Aizvadīta Eiropas Zinātnieku nakts

Aizvadīta Eiropas Zinātnieku nakts

Eiropas Zinātnieku nakts ir aktivitāte, kas šogad 27. septembrī norisinājās visā Latvijā, piedāvājot daudzveidīgas programmas 35 norises vietās. Talsu novadā aktivitātes tika piedāvātas Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā.

Šī gada Zinātnieku nakts tēma ir «Satiec savu zinātnieku!», ļaujot interesentiem izzināt pētniecības procesu, eksperimentēt, iekāpt zinātnieka «kurpēs», uzdot jautājumus un saņemt interesantas, pārsteidzošas atbildes no Latvijā vadošajiem lauksaimniecības un vides pētniekiem.

Satiec savu zinātnieku Dižstendē

AREI Stendes pētniecības centrā pētnieki piedāvāja astoņas dažādas stacijas, kurās ikvienu pretī sagaidīja zinoši un smaidīgi darbinieki. Liela uzmanība no apmeklētājiem tika pievērsta tehnoloģiju telpai, kurā bija rasta iespēja apskatīt lidrobotu tuvplānā un uzzināt tā pielietojumu zinātnē. Tālizpētes tehnoloģiju vecākais eksperts Andris Lapāns klātesošajiem stāstīja par drona un kameras priekšrocībām un uzskatāmi rādīja arī tā veikumu iepriekš veiktā lidojumā. Vislielākā interese radās par to, ka iegūtajos materiālos tiek noteikts augstums dažādiem priekšmetiem. Vēl viens no lidrobota uzdevumiem ir pēc virsmas modeļa aprēķināt tilpumu zaļajai masai. «Reālajā dzīvē tas mums iedod punktu mākoni, arī reljefu. Precizitāte, atkarībā no tā, cik augstu lido, ir vien centimetru atšķirībā. Pēc tam ir ērti mērīt, taisīt griezumus un 3D modeļus. Drons mums ir pusotru gadu, bet pati kameriņa, kas palīdz veikt mērījumus, ir tikai trīs mēnešus, tā ka vēl daudz ko mācāmies,» tā eksperts. Raža ir atkarīga no reljefa, tāpēc iespēja ģenerēt ortofotokarti, kurā var redzēt katram pikselim reljefa augstumu, ir ļoti noderīga. «Attiecīgi tiek ar krāsām iekrāsots, lai mēs kā lauksaimnieki varētu redzēt ūdens tecējumu vai uzkrāšanos kādā vietā laukā, salīdzinātu to ar ražību, kur aug labāk, kur sliktāk, un meklēt korelāciju. Piemēram, ļoti uzskatāmi šādā iegūtā foto var redzēt, kur mēslojums ar ūdeni tiek aiznests, piemēram, uz zemākām reljefa vietām. Ar šo kameru varam mērīt un noteikt arī tilpumu, piemēram, koku lapojumam,» lidrobota pielietojumu zinātnē atklāj eksperts Andris Lapāns.

Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas pētnieces vadībā tika pārbaudīts acumērs un roku veiklība, novērtējot un nosverot kartupeļus. /Autores foto/

Lai izveidotu šķirni, ir vajadzīgi vairāki gadi. Zinātnieku naktī apmeklētājiem ļāva ieskatīties siltumnīcā, kurā šobrīd aug kvieši, mieži un auzas. Stendes pētniecības centrā siltumnīca radīta, lai gada laikā novāktu ražu trīs reizes. «Šķirne sākas tā, ka mēs mammu sakrustojam ar tēti un iegūstam dažus graudiņus vienā vārpā, bet, lai sēklas materiālu varētu ātrāk pavairot, izmantojam siltumnīcas. Vienā auzu skarā ir ap 60 graudu, tāpēc no viena grauda, ja tam ļauj cerot, var iegūt diezgan daudz. Siltumnīcā augiem ir nodrošināts mitrums, siltums, un tāpēc tie aug augstāki, nekā tas būtu dabā,» apmeklētājiem pastāstīja Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece Māra Bleidere. Iepazīstot sēklkopības graudu tīrīšanas procesu, vērtīgi uzzināt, ka gan sēklas, gan viss, kas no tām tiek attīrīts, piemēram, augu stiebri, vārpas, lapiņas, tiek izmantotas arī kā Stendes pētniecības centra kurināmais materiāls ēkas apsildei. Kā atzina eksperte, šāds apkures materiāls tiek izmantots jau daudzus gadus; der ikviena sēkla, arī griķi, mieži un citi, tomēr visefektīvākās esot auzas.

Apmeklētājiem atvērtas bija arī laboratorijas, kurās bija iespēja tuvplānā iepazīt mikropasauli un ieraudzīt dažādas augu slimības, kā, piemēram, dzelteno rūsu. Pēc nepatīkamās smakas, kas līdzīga bojātu zivju smakai, varēja atpazīt augu melnplauku. Šī slimība pārvērš kvieša graudu tumšā, pelēcīgi melnā putekļveidīgā masā. Aplūkojama bija arī visbiežāk izplatītā augu slimība — miltrasa —, kas bloķē saules gaismu un pārklāj augu virszemes daļas kā balts pūderis. Vēl piemērs augu slimībām bija rudzi, kad tie inficējas ar «vilka zobiem» jeb melnajiem graudiem. Tādā gadījumā graudu vietā veidojas tumši, izliekti veidojumi. Šie melnie graudi satur toksīnus, kas ir bīstami gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Radošajā siltumnīcā varēja ne vien izpētīt augu saknes, uzzīmēt tās, veidojot individuālas graudu un vārpu gleznas, bet arī sajust graudu daudzveidību baskāju takā. /Autores foto/

 «Esam pieradinājuši apmeklētājus»

Stendes pētniecības centra biotehnoloģe Sanija Ita Krēķe un pētniece Zaiga Jansone idejas pārvērš realitātē. Viņas uzskata, ka ir svarīgi, ka iestādes iesaistās šādos pasākumos, jo tādējādi var parādīt mazajiem zinātniekiem, ar ko katrā iestādē nodarbojas un ko pēta. «Mēs gribam būt aktīvi un mums ir, ko parādīt. Uzskatām — ja mēs piedalāmies vienu gadu, mēs esam pieradinājuši apmeklētāju, tāpēc jaunas idejas un lietas, ko parādīt, tiek radītas katru gadu,» atzīst biotehnoloģe. Pētniece Zaiga Jansone atzīst, ka Stendes pētniecības centrā Zinātnieku nakts ir kā tradīcija. «Plānošana sākas jau laikus, un vienīgais, kas no iepriekšējiem gadiem ir palicis un cilvēkiem patīk, ir baskāju taka, kas radīta no dažādiem graudiem. Par padarīto ir liels gandarījums, jo var redzēt daudzus cilvēkus, kas pie mums nāk katru gadu, un tāpat šogad redzam daudz jaunu seju,» atklāj pētniece Zaiga Jansone, piebilstot, ka strādājot radās jau idejas, ko varētu īstenot nākamā gada Zinātnieku naktī.

 

#sif_maf2024