Diskutē par uzņēmējdarbības iespējām un analizē reģionālās attīstības scenārijus

Diskutē par uzņēmējdarbības iespējām un analizē reģionālās attīstības scenārijus

4. aprīlī Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā pulcējās pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki. Sēdē tika pārrunātas aktuālās iespējas reģiona attīstībai, tostarp dalība Kultūras ministrijas izsludinātajā projektu atlasē kultūras mantojuma jomā.

Neformālās sarunās ar ieskatu pētījumā klātesošos iepazīstināja Latvijas Universitātes profesors, domnīcas «LaSER» valdes priekšsēdētājs un doktorantūras programmas direktors Daunis Auers. Profesors Auers prezentēja četrus iespējamos Latvijas attīstības scenārijus — «Baltijas tīģeris», «Ziemeļvalstu Latvija», «gurdenā Latvija» un «vientuļā Latvija». Tie raksturo dažādus iespējamos valsts attīstības ceļus atkarībā no ekonomiskās izaugsmes, valsts pārvaldības kvalitātes un sadarbības intensitātes ar Eiropas Savienību un NATO. Pētījumā aplūkoti arī daži no svarīgākajiem reģionu attīstības jautājumiem — tostarp ieņēmumu struktūra, privātā finansējuma piesaiste, pašvaldību pārvaldības modeļi un līdzsvars starp pilsētu un lauku teritorijām. Kā viens no būtiskākajiem novērojumiem tika minēts, ka iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir līdzīgs Ziemeļeiropas valstīm, taču šī līdzība netiek pilnvērtīgi ņemta vērā reģionālajā plānošanā un investīciju sadalē.

Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka atklāj, ka diskusijā gan pašvaldību vadītāji, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji atzina, ka pārmērīgs normatīvais regulējums ir viens no faktoriem, kas Latvijā veicina birokrātisko slogu. Tas ietekmē gan pašvaldību darbības efektivitāti, gan uzņēmējdarbības izaugsmi reģionos. Tika norādīts, ka daudzos gadījumos pietiktu ar skaidru regulējumu likumu līmenī, atsakoties no nevajadzīgiem papildu noteikumiem un procedūrām. Šāda pieeja palīdzētu vienkāršot prasības, samazināt administratīvo slogu un ļautu efektīvāk izmantot pašvaldību un uzņēmēju rīcībā esošos resursus.

Sēdes dalībnieki iepazīstināti ar iespēju pieteikties

ES atbalstam kultūras mantojuma saglabāšanai un jaunu pakalpojumu attīstīšanai. Projektu pieteikšana ir atvērta no 10. marta līdz 10. jūnijam. Pieteikties var pašvaldības, to iestādes un uzņēmumi, kuru pārvaldībā ir kāds kultūras mantojuma objekts. Kopējais pieejamais finansējums ir 8,7 miljoni eiro, no kuriem Kurzemes reģionam atvēlēti 1,85 miljoni eiro.

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido astoņas pašvaldības: Liepājas un Ventspils valstspilsētas, kā arī seši novadi — Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

/Foto: Lauma Migoviča, Kuldīgas novada pašvaldība/