Pasaulē jau astoto reizi norisinās starptautiskā «Aizraujošo augu diena», kuras mērķis ir ieinteresēt sabiedrību augu pasaules daudzveidībā un aktualizēt augu pētniecības nozīmi lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā un ilgtspējīgā pārtikas ražošanā. Plašākā mērogā pasākumu organizē Eiropas Augu pētniecības organizācija, bet Valdemārpils apvienības teritorijā šogad tajā iesaistījās četri uzņēmumi, aicinot interesentus iepazīt viņu dārzus un pieredzi.
Valdemārpils apvienības pārvaldes Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Roze pasākuma ideju guvusi no senas kolēģes. «Par to, ka ir tāda «Aizraujošo augu diena», uzzināju no senas kolēģes Maijas Malnačas, kura strādā Briselē ar Eiropas projektiem dabas jomā. Aprunājoties ar mūsu puses uzņēmējiem Annu Riekstiņu no Laumu dabas parka, Sanitu un Raivi Reinbergiem no «Puķu laukiem», zemnieku saimniecību «Cukuriņi» un Mārtiņa Koku fabriku, izdomājām, kāpēc gan neuztaisīt arī pie mums šādu pasākumu!» pastāsta Inese Roze. «Talsu Vēstis» paviesojās divās no četrām pieturvietām — Laumu dabas parkā un «Puķu laukos», kuros interesenti varēja ne tikai aplūkot augus un ziedošas dobes, bet arī uzzināt vairāk par dabas terapiju, cilvēka saikni ar dabu un augu nozīmi cilvēka labsajūtā.
Daba kā ceļš atpakaļ pie sevis
Pārsteigums bija liels, ka rīta pusē notiekošajā nodarbībā par cilvēka un augu pasaules mijiedarbību mierpilnajā Laumu dabas parkā kā viesis ierados vienīgi es. Tomēr jaunā dabas un meža terapijas praktiķe Anna Riekstiņa labprāt arī man vienai sniedza ieskatu dabas terapijas praksē un tās ietekmē uz cilvēka veselību un emocionālo labsajūtu. «Man daba vienmēr bijusi tuva, jo esmu uzaugusi «Laumās». Ar laiku sapratu, ka vēlos ne tikai pati būt dabā, bet arī palīdzēt cilvēkiem atgriezties pie tās,» stāsta Anna.
Viņa šobrīd apgūst dabas un meža terapiju starptautiskā organizācijā Association of Nature and Forest Therapy (ANFT). Mācības ilgst sešus mēnešus, tajās apvienota teorija, praktiska darbošanās dabā un darbs ar cilvēkiem.
Anna skaidro, ka dabas terapijas pirmsākumi meklējami Japānā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad straujā urbanizācija un tehnoloģiju attīstība radīja nopietnas veselības problēmas sabiedrībā. Tika radīta prakse Shinrin-yoku, kas tulkojumā nozīmē «iegremdēšanos meža atmosfērā».
«Tā ir apmēram trīs stundu pastaiga dabā, kuras laikā tiek novērots, kā mainās cilvēka pašsajūta un veselības rādītāji. Pētījumi pierāda, ka jau pēc divām trim stundām dabā samazinās stresa hormonu līmenis, pazeminās asinsspiediens un nomierinās nervu sistēma.» Viņa skaidro, ka dabas terapijas laikā cilvēks tiek aicināts pievērst uzmanību savām maņām, elpai, ķermenim un apkārtējai videi. «Mūsdienās mēs ļoti dzīvojam galvā — plānojam, analizējam, steidzamies. Dabā cilvēks atkal sāk sajust savu ķermeni un nomierina nervu sistēmu.»
Īpašu uzmanību Anna pievērš arī tam, cik nozīmīgi ir ikdienā atrast brīžus bez tehnoloģijām. «Pat 20 minūtes dabā bez telefona var ļoti daudz mainīt. Cilvēks salāgojas ar dabas ritmu, un tas palīdz nomierināties.» Viņa pati atzīst, ka šīs mācības būtiski mainījušas arī viņas dzīvi: «Es pati piedzīvoju trauksmi un panikas lēkmes. Tagad, kopš vairāk laika pavadu dabā apzināti un dziļākā kontaktā ar to, jūtu, ka esmu daudz mierīgāka.»
Viņu īpaši aizkustinājis stāsts par kādu cilvēku no Indijas, kurš pirmoreiz dzīvē nonācis mežā. «Viņš vienkārši stāvēja un raudāja, jo nekad nebija bijis mežā. Mēs, latvieši, bieži nenovērtējam, cik bagāta ir mūsu daba,» pārliecināta ir Anna Riekstiņa.
Arī ziemcietes pavasarī ir krāšņas!
To, cik bagāta ar augiem ir mūsu daba, parādīja arī Sanita Reinberga, kura saimnieko ģimenes saimniecībā «Puķu lauki». Šeit gan vairāki dārzu mīloši ļaudis bija atbraukuši, lai iepazītu ne vien aktuālās un nepārspējami krāšņās vasaras puķes, bet arī ziemcietes un sīpolpuķes, par kuru klātbūtnes nepieciešamību dārzos un reizē arī krāšņumu pavasarī cilvēki bieži vien aizmirst.
«Katrs gads dārzā ir citāds,» saka dārzniece, stāstot par šā gada ziemu, kas, viņasprāt, bija neprātīgi skaista, stabila, saulaina un baudāma. Tomēr tas reizē arī nu kļuvis par izaicinājumu, jo saules un sala kontrastu dēļ cieta daļa skujeņu un vecie bukšu stādījumi. Pasākuma laikā Sanita iepazīstināja ar virkni pavasarī ziedošu augu: aslapu flokšiem, akmeņlauzītēm, mūžzaļajām ibērītēm, vijolītēm, silpurenītēm, epimēdijām, tiarellām un dažādu šķirņu sirsniņām. Viņa stāstīja ne tikai par augu dekorativitāti, bet arī par to piemērotību konkrētiem augšanas apstākļiem un dalījās praktiskos padomos par augu izvēli un kopšanu. Īpašu uzmanību Sanita pievērsa ēnaināku vietu augiem, piemēram, vinkām jeb kapu mirtēm, kuras lieliski aug zem kokiem un spēj izveidot blīvu zaļu segumu.
Viņa uzsvēra, ka daudzi zemsedzes augi labi aug nabadzīgākās augsnēs un palīdz dārzā veidot dabisku segumu bez mulčas. «Mežā mulčas nav, bet augi ir! Arī dārzā varam izmantot augus, lai veidotu skaistu un dzīvu paklāju,» pārliecināta ir Sanita Reinberga.
Liela uzmanība tika pievērsta arī sīpolpuķu šķirnēm. Sanita ar aizrautību stāstīja par katra augu īpatnībām, piemērotākajām augšanas vietām un to, kā tos kombinēt dobēs. «Es bez sīpoliem dārzu vispār nevaru iedomāties,» teic Sanita Reinberga, «tieši sīpolpuķes pavasarī dārzam iedod tādu kā trešo dimensiju — augstumu, dinamiku un krāsu.»
Pasākuma apmeklētāji ne tikai klausījās stāstījumos, bet arī devās pastaigā pa dārzu, aplūkojot ziedošās dobes, iepazīstot augus tuvplānā, tāpēc «Aizraujošo augu diena» vēlreiz apliecināja, ka augi cilvēku dzīvē var ienest daudz vairāk nekā tikai skaistumu. Tie var kļūt gan par iedvesmas avotu, gan par ceļu uz mieru, veselību un ciešāku saikni ar dabu.
#SIF_MAF2026
