Valsts kontrole ir noslēgusi lietderības revīziju par pamatizglītības kvalitāti. Tajā vērtētas atbildīgo institūciju, valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu veiktās darbības, lai katram bērnam Latvijā nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu pamatizglītību. Revīzijas periods aptver četru gadu periodu — no 2021. līdz 2024. gadam, izmantojot arī jaunākos pieejamos datus. Revīzijai izvēlēta 21 atšķirīga izglītības iestāde, tai skaitā arī divas tālmācības iestādes.
«Valsts kontrole ir konstatējusi būtiskas nevienlīdzības Latvijas pamatizglītības sistēmā,» teic valsts kontrolieris Edgars Korčagins. «Lai gan pastāv vienots pamatizglītības standarts, skolās nodrošinātās mācību iespējas un izglītības kvalitāte ievērojami atšķiras. Plašās atļautās novirzes mācību stundu apjomā, mācību priekšmetu integrēšana un neizpildīto stundu īpatsvars rada situāciju, kurā skolēnu zināšanu līmeni nosaka nevis vienotas valsts prasības, bet konkrētas skolas pieņemtā prakse. Šo situāciju var salīdzināt ar ceļu tīklu, kurā visiem ceļotājiem ir vienota karte, taču paši ceļi ir atšķirīgā stāvoklī. Vieni skolēni mācību galamērķī nokļūst pa gludu šoseju, savukārt citi ir spiesti virzīties pa bedrēm pārpilnu ceļu.»
Revīzijā secināts, ka skolās trūkst efektīvas sistēmas skolēnu stipro un vājo pušu agrīnai pamanīšanai, savukārt atbalsta personāla pieejamība ir nepietiekama. «Arī formatīvā vērtēšana daudzviet netiek izmantota tā, lai nodrošinātu savlaicīgu un mērķtiecīgu palīdzību skolēnam,» tā E. Korčagins. «Vienlaikus akreditācijas fakts neapliecina skolas darbības kvalitāti, kā rezultātā bērni gadiem var turpināt mācīties vidē ar būtiskiem izglītības procesu trūkumiem. Pamatizglītības nodrošināšanā iesaistītas valsts, pašvaldību un skolu institūcijas, taču nereti sadarbības vietā dominē atbildības pārlikšana un savstarpēja norādīšana. Šīs sistēmas vidū atrodas skolotājs, kuram kā triju kungu kalpam jānodrošina bērniem kvalitatīvs mācību process. Revīzijas mērķis nav vainīgo meklēšana, bet gan godīga esošās situācijas izvērtēšana un priekšlikumu sniegšana tās uzlabošanai.»
Izjauktas procentuālās robežas
Skolas saturiski māca vienu un to pašu, jo pamatizglītības standarts ir vienots. «Skolās būtiskas atšķirības ir mācību stundu skaitā,» teic Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. «Neskatoties uz to, ka pamatizglītības standarts ir viens un tas pats, mācību saturiskais apjoms tiek plānots uz saprātīgi īstenojamu mācību laiku, stundu skaitu, kas ir arī iekļauts pamatizglītības standartā. Vienlaikus šis standarts paredz skolā rīcības brīvību — diferencēti 17—25 % robežās. Praksē šīs procentuālās izmaiņas pārsniedz 25 % robežu, jo papildu izmaiņas ir pamatotas ar vārdiem «integrēti mācīt mācību priekšmetus». Tas izjauc procentuālās robežas un padara tās par bezjēdzīgām.»
Daudzas no plānotajām un arī samazinātajām mācību stundām praksē dažādu iemeslu dēļ nenotiek. «Piemēram, matemātikā, kas ir eksāmena priekšmets, kopumā pamatizglītības standarts paredz 1501 mācību stundu deviņos gados,» skaidro M. Āboliņa. «Ja viena skola par 25 % palielina, bet cita par 25 % samazina mācību stundu skaitu, tad bērni var mācīties matemātiku, kur stundu skaits atšķiras par vairāk nekā 750 mācību stundām. Šoreiz vairāk analizējām eksāmenu priekšmetus un secinājām, ka matemātikā faktiski nenotiek pat puse no plānotajām mācību stundām, savukārt latviešu un angļu valodās nenotiek apmēram ceturtā daļa no mācību stundām. Kā pie šiem skaitļiem mēs varam salīdzināt devītās klases skolēnu zināšanas prasmes, ja viņu izejas scenārijs deviņu gadu garumā ir bijis radikāli atšķirīgs? Protams, tas ir arī atkarīgs no bērniem, cik daudz viņi paši mācījušies.»
Grūti pieejami cilvēku resursi
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde teic, ka ministrija turpinās kopā ar ekspertiem šo ziņojumu vērtēt un strādāt pie rekomendāciju ieviešanas: «Ministrija uzskata, ka šajā jautājumā nepieciešams iet dziļāk, jo veidi, kā tiek vērtētas vienlīdzīgas iespējas izglītībā, ir gana plašas. Ministrija arī šobrīd pasūta pētījumu, kas tieši plāno sagatavot Latvijas vajadzībām skolēnu sociāli ekonomiskā stāvokļa indeksu, kas mums līdz gada beigām ļaus padziļināti skatīt katru skolu un vērtēt to, kādi ir izglītības nevienlīdzību veidojoši faktori. Šī revīzija ir noderīga, šobrīd jau daudz strādājam ar nākotnes plānošanu.»
Kvalitatīvu izglītību būtiski ietekmē pieejamie cilvēku resursi un finansēšanas modelis, kā arī finansējuma apjoms, kas ietekmē vienlīdzīgas iespējas bērniem, kuri dzīvo dažādās Latvijas vietās. «Mēs esam atzinuši, ka pašreizējais finansēšanas modelis sevi ir izsmēlis un patiešām rada būtiskas atšķirības izglītības pakalpojuma pieejamībā valstī,» tā D. Melbārde. «Tāpēc pērn Ministru Kabinets (MK) un Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā, un šobrīd ministrija gatavo MK noteikumus un strādā pie jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas, kura pamatmērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, pieejamu un iekļaujošu izglītību katram bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.»
Akreditācijas process ir pārskatāms
«5. februārī Saeima ir pieņēmusi grozījumus, kas paredz izmaiņas akreditācijas procesā, ieviešot diferencētu akreditāciju,» bilst D. Melbārde. «Izstrādājot MK noteikumus par izglītības kvalitātes prasībām, mēs arī radīsim tiesisko bāzi, ar kuras palīdzību Izglītības kvalitātes valsts dienestam būs vēl papildus akreditācijā jāveic nepieciešamie mērījumi jau pēc MK noteikumiem. Mums jāpasakās Valsts kontrolei par izglītības kvalitātes monitoringa rīka novērtēšanu. Šobrīd esam panākuši vienošanos un pieņēmuši nepieciešamos lēmumus. Darbs pie monitoringa instrumenta izstrādes notiek, jau pavasarī mums ir plānoti pirmie monitoringa darbi trešajai un sestajai klasei attiecībā uz pamatprasmēm, savukārt otrajai, piektajai un astotajai klasei attiecībā uz vienotas skolas ieviešanas rezultātiem. Šī gada vasarā izveidosim pārskatus, kas palīdzēs skolām un pašvaldībām dažādos griezumos vērtēt katra bērna sniegumu.»
Izglītības ministre arī uzsver, ka vecākiem un skolotājiem ir cieši jāsadarbojas. Nākotnē būs dažādas izmaiņas izglītības sistēmas sakārtošanā. «Mēs saredzam, ka tuvākie soļi būs vienota pieeja mācību satura integrācijas jautājumos,» pauž Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola. «Skaidrs, ka ne vienmēr rakstīti likumi veiksmīgi īstenojas dzīvē. Un šis ir tas gadījums, kur, plānojot integrāciju, mēs viennozīmīgi cerējām, ka skolas pastiprinās sasniedzamo rezultātu īstenošanu, nemazinot stundu skaitu, bet piemēri rāda, ka šeit ir nepieciešami precīzāki nosacījumi. Reģionālajos semināros esam sadzirdējuši skolu vadītāju vajadzības un šogad piedāvāsim ļoti plašas mācības gan jaunajiem, gan ilggadējiem direktoriem par dažādiem skolu pārvaldības aspektiem. Tāpat atbalstīsim atbalsta personas.»
/Foto no canva.com/
#SIF_MAF2025
