Vien dažu kilometru attālumā no Upesgrīvas Pelēkās kāpas pulcējās vairāki Baltijas valstu jaunieši, lai aizvadītu konferenci par dažādām piekrastes problēmām. Konferenci vadīja vairāki zinoši speciālisti, lai pastāstītu par jūras piesārņojumu, klimata izmaiņām un to ietekmi, eroziju un iespējamajiem risinājumiem.
Koalīcijas “Clean Baltic” starptautiskā nometne trīs dienas pulcēja jauniešus dažādās aktivitātēs, lai izrunātu savu valstu būtiskākās piekrastes problēmas, aplūkotu Pelēko kāpu un izvērtētu piekrastes erozijas nopietnību. “Jūra var atņemt sauszemi, samazinot sauszemes platību un daudzas zīmīgas vietas, piemēram, jūras stāvkrasti, kas var tikt iznīcināti. Vai arī daļa pilsētas pat var pazust jūrā – ieskalojot daļu objektus un tamlīdzīgi.” skaidro Latvijas Zaļās kustības Ziemeļkurzemes nodaļas vadītājs Andis Ozolnieks.
Risinājumi piekrastes problēmām ir, taču, bieži vien, cilvēki paši rada kaitējumu dabai neapdomīgas rīcības dēļ. “Daudzreiz tiek braukāts arī ar automašīnām, motocikliem pa piekrastes joslu. Vienkārši iznīcina zemsedzi un arī kokus, kas, līdz ar to veicina eroziju,” tā Andis Ozolnieks. “Pētot, kuras vietas ir apdraudētas mēs varam arī nākotni plānot vairāk – kāda vieta tiks izpostīta, vai kur vajag īpaši aizsargāt. Tas ir svarīgi tieši plānošanas darbiem. Un arī paredzēt nākotni, un saprast, ko mēs ietekmējam, ko mēs varam uzlabot,” teic Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Maija Viška.
Eksperti stāsta, ka piekrastes aizsargāšana ir svarīga tieši cilvēkiem un viņu interešu aizsardzībai, nevis dabai. “Dabai šie procesi parasti ir līdzsvarā – kādā vietā noārda, kādā pienes klāt. Tā, ka vairāk tieši par kādu infrastruktūru, ja ir svarīgi, tad to arī aizsargā,” stāsta Maija Viška.
Šķiet, ka jaunieši saprot situācijas nopietnību un ir ieinteresēti risināt vides izmaiņu problēmas, lai arī nākotnē saglabātos pēc iespējas vairāk piejūras ciemati un nozīmīgi apskates objekti. “Mēs saskaramies ar klimata pārmaiņu sekām Baltijā, it īpaši Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Mums jābūt gataviem nākotnes pārmaiņām, jo tas var ietekmēt piekrastes kopienu un pilsētu iedzīvotājus,” dalās konferences koordinatore Anna Ušakova “Ekoloģija ir mūsu nākotne, un, ja mēs uz to neskatīsimies tā, kā tas ir, tad mums būs grūti dzīvot uz mūsu planētas, tāpēc mums ir nepieciešams stāstīt par to citiem pēc iespējas vairāk,” tā pasākuma dalībniece no Lietuvas Sofija Šapiro.
Eksperti atgādina, ka ne vienmēr krastu nostiprināšana atrisina problēmu. Tieši pretēji – citviet tas var būt pat kā cēlonis jaunai erozijai. “Ir jāpieņem lēmums – ja tu kaut kur uzbūvēsi šādas aizsargvietas, tad varbūt tālāk gar krastu būs tieši spēcīgāka erozija, un ir jāizplāno, vai tas ir tā vērts – šajā vietā ļoti spēcīgi aizsargāt, jo varbūt problēma tiks pārnesta citur,” skaidro M. Viška.
Ir skaidrs, ka par Baltijas jūru jāizzina un jāmācās vēl daudz, taču mēs katrs pats esam atbildīgi par Latvijas piekrastes nozīmīgajām vietām un to attīstību.
