Saeimas viesu zālē notika kārtējā reģionālo mediju sanāksme, kurā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa informēja medijus par jaunāko dažādās jomās. Sanāksmē piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, lai pavēstītu par jaunāko enerģētikas attīstības jomā, atbalsta mehānismu augstu energoresursu cenu situācijā, ka arī uzsvaru liktu uz vēja parku attīstību un atbalstu iedzīvotājiem un pašvaldībām, kuri dzīvo to tuvumā.
Vēja parku finansiāls ieguldījums vietējā kopienā
Ministrs Kaspars Melnis vēstīja, ka stājušies spēkā noteikumi par finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kas dzīvo vēja parku tuvumā. Tas būs 2500 EUR/MW gadā, kas tiks sadalīts divās daļās — 50% iedzīvotājiem, 50% pašvaldībām. Minimālais iedzīvotāju ieguvums gadā būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais — trīs mēnešalgas. Finansiālo atbalstu izmaksās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem.
Pašvaldība iegūtos līdzekļus varēs izmantot vides, infrastruktūras uzlabošanai, kā arī jaunu energoefektivitātes projektu attīstībai. Savukārt, lai iedzīvotājs varētu iegūt šo finansiālo labumu, dzīvojamai ēkai jāatrodas 2 km robežās un tai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājošā būve. Gadījumā, ja īpašums pieder diviem īpašniekiem, finansiālais labums tiek sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem.
Ieguldījums vietējā kopienā tiks sniegts arī no vēja parka, kas izbūvēts jūrā līdz 25 km attālumā no krasta un kura jauda ir vismaz 1 MW, un dzīvojamās ēkas atradīsies 2 km rādiusā no krasta punkta. Arī, ja jau esošajai vēja elektrostacijai projekta attīstītājs vēlēsies palielināt turbīnu skaitu, tiks sniegts ieguldījums vietējai kopienai.
Ieguvumi Latvijas mērogā
Vēja parku saražotā enerģija būtiski ietekmēs iedzīvotāju un uzņēmēju energoresursu izdevumus. Saražotā enerģija ļauj mums aizstāt energoresursu importu un paver iespējas uz enerģijas eksportu. Ministrs uzsvēra, ka uzņēmējiem lētāka enerģija ļaus palielināt konkurētspēju reģionā, bet valstij — desmitiem miljardu vērtas investīcijas, lai palielinātu valsts budžetu un līdzekļus izmantotu valsts attīstībai dažādās jomās un iedzīvotāju labklājībai.
Ministrs vairākkārt atzīmēja nozīmību par mazapdzīvoto vietu sakārtošanu un palīdzību tai, lai arī tur, iespējams, varētu izbūvēt vēja parkus un pēc jaunpieņemtajiem noteikumiem sniegt finansiālu atbalstu vietas attīstībai. Lai arī sabiedrībā vēl joprojām norisinās diskusijas par vēja parku būvniecību, svarīgi iedzīvotājus izglītot par to izbūves nosacījumiem un ieguvumiem, jo ilgtermiņā tas ir būtisks pienesums.
Tikšanās laikā izskanēja arī jautājums par vēja parku izbūves nosacījumiem Latgalē un pierobežā, to drošības apsvērumiem, uz ko ministrs atbildēja, ka ciešā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir izstrādāta jauna karte, kas gan vēl nav publiski pieejama, bet darbs ir virzījies uz priekšu un ir redzams risinājums.
Atbalsta mehānisms augstu energoresursu cenu situācijā
Klimata un enerģētikas ministrs pastāstīja arī par jaunāko atbalsta mehānismu augstu energoresursu cenu situācijā: «Šī gada 3. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka, kuros gadījumos un cik lielu valsts atbalstu saņem mājsaimniecības ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā. Šādās situācijās atbalstu saņems mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā.»
Atbalsts tikšot piešķirts mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi, bet gan piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums tirgū. Apkures sezonas laikā ar šādu situāciju varam sastapties vienu vai vairākas reizes, bet, ja energoresursu cenas visā apkures sezonā būs stabilas, šāda atbalsta mehānisma iedarbināšana var nebūt nepieciešama. Izstrādāti arī cenu sliekšņi, pie kuriem piemēro valsts atbalstu.
Pēc ministra stāstītā, energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Atbalstu varēs saņemt mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Uz atbalstu var pretendēt arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
/Foto: Saeimas Preses dienests/
#sif_maf2024