi. Vecpilsēta atdzīvosies tad, ja tur būs cilvēki, uzņēmēji un pakalpojumi.»
Agnese Lāce atzinīgi novērtēja Talsu novada spēcīgo kopienas līdzdalību, izceļot iedzīvotāju padomes kā būtisku resursu dialogam ar pašvaldību. Viņa aicināja iedzīvotājus būt aktīviem: «Vērsieties pie pagastu pārvaldēm un novada domes deputātiem, sakiet, kā pietrūkst un ko vajadzētu vairāk.»
Noslēdzot vizīti, pašvaldības priekšsēdētājs Ansis Bērziņš atzina, ka kultūras nozarē ir jāspēj sabalansēt saglabāšanu ar drosmīgu attīstību. Tam piekrita arī ministre, rezumējot, ka kultūras mantojuma atjaunošana ir ilgtermiņa darbs, kurā nepieciešama stingra prioritāšu noteikšana: «Ir normāli pateikt — vispirms darām vienu, tad nākamo. Prioritātes nevar būt visas lietas vienlaikus, bet kultūras mantojuma atjaunošana ir virziens, kurā valstij noteikti jāturpina strādāt.»
#SIF_MAF2025
