Šobrīd bērni izaug ar tehnoloģijām un internetu, līdz ar to viņi šajā vidē jūtas ļoti droši un neapzinās, ka ne visiem var uzticēties un ne vienmēr otrā ekrāna pusē slēpjas tas cilvēks, par ko uzdodas. Mūsdienās bērni no deviņu līdz sešpadsmit gadu vecumam ir reģistrēti vismaz vienā sociālajā tīklā, un lielākā daļa no viņiem savus profilus atstāj publiski pieejamus ikvienam.
«Statistikas dati liecina, ka 40% bērnu vecumā no deviņiem līdz 14 gadiem ir sarakstījušies ar svešiniekiem, 53% no viņiem izpauduši savu telefona numuru un 11% no tiem pat satikušies klātienē,» pauž atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītāja Santa Laimiņa-Rubene. «Turklāt pagājušajā gadā Latvijā uzticības tālrunis 116111 saņēma 315 ziņojumus par noziegumiem internetā pret bērniem. Diemžēl digitālajā vidē pastāv dažādi noziegumu veidi, kas nopietni apdraud bērnu drošību un labklājību.»
Visizplatītākais veids, kā bērni tiek pakļauti riskiem internetā, ir pavedināšana jeb grūmings, kas ir manipulācijas process, kurā pieaugušais uzsāk saraksti ar bērnu, lai izveidotu uzticību un emocionālu saikni.
«Sākotnēji sarunas var šķist nevainīgas, taču pakāpeniski tās pāraug personīgu noslēpumu dalīšanā, fotogrāfiju apmaiņā un pat fiziska kontakta mēģinājumos,» skaidro S. Laimiņa-Rubene.
«Tāpat izplatīta problēma ir kiberbulings, kas var izpausties kā draudi, apmelošana, privātu attēlu izplatīšana vai bērna publiska pazemošana tiešsaistē, visbiežāk sociālajos tīklos. Šāda veida uzbrukumi var atstāt nopietnas emocionālas sekas un ietekmēt bērna psiholoģisko labsajūtu.»
Kā uzzināt, ka ar bērnu manipulē
Cilvēki, kas manipulē ar bērniem, nereti piespiež viņiem klusēt, tāpēc bērni, kuri ir emocionāli iespaidoti, klausa un vecākiem neko nestāsta. Taču to, ka ar bērnu tiek manipulēts, var uzzināt arī citos veidos. «Pazīmes, kas var liecināt par bērna apdraudējumu internetā, nereti atspoguļojas viņa uzvedībā un emocijās,» stāsta Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta Uzticības tālruņa nodaļas vecākā eksperte Dace Ļutkus.
«Bērns var kļūt noslēgts, nemierīgs, piedzīvot pēkšņas garastāvokļa svārstības, trauksmi un vēlmi izolēties — atteikties no ģimenes izbraucieniem vai draugu kompānijas. Tāpat vecāki var pamanīt noslēpumainību attiecībā uz tiešsaistes aktivitātēm, piemēram, bērns sāk slēpt ierīces ekrānu, kad kāds ienāk istabā, vai pēkšņi pārtrauc saraksti, tiklīdz pieaugušais ir tuvumā. Dažkārt var parādīties arī fiziskas sūdzības, piemēram, galvassāpes vai vēdersāpes, kas saistītas ar emocionālu spriedzi. Būtiska pazīme var būt arī jaunu draugu parādīšanās, īpaši gadījumos, ja viņi dalās ar nepiemērotu saturu vai mudina bērnu uz riskantu rīcību.»
Kā nepieļaut manipulāciju
Viena no galvenajām nozieguma sastāvdaļām ir cietušā izolēšana. «Bērns tiek pieradināts uztvert attiecības ar noziedznieku kā noslēpumu. Cietušajam tiek iestāstīts: «Neviens par to nedrīkst zināt, tā ir mūsu īpašā draudzība»,» stāsta S. Laimiņa-Rubene.
«Visbiežāk šajā procesā bērns pakāpeniski attālinās no ģimenes un draugiem, jo pavedinātājs veicina sajūtu, ka tikai viņš ir tas, kurš bērnu patiesi saprot un atbalsta. Šādas taktikas mērķis ir radīt pilnīgu emocionālu atkarību, kas ļauj noziedzniekam vēl vairāk kontrolēt bērna rīcību.»
Taču ir arī veidi, kā pasargāt no tiešsaistes apdraudējumiem, piemēram, veidojot atklātu komunikāciju un izglītojot par drošības jautājumiem. «Vecākiem ieteicams izmantot privātuma iestatījumus un vecāku kontroles rīkus, lai ierobežotu bērna piekļuvi nepiemērotam saturam,» teic S. Laimiņa-Rubene.
«Svarīgi ir arī atgādināt bērniem par atbildīgu rīcību tiešsaistē — neizpaust privātus datus un neiesaistīties sarunās ar nepazīstamām personām. Ja bērns ir saskāries ar apdraudējumu internetā, nekavējoties jāziņo Bērnu uzticības tālrunim 116111 vai platformai drossinternets.lv. Palīdzību iespējams saņemt arī krīžu un konsultācijas centrā «Skalbes», «Dardedze» vai vērsties Valsts policijā, zvanot uz tālruņa numuru 110.»
/Publicitātes foto/
