Šonedēļ sākās Talsu novada Teritorijas plānojuma 1. redakcijas publiskā apspriešana. Pašvaldība jau prognozēja, ka asākās diskusijas būs par atsevišķu ciemu pievienošanu Talsiem, piekrasti un vēja parkiem. To pierādīja jau pirmā tikšanās Pastendē, kur piedalījās vairāk nekā 60 iedzīvotāju no Ģibuļu pagasta Jaunzemēm un Talsciema, kā arī Laidzes pagasta Paugurciema. Viņi emocionāli iebilst kļūšanai par pilsētniekiem. Jau tobrīd pašvaldība norādīja, ka tas ir tikai priekšlikums un «ar pieri sienā neskries».
Sapulcei sākoties, iedzīvotāji uzsvēra, ka šeit sanākuši tieši ciemu dēļ, tādēļ lūdza nestāstīt visā novadā plānoto. Rīkotāji skaidroja, ka publiskā apspriešana tomēr prasa noteiktu kārtību un iepazīstināšanu ar visu Teritorijas plānojumu. Gaisotne šķita saspringta, un iedzīvotāji ik pa laikam skaļi iesaucās: «Tukša runāšana!», tam sekoja jautājumu virkne, brīžiem pat nedodot vietu atbildei.

«Ko mēs no tā iegūsim?!»
bija jautājums, ko sanākušie vairākkārt uzdeva organizatoriem. Nesagaidījuši cerēto atbildi, viņi to uzdeva atkal un atkal, kā arī aicināja nosaukt skaitļos iespējamo nodokļu slogu. Vai ir izvērtēti plusi un mīnusi, ko iegūs vai zaudēs ciemi un tā iemītnieki? Kāds labums Talsiem? Kas segs izdevumus adrešu maiņai? «Pārlieciniet mūs, ka pie Talsiem būs labi!» sauca kāds Paugurciema iedzīvotājs.
Pēc novadu apvienošanas Teritorijas plānojuma aktualizēšanu nosaka likums, un šobrīd piedāvātais nav akmenī cirsts, bet priekšlikumi. Ir jau paredzēts, ka būs arī otrā redakcija, un šobrīd notiek viedokļu apzināšana. Saņemti vairāk nekā 70 iesniegumi, kas liecina, ka šis ir diskusiju vērts jautājums. Talsu novada pašvaldības Plānošanas nodaļas vadītājs Lauris Laicāns solīja, ka iesniegumus apkopos un sākumā nosūtīs iedzīvotājiem starpatbildi, un galīgā atbilde sekos vēlāk.

«Pilsētai ir jāaug,
jāattīstās, jāpaplašinās, un viss areāls, kas veidojies ap pilsētu, ir saplūdis ar to,» sapulcē sacīja Laine Veinberga no SIA «Reģionālie projekti». «No plānošanas un politiskā viedokļa šī ir izšķiršanās vai pienācis laiks grozīt pilsētas robežas.» Viņa sapulcē vairākkārt atgādināja, ka saimnieciskie jautājumi jānodala no plānošanas, kas tovakar šķietami visvairāk nodarbināja iedzīvotājus. Un, kā piebilda, L. Laicāns, tomēr nevar noliegt, ka viens no iemesliem, kāpēc Jaunzemes, Talsciems un Paugurciems ir attīstījušies, ir tieši Talsu tuvums. «Bet mēs neskriesim ar galvu sienā, nemēģināsim pārliecināt, ja jūs tam neesat gatavi,» viņš sacīja.
Un iedzīvotāji arī nav gatavi. «Ja būvvalde savulaik ir bijusi izlaista — ļāvusi būvēt, pirms vēl kaut kas ir izdarīts —, tad jūs šobrīd tikai cenšaties sasmelt izlietu ūdeni,» sacīja kāds iedzīvotājs. Arī citi uzsvēra, ka ciemos neesot ko attīstīt, jo iedzīvotāji jau paši par savu naudu visu esot izdarījuši un atrisinājuši saimnieciskos jautājumus, piemēram, apvienojoties sniega tīrīšanā. Viņuprāt, Talsos samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc pašvaldība ar nekustamā īpašuma nodokli cerot iegūt vairāk naudas. Viņi norādīja, ka daudzdzīvokļu māju iemītniekus šāds lēmums skartu mazāk, bet ekonomiski aktīvos, kas kaut ko būvēs un darīs, gan ietekmēšot.
Arī patriotisks jautājums
«Jūs redzat, kāda ir sabiedrības nostāja. Varbūt nevajag savā starpā naidoties, apmainīties ar negatīvām emocijām, bet pragmatiski pieiet jautājumam — pieņemiet lēmumu, ka neturpinām šo! Kad sāk aizskart mūs un to, ko paši esam būvējuši, tas ir pārāk emocionāli,» sacīja Paugurciema iedzīvotājs Oskars Kļava. Viņš norādīja, ka šis ir arī patriotisma jautājums — dzīve Laidzes pagastā ir būtiska. Noslēgumā kāds aicināja piecelties visus, kas ir pret ciemu pievienošanu Talsiem. Piecēlās visi. «Paskatieties, kas notiek, — ko jūs gribat no mums?!» viņi noteica un zāli pameta.
Uz vairākkārtējiem jautājumiem, kāds būs ieguvums, pašvaldība mēģināja atbildēt, bet iedzīvotāji skaidru atbildi nesaklausīja. Izpilddirektora vietnieks Valdis Bārda norādīja, ka viennozīmīgas atbildes nemaz nav, jo vienam tas būtu ieguvums, citam zaudējums. «Piemēram, kad uztaisa šoseju, kāds priecājas, cits pretēji — satiksme viņam traucē. Viens grib apgaismojumu, otrs saka — nē, man vajag tumsu, gribu atpūsties…» Bet viņš piebilda, ka teritorijas plānojums, piemēram, ir informācija arī citiem attīstītājiem, kas tiem ļauj saprast, kur novadā iespējama attīstība.
Pēc visa redzētā un dzirdētā pirmajā Teritorijas plānojuma apspriešanā, domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA) pauž viedokli, ka noteikti ņems vērā iedzīvotāju vēlmes un konstruktīvus priekšlikumus. Ja iedzīvotāji nevēlas, ka viņu apdzīvotā vieta, piemēram, Paugurciems, Talsciems un Jaunzemes tiek iekļauta Talsu pilsētas teritorijā, tad tas ir jāņem vērā un jāatstāj, kā ir šobrīd. A. Bērziņš ir apspriedies ar koalīcijas partneriem un saviem vietniekiem, un visi ir vienisprātis, ka noteikti ir jāieklausās iedzīvotāju viedoklī. Plānojuma izstrādātāji ir piedāvājuši savu versiju, iedzīvotāju viedoklis ir atšķirīgs un Talsu pilsētas robežas var arī nemainīt, neiekļaujot šīs minētās ciemu teritorijas pilsētā.
Līdz 20. februārim jebkurš var paust savu viedokli, iesniegt savus priekšlikumus arī par teritoriju zonējumiem visā novadā. Publiskās apspriešanas vēl turpinās un no 2. līdz 10. februārim notiks Valdemārpilī, Mērsragā, Kolkā, Rojā, Talsos un Stendē.
#SIF_MAF2025

