Talsi, Valdemārpils un Sabile var lepoties ar to, ka šajās pilsētās ir vēsturiskie centri, kam ir savs šarms un kurus jākopj, lai tie neizzustu. Katra vēsturiskā māja stāsta kādu brīnišķīgu stāstu. Sabiles pilsētas iedzīvotāju padomē darbojas arhitekts Andis Alksniņš un mākslinieks, scenogrāfs Andris Millers, kura hobijs ir atjaunot senas Sabiles mājas, tāpēc viņiem šī tēma īpaši tuva.
Iedzīvotāju forums iesākās ar prezentāciju, kur visiem klātesošajiem tapa zināms, kādi ir vēsturiskā centra noteikumi — ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kādas krāsas jāizmanto, kādi logi un durvis jāizvēlas utt. Pēc noteikumu izklāsta Andris Millers Sabili mēģināja parādīt no sava skatiena: «Man ēka ir kā glezna. Es uz pilsētu skatos kā scenogrāfs. Manās acīs pilsēta dzīvo, ir nolietojusies, bet tīra. Man var būt saplēsta žakete vai krekls, bet tas ir izmazgāts un nesmird. Tāpat arī pilsētai — pat ja tā ir nolietojusies, mēs varam saglabāt skaistus akcentus, un pilsēta būs kā glezna. Man ir jautāts, kad es mājas, kuras remontēju, krāsošu? Bet tā māja jau vismaz trīs reizes ir nokrāsota. Tie ir dažādi skatījumi. Ēkai viss ir kārtībā — jumts netek, bet viss ir saglabāts kā vecajos laikos. Man ļoti patīk sinagoga, bet, ja visa Sabile būtu tāda, es nezinu, vai man patiktu.»
Viena no ēkām, kas piesaista scenogrāfa acu skatu, ir vecākā koka māja Sabilē, Kuldīgas ielā ar skaistu verandiņu. «Vasarā tur ir ļoti daudz tūristu, kuri fotografējas, vaicā, vai var ieiet iekšā pasēdēt uz verandas, teic, ka ir ļoti skaisti,» stāsta A. Millers. «Un tad es tūristiem uzdodu jautājumu: «Vai jūs gribētu tādā mājā dzīvot?». Ziniet, neviens nav teicis: «Jā, es ļoti gribētu!». Neviens… Viņi nebrauc skatīties mājas, kādās viņi gribētu dzīvot. Mums ir ļoti daudz skaistu māju Pārabavā, kur vairums gribētu dzīvot, bet neviens tur netaisa foto. Ja mēs skatāmies uz tūrismu, tad tūristi meklē kaut ko tādu, kā viņiem nav. Tātad mums kopīgi jāizlemj, vai mēs vēlamies viņiem to piedāvāt. Protams, mums visiem ir citas lietas, ko darīt, bet mums šīs pilsētas garša ir jāsaglabā!»
Lielais monstrs vecpilsētas centrā
Šobrīd Sabilē ir vairāki lieli laukumi, kur pirms vairākiem gadiem atradās mājas, taču, laika gaitā tika nodedzinātas vai tās vienkārši sabruka. «Godīgi sakot, paldies Dievam, ka tur neaizķēzīja ar kaut ko, kā, piemēram, lielveikals pie autoostas laukuma. Ja šādi tiktu aizķēzīti visi laukumi, tad Sabile nebūtu vecpilsēta,» atzīst Andris Millers. «Man nav skaidrs, kādas ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vērtības, ko viņi skata būvprojektos, jo no viņu puses citreiz atnāk saskaņojumi par tādām ēkām, kuras mēs, būvvalde, vecpilsētā nesaskatām,» teic Talsu novada Būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis. «Tāpat arī «Citro» ēka Sabilē, manuprāt, vecpilsētai ir par masīvu.»
«Sabilniekiem ir paveicies, ka vecpilsēta atrodas ielejā, līdz ar to var redzēt jumta ainavu — piekto fasādi.»
Ja runa ir par vecpilsētu, tad vairumam iedzīvotāju pirmā doma ir par Kuldīgu, kas ir kā skaista vēstures pastkarte. Kuldīga 1969. gadā ieguva pilsētbūvniecības pieminekļa statusu. «Sabilei šāda statusa nebija, līdz ar to iedzīvotāji varēja darīt jebko, kas ienāk prātā,» skaidro arhitekts Andis Alksniņš. «Sabilniekiem ir paveicies, ka vecpilsēta atrodas ielejā, līdz ar to var redzēt jumta ainavu — piekto fasādi. Nav daudz pilsētu, kur no vairākiem skatu punktiem var aplūkot pilsētu no augšas. Mums ir jāsargā šī vērtība!» Tā Andis izveidojis kolāžu, kur iedzīvotāji varēja aplūkot, kā izskatītos Sabiles vēsturiskais centrs, ja visām ēkām būtu vienots dakstiņa jumta segums: «Tas arī piesaistītu tūristus — uzkāpt kādā no kalniem un redzēt skaistu vecpilsētu. Varbūt tā ir mūsu pilsētas iezīme, ko nākotnē ar dažādiem fondiem varētu īstenot.»
Noteikumu stiprināšana
Emīls Gulbis darba attiecības Talsu novadā uzsāka 2020. gadā, un viņam kultūrvēsturiskā mantojuma tēma ir tuva: «Skatījos, kādi Talsu novadā ir teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Atverot tos, biju nepatīkami pārsteigts, ka ir tikai puse no A4 lapas par pilsētbūvniecības pieminekļiem, kur prasības īsti nebija nekādas. Es sapratu, ka vecpilsētu teritorijas ēkām tiek mainīti neatbilstoši logi, durvis, segumi, veikta siltināšana utt. Tā nu ātri devāmies uz Talsu novada vecpilsētām un aplūkojām ēkas, piefiksējot dažādas detaļas, kuras noteikti jāsaglabā. Šīm ēkām mēs cītīgi sekojam līdzi. Tagad noteikumi ir strikti, nu jau aptuveni septiņu lappušu garumā.»
«Ir jāveidojas kopām, kas rūpēsies par visu to, par ko mēs tagad šeit sūdzamies.»
Iedzīvotāji izteica arī savu viedokli, kas apliecināja, ka ir liela daļa sabilnieku, kuri ir gatavi darīt, ja vien viņiem dod nepieciešamo atļauju un materiālus: «Ir jāveidojas kopām, kas rūpēsies par visu to, par ko mēs tagad šeit sūdzamies. Neviens neiedos naudu, neviens nenāks no ārpuses visu šo izdarīt. Es jūtu, ka cilvēki domā, ka iedzīvotāju padome arī tā darbojas — lai paraud, izplēš naudiņu, kaut ko padara. Ja mēs katrs pats paiesim nomestam papīram vai ubagojošam Miķelītim uz ielas garām, tad nekas arī nenotiks,» sacīja kāda sabilniece.
Foruma laikā atklājās, ka tiek risināts vēl kāds sabilniekiem sasāpējies jautājums — galvenā tranzīta iela cauri Sabilei. «Šogad situācija pašvaldībā ir uzlabojusies, līdz ar to mums ir atsavināšanas nauda no pārdotajiem īpašumiem,» tā Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs. «Mums ir jāiesniedz saraksts, kādus darbus darīsim. Parēķinot, cik izmaksā ielu remonti, paredzējām finansējumu ap 90 000 eiro Ventspils ielas (virzienā no Kuldīgas) asfalta seguma atjaunošanai. Nemāku pateikt, cik garš posms tiks atjaunots, bet to ir paredzēts darīt. Protams, process ir ilgs. Ja privātais var aiziet, nopirkt un izdarīt vienā dienā, tad pašvaldībā tā nav. Runājot par projektiem, kas šogad vēl plānoti Sabilē, tad tā ir kultūras nama vecās daļas jumta maiņa.»
Kas pievērš tūristu uzmanību?
Sabiles tūrisma gids Māris Lācis klātesošos iepazīstināja arī ar tūristu viedokli par vecpilsētu: «Galvenie tūrisma objekti ir tieši vecpilsētā. Divos objektos ir kritiskie punkti, kurus vajadzētu novērst. Piemēram, Sabiles sinagoga ir ideāla, skaista, bet turpat tai blakus atrodas baseins, kurā vajadzēja būt strūklakai. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ šo projektu nebija iespējams pabeigt. Varbūt tur var uzlikt puķu podu, ja nav iespējams pašlaik uzstādīt strūklaku? Otrs galvenais tūrisma objekts ir Vīna kalns, kura virsotnē ir baseins, un cilvēki uzdod jautājumus, kas tas par ērmu. Šobrīd tas ir arī bīstams, jo tur var iekrist iekšā. Varbūt to var vienkārši aizbērt, uztaisot puķu dobi, vai izveidot kādu tūrisma objektu?»
Emīls Gulbis teic, ka strūklakas vietā izvietot puķu podu būvvaldei nav grūti, savukārt Vīna kalna ūdens tvertnes jautājums gan ir sarežģītāks: «Par tās aizbēršanu būtu jāpadomā. Jārunā ar īpašniekiem, vai tāda vēl ir nepieciešama, taču būtu patīkami, ja kāds pastāstītu, kas tas vispār ir, kas tur vēsturiski ir noticis. Tas varētu būt kā vēl viens apskates objekts Sabilē.»
Sadarbība — panākumu atslēga
Tāpat atsaucību izrādīja SIA «Talsu namsaimieks» valdes loceklis Egils Bariss: «Man prieks, ka jūs negaidāt laimes lāci, bet paši esat ķērušies «vērsim pie ragiem». Skaidrs, ka mēs kā uzņēmums nevaram daudz ietekmēt Sabiles vēsturiskā centra uzlabošanu, labiekārtošanu. Mēs varam pie īpašniekiem vērsties ar aptaujām, veidot sapulces, ko arī aktīvi darām, bet ir cilvēki, kuri uzskata, ka ir labi tā, kā ir. Viņi nevēlas atbalstu no pašvaldības, lai ieliktu jaunas durvis, kas ir atbilstošas vēsturiskajam centram. Ir, protams, sliktie un labie piemēri. Mēs esam atvērti, varat droši zvanīt, rakstīt, ja ir kādas idejas. Ar sadarbību mēs varam paveikt daudz!»
