«Banga LTD» virzībā uz attīstību un ražošanas efektivitāti

«Banga LTD» virzībā uz attīstību un ražošanas efektivitāti

Rojas SIA «Banga LTD» ir liels darba devējs reģionā. Kopš uzņēmuma obligāciju iekļaušanas biržas Nasdaq Riga Baltijas First North tirgū, ieguldot investīcijas un palielinot ražošanas jaudas, šobrīd nodarbināti tiek ap 160 darbiniekiem, tomēr skaits attīstības stratēģiskajā plānā varētu pieaugt.

«Banga Ltd» ir sterilizēto zivju konservu ražotājs, kura darbība koncentrēta tikai uz zivju konservu ražošanu. Piecu hektāru lielajā teritorijā atrodas ražošanas ēkas, kurās notiek pilna cikla ražošanas process — sākot no izejvielu un materiālu uzglabāšanas, zivju pirmapstrādes, produktu gatavošanas, kā arī pēcapstrāde — aplīmēšana un pakošana — preces sagatavošana nosūtīšanai pircējiem.

«Portfelis» ar plašu klāstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Banga Ltd» biznesa koncepts jau sākotnēji paredzējis plašu produkcijas klāstu un šogad produkcijas «portfelis» papildināts ar jauniem produktiem — tunča un laša salātiem, kūpināto siļķi, kūpināto skumbriju. Uzņēmumā paplašināta arī pieprasītā laša produkcija dažādās receptēs. «Šobrīd mums ir ap 60 produktiem un strādājam ar vairākiem zivju izejvielu veidiem — Baltijas jūras izejvielas kā brētliņas un reņģes, protams, arī Atlantijas okeāna zivis — skumbrijas un siļķes. Tāpat mums ir arī nišas produkti, kuri ir samērā pieprasīti, — mīdijas, mencu aknas, saira un tunča produkti,» norāda uzņēmuma pārdošanas direktors Raivis Veckāgans, piebilstot, ka no pamata sortimenta viens no galvenajiem produktiem ir tieši Atlantijas laša konservu ražošana.

«Daudz ražojam tieši laša izejvielas konservus, bet mēs, protams, aktīvi sadarbojamies arī ar mūsu zvejniekiem tepat Latvijā — Rojā un Ventspilī, iepērkot no tiem Baltijas jūras izejvielas. Tomēr fakts, ka katru gadu nozvejas limiti samazinās, neveicina produkcijas pašizmaksas līmeņa noturēšanu vai pat samazināšanu, gluži otrādi — palielinoties galvenajai izejvielas cenai, respektīvi, zivīm, šīs produkcijas pašizmaksa pieaug, kā rezultātā mēs esam spiesti palielināt savu gatavo produktu cenu klientiem, un arī turpmākās prognozes neliecina ne par ko labu,» pauž R. Veckāgans. Šis faktors kopējā nozarē nav vērtējams pozitīvi, tāpēc arī «Bangā», lai nebūtu atkarīgi tikai no viena zivju produkcijas veida un balansētu izmaksas, tiek attīstīts diversifikācijas modelis, kura ietvaros tiek izmantota zivju izejviela no Skandināvijas, pārsvarā lasis, no Norvēģijas un Fēru salām Ziemeļatlantijas zivis, kā skumbrijas un siļķes, bet mīdijas tiek piegādātas no tālās Dienvidamerikas.

«Mūsu stratēģiskais uzņēmuma attīstības virziens, ja mēs runājam par pozicionēšanos tirgū, ir par kvalitatīvu un veselīgu zivju konservu ražošanu, jo arvien vairāk cilvēki lieto zivi kā veselīgu produktu,» teic R. Veckāgans. Šobrīd «Bangas» produkti tiek pārdoti uz vairāk nekā 40 valstīm, un šogad uzņēmums ir atvēris jaunus tirgus: Dienvidamerikas galā tā ir Čīle un Kolumbija un Āzijas galā — Katara, Apvienotie Arābu Emirāti un Vjetnama. Tāpat aktīvi turpinās preču nosūtīšana arī uz tradicionālajiem tirgiem Eiropā, Vidusāzijā, tai skaitā arī uz Gruziju, Ukrainu un Uzbekistānu, kur konservu pieprasījums ir bijis stabils un nemainīgi liels. Pamatojoties uz jaunu produktu ieviešanu tirgū un jaunu partneru piesaisti, uzņēmums nodrošinājis arī finanšu rezultātu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2024. gada sešos mēnešos neto apgrozījums sastādīja 7,76 miljonus eiro, kas ir par 16,2% vairāk, nekā tas bija iepriekšējo sešu mēnešu periodā. R. Veckāgans atzīst, ka «tālie tirgi» ir vieni no interesantākajiem: «Produkts ir labi transportējams ar jūras konteineriem un derīguma termiņš pietiekami liels (2—4 gadi), salīdzinājumā ar pārtikas precēm ar īsāku derīguma termiņu. Zivju konservu transportēšanā mums nav attālumu ierobežojumu — praktiski mums jebkura valsts ir sasniedzama. «Tālajos tirgos» tirgot ir grūtāk, bet interesantāk, jo tur spējam produktu pārdot par salīdzinoši labākām cenām, tāpēc sešu mēnešu rezultātos mēs paskaitījām, ka 60% no produkcijas tiek pārdoti ārpus Eiropas Savienības».

Roku darbs, ko nevar automatizēt

Ieguldot investīcijas, palielinot ražošanas jaudas, uzņēmumā šajā gadā ir palielinājies arī darbinieku skaits, kas šobrīd ir ap 160 nodarbinātu cilvēku. Pozitīvs uzņēmuma piemērs ir darbinieku transportēšana uz un no uzņēmuma, lai padarītu darba vietu pieejamāku. Līdzās jau iepriekš nodrošinātajiem iekšējā transporta maršrutiem Dižstende—Pastende—Talsi—Valdemārpils—Roja, Vandzene—Dursupe—Rude—Roja, Jaunpļavas—Ķūļciems—Alksnāji—Mērsrags—Upesgrīva—Valdgalciems—Kaltene—Roja un Mērsrags—Roja, uzņēmumā šogad radīts vēl viens maršruts: Dundaga—Kaļķi—Roja. Pārdošanas daļas direktors Raivis Veckāgans skaidro, ka «Bangai» ir svarīgi radīt darba vietas, lai vietējie vēlētos strādāt šeit uz vietas, nevis doties peļņā uz ārzemēm. «Mūsu vīzija par kvalitatīvu un veselīgu zivju konservu ražotāju nozīmē to, ka roku darbs ir nepieciešams, jo pie zināmiem produkcijas veidiem, piemēram, ražojot šprotes, kas ir ļoti pieprasītas, ir nepieciešams roku darbs, un tur automatizācija ir grūti iespējama. Ne vienmēr tas arī ir vajadzīgs, jo unikālā ražošanas un pakošanas tehnoloģija veido stāstu, kas ir interesants pircējam,» teic R. Veckāgans.

Laika gaitā izmantoti dažādi uzņēmuma finansēšanas instrumenti

Lai gan Latvijā kapitāla tirgus attīstība ir salīdzinoši lēna un mazaktīva, šis tirgus eksistē, un bija iespēja piesaistīt finanšu līdzekļus uzņēmuma attīstībai, izlaižot obligācijas. Raivis Veckāgans norāda, ka finanšu resurss ir mazliet dārgāks, bet plusu, ko uzņēmums var iegūt, ir daudz vairāk: «Mēs kļūstam pieejamāki informācijas ziņā, jo arī publiskajā vidē var sekot līdzi uzņēmuma attīstībai. Obligāciju kotēšana biržā uzliek arī pienākumu uzlabot uzņēmuma pārvaldību».

Šobrīd «Banga Ltd» aktīvu vērtības kopsumma tuvojas jau pie desmit miljoniem eiro, un naudas līdzekļi, ko uzņēmums investē, sākot jau no pirmās darbības dienas, gan pašu finansējums, gan banku piesaistītais finansējums, gan obligāciju piesaistītais finansējums, kā arī aktīva Eiropas Savienības fondu apguves realizēšana sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, virza uz ražošanas efektivitātes un attīstības potenciālajiem virzieniem. «Mēs augam, paplašinām ražošanu, un pastāvīgi ir nepieciešama izejvielu klātbūtne, tādēļ kā viens no attīstības tuvākajiem virzieniem ir jaunas saldētavas un izejvielu uzglabāšanas vietas paplašināšana. Plānojam paplašināt arī administratīvās telpas. Regulāri investējam ekoloģijā — attīrīšanas iekārtās — un sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu veiksmīgi nodrošinām, ka šie attīrītie notekūdeņi tiek novadīti centralizētajā sistēmā. Gada sākumā asfaltējām teritorijas braucamās daļas segumus, tādējādi nodrošinot to, ka teritorija ir pieejamāka gan darbiniekiem, gan klientiem, gan sadarbības partneriem,» tā R. Veckāgans.

/K. Poriņa foto/

#sif_maf2024