No šī gada 1. augusta Latvijā stājas spēkā būtiski grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Mērķis ir ierobežot alkohola patēriņu, samazinot tā ietekmi uz sabiedrības veselību, taču uzņēmēji brīdina — problēmu cēloņi jāmeklē citur.
Jaunās normas regulē ne vien tirdzniecības laiku un reklāmu, bet arī cenu zīmes un interneta piegādes noteikumus. Saskaņā ar grozījumiem alkoholiskos dzērienus nedrīkstēs piegādāt ātrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma veikšanas. Tāpat reklāmas nedrīkstēs uzsvērt atlaides, izmantot spilgtas krāsas, speciālas izkārtnes vai uzrakstus, piemēram, «Akcija!».
No 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās —no 10.00 līdz 18.00.
Tā ir iejaukšanās uzņēmējdarbībā
«Sabiles sidra» darītavas saimniece Baiba Circene ir skarba: «Manuprāt, šie grozījumi vistiešākajā veidā ir valsts līdzekļu izniekošana, problēmu risinot ne tur.» Viņa norāda, ka likuma grozījumi vairāk apgrūtina legālus ražotājus un tirgotājus, bet neaptver cilvēkus, kuriem ir smaga atkarība. «Tie, kuriem ir problēmas ar alkoholu, šos ierobežojumus pat nepamanīs,» viņa uzsver. «Vai tiešām kāds neaiznesīs mājās pudeli tikai tāpēc, ka cena nav uz dzeltenas zīmes?» vaicā B. Circene. Viņasprāt, kontrole kļūs smalkāka un iespējamo sodu risks pieaugs — «kāds būs pārkāpis noteikumus tīši vai netīši, un par to izrakstīs sodu».
Īpaši kritizēts tiek aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus komplektos par samazinātu cenu, piemēram, sešpaku par izdevīgāku cenu. B. Circene to sauc par tiešu iejaukšanos uzņēmējdarbībā. «Tas vairs nav tikai par sabiedrības veselību, bet par to, kā valsts diktē cenu veidošanu uzņēmumam,» viņa norāda, piebilstot, ka šādas normas varētu pat pārbaudīt Satversmes tiesā.
Mazumtirdzniecībā jau gatavojas pārmaiņām
Mazumtirdzniecības pārtikas veikalu ķēdes «Citro» mārketinga vadītāja Gunta Strēle uzsver, ka jaunie ierobežojumi veikalos prasīs būtiskas izmaiņas. Jāpārprogrammē kases aparāti, lai alkoholu nevarētu pārdot aizliegtajās stundās. Jāmaina arī cenu zīmes. «Visas uz balta fona, melniem burtiem, bez vizuāliem akcentiem,» viņa skaidro. Akcijas preču cenu zīmes alkoholam ne ar ko nedrīkst atšķirties no bez akcijas preču cenu zīmēm. Gan pie plauktiem, gan pie kases būs izvietota informācija par jaunajiem noteikumiem. Viņa atklāj, ka «Citro» ir konsultējies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un pielāgo visu komunikāciju jaunajiem noteikumiem. Piemēram, PTAC nosūtīti bukleti pārskatīšanai, lai nerastos pārkāpumi. Arī tajos vairs neredzēsim, kā īpaši izceltas akcijas cenas alkoholam. «Ražotāji šobrīd ir piesardzīgi — domā, vai vispār likt savas preces bukletos. Mēs esam pārejas procesā.» Mārketinga vadītāja norāda, ka šādi noteikumi jau darbojoties Igaunijā, kur bukletos nekādā veidā nevar mudināt pircēju iegādāties vairāk alkohola.
«Citro» bijuši pirmie, kas vērsušies PTAC, lai pārliecinātos par jauno normu ieviešanu, un secināts, ka centra mērķis ir šajā procesā palīdzēt, ne sodīt tirgotājus.
Strēle noraida bažas, ka līdz ar alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu varētu mainīties veikalu darba laiks: «Mūsu veikalu prioritāte ir būt piemājas veikaliem, tādēļ darba laiks nemainīsies.» SIA «Latvian Retail Management» Talsu novadā ir 17 «Citro» veikali un viens «Eldo» veikals.
Ierobežota arī tirdzniecība internetā
«Sabiles sidrs» pārstāve norāda, ka šī tirdzniecības daļa Latvijā ir niecīga. «Piegādes ir dārgas, bieži preces saplīst… Ierobežojums, ka piegāde nedrīkst būt ātrāk par sešām stundām, ir absurds. Tāpat paiet vairākas dienas, kamēr pasūtījums nonāk līdz klientam,» savā pieredzē dalās B. Circene. Cita situācija Rīgā, kur darbojas ātro piegāžu kompānijas «Wolt» un «Bolt», ar kuru starpniecību var pasūtīt gan maltīti, gan dzērienus.
Diskusijās pirms likuma grozījumiem Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna norādīja, ka narkoloģijas nodaļa pirmdienas rītos ir pārpildīta ar alkoholiķiem, un šī tendence ir pieaugoša. Kopš 2019. gada būtiski pieaudzis alkohola psihožu skaits, smagu alkohola abstinenču skaits, kas attīstās pēc pārmērīgas un ilgstošas alkohola lietošanas. Un tieši piegādes uz mājām veicinot alkoholismu, jo nav pat jāizkāpj no dīvāna.
Savukārt Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka no asociācijas biedru puses lielākie biedri, kas pārdod visvairāk alkohola, internetā pārdod ļoti maz — bieži pat nesastāda vienu procentu. Pēc diskusijām kā kompromisu panāca piegādes laika noteikšanu.
Problēmas jārisina saknē, nevis «sodot» ražotājus
Runājot par sabiedrības veselību, uzņēmēja B. Circene uzsver, ka ne mazāka uzmanība būtu jāvelta cukura patēriņam. «Bērnus no mazām dienām radina dzert jogurtiņus, saldas suliņas ar jautriem zīmējumiem uz etiķetēm. Jogurtiņiem virsū drīkst rakstīt, ka tie ir veselīgi produkti, un daudzi vecāki tā arī uzskata, bet tajos, tāpat kā alkoholā, ir baudvielas, pie kurām bērni tiek pieradināti. Ja tas ir atļauts, tad kādēļ domāt, ka pieaugušā vecumā cilvēks šo baudvielu nemeklēs alkoholā?»
Baiba Circene atsaucas uz Islandes piemēru, kur cīņā ar jauniešu alkohola lietošanu valstiski ieguldīts sporta infrastruktūrā, radot iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku. «Problēma ir daudz dziļāka — cilvēki nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Jārada jēga, nevis jākontrolē zīmes pie plauktiem,» viņa piebilst.
Produkti var kļūt dārgāki
SIA «Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija» Baltijas valstīs kopumā pārvalda vairāk nekā 1340 veikalus, tostarp «Aibe». Uzņēmuma Attīstības direktors Juris Lamberts norāda, ka lauku reģionos produkti var kļūt dārgāki, jo noteiktajās stundās būs jāspēj nopelnīt, lai samaksātu pārdevējiem algas, komunālos rēķinus un nodokļus. «Alkohola tirdzniecība ieņēmumos veido aptuveni 20 %, kas ievērojami saruks samazināto stundu dēļ, kad to drīkstēs pārdot. Cilvēki visdrīzāk sāks veidot uzkrājumus, kas alkohola patēriņu valstī nemazinās. Paredzams, ka kritīsies arī valsts nodokļu ieņēmumi, tāpēc budžets, kas pašreiz ieplānots PVN un akcīzes sadaļās, neizpildīsies.» Viņaprāt, lielie veikali, visticamāk, turpinās strādāt kā līdz šim, taču to drīzāk jāuzskata par labdarību, nevis ekonomiski pamatotu darbību. Tikmēr daudziem mazākiem veikaliem nākšoties pārdomāt, vai vispār turpināt darbību, jo nelegālā alkohola pārdošana nekur nepazudīs, bet gan pastiprināsies. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka veikalu darba laiks visdrīzāk tikšot saīsināts, «jo ar piena un maizes pārdošanu nav iespējams nopelnīt pietiekoši». Kopumā veikalu tīkls «Aibe» atbalsta mērķtiecīgu cīņu ar smago alkoholismu, taču J. Lamberts uzsver: «Tas būtu jādara, sākot ar odekolona dzērājiem un nelegālā alkohola patērētājiem, kurus ieviestās izmaiņas nekādi neietekmēs.»
Līdz 2026. gada 31. oktobrim Ministru kabinetam būs jāizvērtē, vai šie ierobežojumi devuši cerētos rezultātus — kā tie ietekmē sabiedrību kopumā un kā uzņēmējdarbību.
Saistītie raksti:
Vairums aptaujāto atbalsta alkohola pārdošanas ierobežojumus
/Foto: canva.com/
#SIF_MAF2025
