Ik pa laikam dzirdams, ka jūra, īpaši pavasarī, kad ceļas ūdenslīmenis, pietuvojas pavisam tuvu un noskalo krastus. Ja pavasaros tas notiek ātri, tad šobrīd jūra sauszemi aizskalo lēni un nemanāmi.
Līča pusē katru gadu novērojams, kā samazinās sauszemes platība piekrastē. «Jūra ar katru gadu nāk arvien tuvāk. Ir bijuši gadi, kad pasūtām zemes mērīšanu un konstatējam, ka ir pazuduši trīs hektāri. Ir gadi, kad rādījumi stāv uz vietas, bet pēdējos gadus ir tā, ka katru gadu sauszeme samazinās pa kādiem metriem. Pērn pēc ziemas arī tika noskaloti vismaz trīs metri sauszemes. Es domāju, ka mēs pēc kāda brīža atkal pasūtīsim veikt mērījumus,» stāsta SIA «Kolkasrags» valdes loceklis Jānis Dambītis.
Pārsvarā sauszeme tiek noskalota līča pusē. To var apturēt, taču tas būtu jādara lielos apmēros. «Vispirms jau tur būtu jāveic balsošana, un, es domāju, ka vairums būtu pret, ka krasts tiek industrializēts. Tāpat tas būtu jāveic plašā teritorijā, kas prasītu lielus izdevumus. Es domāju, ka tas nebūtu šīsdienas Latvijas situācijai piemērots risinājums,» teic J. Dambītis.
Vaicājot par iespējamajiem cēloņiem, kādēļ jūra pārņem sauszemi, Jānis Dambītis min, ka tas varētu būt pasaules globālās situācijas dēļ: «Ļoti liels paātrinājums šim procesam sākās jau 2000. gadā. Taču jūra sauszemi pārņem viļņveidīgi, ne pakāpeniski. 2000. un 2002. gadā bija divas vētras, kad krasta līnija būtiski pavirzījās sauszemes virzienā, tāpat arī 2005, gadā bija šāda veida vētra. Tad bija brīdis, kad krasta līnija stāvēja uz vietas un nekustējās — līdz aptuveni 2009. gadam. Šis process noris nevienmērīgi, taču pēdējo gadu laikā novērojam, ka jūra sauszemei pietuvojas katru gadu, bez izņēmuma, īpaši līča pusē. Vienu gadu jūra bija izveidojusi stāvkrastu pat lieljūras pusē,» skaidro J. Dambītis.
«Salīdzinot ar to, kas šobrīd notiek citās valstīs, piemēram, Floridā , es gribētu teikt, ka mums viss ir ļoti mierīgi.»
Jūras izmaiņām aktīvi tiek sekots līdzi, lai izprastu šī brīža situāciju, kā arī spētu rast risinājumus turpmākajiem gadiem. Lai arī šķiet, ka jūra strauji ieskalo lielu daļu sauszemes, J. Dambītis uzsver, ka pašlaik satraukumam nav pamata: «Salīdzinot ar to, kas šobrīd notiek citās valstīs, piemēram, Floridā, es gribētu teikt, ka mums viss ir ļoti mierīgi.»
Ja salīdzina ar 2000. gadu, kad jūra aktīvāk sāka pietuvoties sauszemei, tā līdz šim brīdim pietuvojusies par aptuveni 300 metriem. «Ja tā turpināsies, tad jūra pēc 20 gadiem noteikti pienāks jau pie Kolkasraga stāvvietas. Pagaidām mūsu pusē nav lielu draudu, es domāju, ka Jūrkalnē ir daudz lielāka ietekme. Es šobrīd neredzu kaut kādu sabiedrības problēmu,» atzīst Jānis Dambītis.
#sif_maf2024
