Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) brīdina, ka, balstoties uz pašreizējiem dzimstības rādītājiem, 2030. gada rudenī pirmajās klasēs skolas gaitas varētu sākt par 34% mazāk bērnu nekā 2024. gadā. Šāda prognoze liecina, ka skolu reorganizācijas un likvidācijas turpināsies un, iespējams, pat uzņems apgriezienus.
Aptuveni pirms gada vairākas Talsu novada skolas saskārās ar slēgšanas draudiem. Mērsraga un Valdemārpils vietējo kopienu iedzīvotāji, vecāki un skolotāji aktīvi aizstāvēja savus vidusskolu posmus, rīkojot protestus. Toreiz tās izdevās glābt, bet, kas sagaida nākotnē, varam vien minēt.
Mērsraga vidusskolā
šajā mācību gadā mācās 148 skolēni, no tiem 16 uzsākuši mācības pirmajā klasē. Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškeviča norāda, ka pedagogu resursi, kā daudzviet, arī Mērsraga skolai ir izaicinājums. Tomēr skolā strādā kvalificēti pedagogi, nereti ar vairākām kvalifikācijām, kas sniedz iespēju vienam pasniedzējam mācīt vairākus priekšmetus.
«Ir kolēģi, kuri pieņem lēmumu mācīties, lai iegūtu papildu kvalifikāciju,» atklāj Mērsraga vidusskolas direktore. Šajā mācību gadā visās izglītības programmās, arī profesionālajā ievirzē, pedagogu pietiek, lai īstenotu mācību procesu, kas tiek arī papildināts ar ārpusstundu aktivitātēm, piemēram, koncertiem, konkursiem, akcijām un citiem pasākumiem. Šajā mācību gadā īpaša gatavošanās notiek Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, veseli divi deju kolektīvi un skolas koris cītīgi apgūst repertuārus un gatavojas skatēm.
Savukārt Valdemārpils vidusskolā
2024. gada septembrī mācības uzsākuši 206 skolēni, no kuriem 25 — pirmajā klasē. Skolas direktors Edgars Kviesis pastāsta, ka skolā pedagogu netrūkst un mācību process norit sekmīgi: «Šobrīd nav nekādu apgrūtinājumu. Uz tikšanos par mācību uzsākšanu nākamajā gadā jau atnāca 21 vecāks, tātad varētu būt vismaz 21 bērns pirmajā klasē. Pamatu pamatos izskatās ļoti labi.» Skolas direktors uzsver, ka mazāks skolēnu skaits klasēs nodrošina labāku izglītības kvalitāti: «Piemēram, ja otrajā klasē, kurā šobrīd mācās 26 bērni, pievienotos vēl četri skolēni no Pūņu skolas, skola apsvērtu variantu par klases dalīšanu.»
Ņemot vērā IZM demogrāfijas stāvokļa prognozes, varam secināt, ka pēc pieciem gadiem Mērsraga vidusskolā mācības pirmajā klasē varētu uzsākt 10—11 bērnu, bet Valdemārpils vidusskolā aptuveni 16—17 skolēni. Kopā Talsu novada skolās mācības šajā mācību gadā uzsāka 364 pirmklasnieki, nākotnē skaits varētu sarukt līdz aptuveni 240 visā novadā.
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus
par iedzīvotāju skaitu un vecumstruktūru pašvaldībās, kā arī pedagogu skaitu un vecumstruktūru un pašreizējo skolu tīklu, IZM izstrādātā optimāla skolu tīkla izveidei nepieciešamā modelī pieņemts, ka lielai vidusskolai nākotnē vajadzētu vismaz 90 pirmklasniekus. Talsu novadā lielākais pirmklasnieku skaits šogad ir Talsu 2. vidusskolā — 72 un Talsu Valsts ģimnāzijā — 58. IZM prognozē, ka 2030. gadā Latvijā varētu būt ap 160 liela izmēra vidusskolas un ģimnāzijas, no kurām 48 atrastos Rīgā. Ņemot vērā izstrādāto modeli, redzams, ka atbilstoši nākotnes demogrāfijas tendencēm un bērnu skaitam optimāls skolu tīkls ir tikai 12 Latvijas pašvaldībās no 43. Talsu novada pašvaldība neietilpst šajā sarakstā.
Šobrīd Mērsraga un Valdemārpils vidusskolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, tomēr nākotnē tās un daudzas citas Talsu novada skolas varētu saskarties ar skolēnu skaita samazināšanos. Lai saglabātu izglītības kvalitāti un pieejamību, pašvaldībai un izglītības iestādēm, visticamāk, nāksies pieņemt stratēģiskus un vietējai kopienai sāpīgus lēmumus par skolu tīkla reorganizāciju.
/Foto avots: Izglītības un zinātnes ministrija/
