Pagājušajā nedēļā reģionālajā vizītē Talsu novadā viesojās ārlietu ministre Baiba Braže. Daži vizītes mērķi — izziņas brauciens pa valsts mežu masīviem, AS «Latvijas valsts meži» kokaudzētavas «Mazsili» apmeklējums un tikšanās ar Talsu novada domes un Talsu Komersantu kluba vadību. Ministri īpaši interesēja īstenotie Eiropas struktūrfondu projekti, ostu jautājums, to darbība un drošība, tāpat Nacionālo Bruņoto spēku klātbūtne un Zemessardzes aktivitātes un mācības, jo gandrīz simts kilometru garā jūras piekrastes robeža ir svarīgs drošības aspekts. Ar laikrakstu «Talsu Vēstis» Baiba Braže tikās pēc kokaudzētavas «Mazsili» apmeklējuma.
— Jūsu pārziņā ir valsts ārpolitika. Reģionālās vizītes ir salīdzinoši reti, kāpēc ir svarīgi tajās doties?
— Es tomēr pārstāvu Latviju, un tā ir tik liela — divas reizes lielāka nekā Beļģija vai Nīderlande. Arī reģioni mums ir ļoti dažādi. Pagājušajā vasarā ap šo laiku biju Rēzeknes novadā, šobrīd Talsos, un tie ir pilnīgi atšķirīgi gan, piemēram, no interešu viedokļa, gan ģeopolitiskās realitātes. Arī uzņēmēji dažādi. Mani interesē uzzināt pašvaldību izaicinājumus un arī labās lietas, saprast, kā viņiem iet, ko dara, kas notiek, kā varu palīdzēt… Es tomēr esmu arī Ministru kabinetā, un tas vienmēr ļoti noder tālākās diskusijās.
Kā jau minēju, viens vizītes mērķis ir uzņēmējdarbības aspekts, un vienmēr ir, ar ko lepoties. Vienmēr! Vizītēs reģionos gribu saprast, ar ko es varu lepoties un ko izmantot starptautiski, kā varu palīdzēt ar sakariem. Starp citu, Talsu novadā strādā arī SIA «Brabantia Latvia», ko palīdzēju ievest Latvijā, kad biju vēstniece Nīderlandē.
— Šoreiz nebraucat skatīties, kā iet viņiem, bet izvēlējāties kokaudzētavu «Mazsili». Esat jau otrā ministre, kas šogad šeit ierodas. Kāpēc tāda izvēle?
— Mežu nozare ir ļoti būtiska Latvijas ekonomikai. Mani interesē inovatīvais un pētniecības aspekts, ko šeit, Mazsilos, redzam. Arī mūsdienu tehnoloģijas, ko «Latvijas valsts meži» izmanto. Tās redzēju dienas pirmajā pusē pirms ierašanās Talsu novadā — dronus gan novērošanai, gan karšu veidošanai, arī mežu pārvaldīšanas platformu, kas viņiem ir…
— Jaunā Talsu novada domes koalīcija savā sadarbības līgumā kā galveno prioritāti izvirzījusi uzņēmējdarbības veicināšanu un investīciju piesaisti. Vai šis ir viens no virzieniem, kā reģioniem varat palīdzēt?
— Jā, tāpēc tikšanās ar domes vadību ir ļoti svarīga. Saprast, kāds ir viņu viedoklis, kas strādā vai nestrādā.
Mēs šobrīd ļoti diskutējam par drošību un kā veltīsim tai papildu līdzekļus. Lai to darītu, ir vajadzīgs arī iekšzemes kopprodukts. Mēs kā ministri gribam ko dot atpakaļ ekonomikai, tāpēc gribam palīdzēt. Un tas nozīmē, nevis dalot naudu, bet atbalstot cilvēkus, kas grib ar biznesu nodarboties. Tā ir arī debirokratizēšana. Ar «Latvijas valsts mežiem» izrunājām, ka arī viņiem joprojām ir daudz neloģisku prasību, kas nepalīdz attīstībai. Tāpat mums notiek un vēl vismaz gadu turpināsies sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, un tur reģioniem ir pietiekoši lielas summas. Man interesē no novadu vadības dzirdēt, kas ir vai nav bijis sekmīgs, kas strādā vai nestrādā. No valdības viedokļa sagaidām arī mērogošanas spēju — kas ir visam reģionam labs? Tie nav tikai atsevišķi projekti, bet kas reģionam nepieciešams uzņēmējdarbībai, iedzīvotāju labklājībai un citām lietām vairāku gadu attīstībai nākotnē.
— Pierobežā par drošību jāpiedomā vairāk. Talsu novads ir attālu no kaimiņvalstu robežām, toties mums ir jūras piekraste. Vai šim reģionam ir sava specifika un drošības ziņā mums arī pie kā jāpiedomā, jābūt gataviem?
— Man jau šķiet, ka drošība ir lieta, kas attiecas uz ikvienu no mums. To ir svarīgi individualizēt un saprast, kā varam kopējā lietā palīdzēt. Nevaram pateikt valdībai, ka drošība ir tikai jūsu lieta, tas katrai ģimenei ir svarīgi. Ieroču sistēmas, kopējā plānošana NATO ietvaros, aizsardzības plāni, sabiedroto izvietošanās, protams, notiek augstākā līmenī, bet, piemēram, pievienošanās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādei vai medicīnas kursu iziešana, zemessargu atbalstīšana, profesionālais dienests vai jaunsardze — tas jau ir ģimeņu līmenī pieņemams lēmums. Tas attiecas uz visiem cilvēkiem. Talsu novads ir latvisks, un saprotu, ka jums ir daudz zemessargu — tas ir ļoti labi. Un tā jau nav tikai vīriešu vai jaunu čaļu izvēle, manā Zemessardzes vadā mēs esam gandrīz 40 % sievietes.
— Jūs pati esat izvēlējusies būt zemessargs. Varbūt no personīgās perspektīvas ir kāds motivējošs pamudinājums tiem, kas šobrīd par to vēl svārstās?
— Neesmu tā jaunākā zemessardze, un tas nav bijis fiziski viegli, bet, ja esmu ar to tikusi galā, tad to var arī citi. Tā sajūta, ko dabū no saviem biedriem, kad apzināties, ka esat kopā un viens no otra atkarīgi fiziski… Mums uzdevums ir jāizpilda kopīgi, katram nāk kādi vājuma brīži, tad viens otru atbalsta un stutē gan fiziski, gan morāli, reizēm arī ar humoru. Tas dod sevis apzinātības un spēka sajūtu — es zinu, ka ar to spēju tikt galā, zinu, kā rīkoties ne tikai ar ieroci, bet arī citās krīzes situācijās. Tas ļoti palīdz. Man tā ir arī iezemēšanās sajūta, ka esmu ar abām kājām uz zemes, un tas ir ļoti veselīgi. Protams, vērtīgi arī satikt cilvēkus no visdažādākajām jomām. Pasakaini! Es nekad nebūtu tos cilvēkus satikusi, ja nebūtu Zemessardzē. Un vienmēr kaut ko mācies. Arī šodien tik daudz iemācījos tepat «Mazsilos».
Zemessardzē esmu un būšu, palikšu ierindnieks. Tas ir veselīgi — nevis dot, bet saņemt rīkojumus un izpildīt tos. (Smejas.) Ļoti labi, visiem rekomendēju.
— Pirms pašvaldību vēlēšanām TV3 raidījums «Nekā personīga» akcentēja problēmu, ka «Latvijas pirmā partija» ekskursijās ved Kurzemes seniorus, un to apmaksā Ķīnas vēstniecība. Kāpēc Ķīna ir drauds, nevis draugs?
— Droši vien izskatās, ka šajā gadījumā politiķi gribēja vairāk pazīmēties pirms vēlēšanām.
Ķīna ir civilizācija ar gadu tūkstošiem senu vēsturi, un tur bijuši dažādi posmi. To posmu, kas ir šobrīd, mēs Eiropas Savienībā raksturojam ar vairākiem punktiem. Pirmkārt, tas ir drošības izaicinājums. Ķīna attīsta milzīgas militārās spējas, neizskaidrojot, kas ir drauds. Tajā reģionā nav neviena apdraudējuma Ķīnai. Tas nav kā mums, Eiropai, kur būtiski audzēt savas militārās spējas, Krievija iebrukusi Ukrainā. Tas ir viens aspekts, kas nāk komplektā ar Ķīnas uzvedību iepretī saviem kaimiņiem Dienvidķīnas jūrā, pret Filipīnām, Starptautiskās arbitrāžas tiesas lēmumu nepildīšanu. Kā raksturo starptautiskās organizācijas, tā nav agresīva, bet arī ne miermīlīga uzvedība. Tas NATO ietvaros nav oficiāls drauds, bet drošības izaicinājums. Amerikas sabiedrotie Ķīnu sauc par tiešu draudu.
Vēl viens aspekts ir, ka Ķīna ir konkurents Eiropas uzņēmumiem. Ķīnas diezgan agresīvā «ieiešana» dažādās jaunajās tehnoloģijās Eiropai ir radījusi lielas bažas. Arī tāpēc, ka tā subsidē savus uzņēmumus, līdz ar to nav godīgas konkurences. Lielākā daļa Eiropas uzņēmumu strādā paši, paļaujas uz savu peļņu, nevis uz valsts subsīdijām. Tas iespaido ne tikai Eiropas iekšējo tirgu, bet arī trešās valstis Latīņamerikā, Āfrikā un citur, kur Eiropas uzņēmumiem ir grūtāk konkurēt godīgi.
Bet Ķīna var būt arī partneris. Piemēram, lielajā klimata izmaiņu apkarošanā. Tas, ko Ķīna dara elektromobiļu, saules paneļu attīstībā un citās lietās, palīdz arī pārējai pasaulei. Arī citās jomās Ķīna var būt partneris.
Kas attiecas uz mūsu uzņēmumiem, tiem jāsargā savi izgudrojumi, patenti, autortiesības, jo ir bijuši kiberuzbrukumi, un ir publiski atzīts, ka to izpildījuši ķīnieši. Turklāt Ķīna diemžēl iespējo karu Ukrainā — ja tā nepiegādātu tehnoloģijas un citas lietas, Krievijai karš sen būtu beidzies. Mūsu uzņēmējiem ļoti jāuzmanās, lai viņu tehnoloģijas, kas nonāk Ķīnas rokās, tālāk neizmanto Krievija un nenogalina cilvēkus Ukrainā.
Tas ir rēbuss, kurā ir dažādi aspekti — mēs ar Ķīnu uzturam labas attiecības, mums nav konfliktu, bet tie ir plašākie starptautiskie leņķi, kas jāņem vērā, veidojot attiecības.
/Foto: Edgars Lācis/
