Valsts svētku laikā divu dienu garumā Latvijas novadus, pilsētas un ciemus vienotā veselumā kopā savija simbolisks Gaismas ceļš. Tas notika jau trešo reizi. Ja pirmie divi skrējieni apvija Latvijas kontūru, tad šoreiz interesenti startēja no trim Latvijas ezeriem — Usmas, Rāznas un Burtnieka —, lai satiktos Likteņdārzā. Garākais ceļš jeb 257,4 kilometri līdz Likteņdārzam bija jāmēro no Kurzemes, kas vijās cauri arī Sabilei.
Rītā pirms Latvijas dzimšanas dienas, kamēr Sabile lēnām vēl ieskrējās dienai, tai jau strauji tuvojās «Latvijas Gaismas ceļa» komanda, kas mirkli pirms saullēkta startējusi no «Usmas Meķiem». Sabile bija pirmā pieturvieta, un tur skrējējus sagaidīja ar Spēka dziesmām. Goda vietā nolikts trauks ar Usmas ezera ūdeni, ko ar spēka dziesmām dalībnieki uzlādēja, lai jau nākamajā dienā Likteņdārzā satiktos trīs lāpas un trīs ezeru ūdeņi, kas uzlādēti ar labām domām un dziesmām var tālāk aizpeldēt pasaulē. «Man pašam ir tāda sajūta, ka esmu atgriezies astoņdesmito gadu beigās Atmodā,» Sabilē atzina viens no skrējiena organizatoriem Jānis Dambītis. «Es domāju, ka šodien Latvijai ir tik ļoti nepieciešama šī Atmodas enerģija, lai mēs spējam veidot Latviju labklājīgu un laimīgu!»
Jānis Dambītis lepns, ka «Latvijas Gaismas ceļa» ideja dzimusi Lībiešu krastā Mazirbē. To organizēja «Stirnu buks», biedrība «1836» un Likteņdārzs. Trīs ceļa posmi no trīs dažādām Latvijas vietām bija sadalīti aptuveni 10 līdz 20 kilometru distancēs, katru no tiem veica trīs tempa uzturētāji, kuri nogādāja lāpu nākošajā distances posmā. «Tas tādu patriotismu iedod un arī foršu kopības sajūtu!» atzina Māra un Ilze, skrējiena dalībnieces no Kuldīgas. «Ja nevar citādāk, tad varam Latvijai dot vismaz pienesumu ar savu sirdi.»
14,6 kilometru garajā posmā no Sabiles līdz Kandavai startēja arī vairāki talsinieki. Viņi atzina, ka šis skrējiens īpašs, un kuru gan citu posmu izvēlēties, ja ne to, kurš šķērso mūsu, Talsu novadu. Dace Hartmane un Līga Irbe pēc skrējiena sacīja, ka vēl iepriekšējā dienā viena otrai uz pleca raudājušas, vai maz to spēs, jo skrējienā jāiekļaujas noteiktā tempā, un lielākā daļa no ceļa uz Kandavas pusi ved kalnā, tomēr mazliet vairāk nekā stunda pagāja viegli. «Kā vienā vēja pūtienā,» piebilst Līga. Patriotisms un kopības sajūta, kas dod neticamu spēku. Tā dēļ lāpu skrējienam pievienojies arī Guntis no Ventspils. Skrējēji esot brīnišķīgi cilvēki, asprātīgi, un prieks ar viņiem kopā pavadīt laiku, īpaši Latvijas dzimšanas dienā. Garākais posms bija pats pirmais — no Usmas līdz Sabilei 28 kilometri, taču Guntis bija viens no tiem, kas ceļu turpināja vēl tālāk, finišējot Kandavā pēc mazliet vairāk nekā 42 kilometriem.
«Latvijas Gaismas ceļš» noslēdzās Likteņdārzā 18.novembrī īsi pirms saulrieta.
Foto autors Terēze Matisone.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
