Atceros, ka es savu pirmo darba pieredzi ieguvu 12 gadu vecumā. Uz ziņojuma dēļa ieraudzīju lapiņu, kur piedāvāja darbu aveņu lasītājiem. Tā nu es, maza knīpa, zvanīju un pieteicos darbā. Divas vasaras tur pastrādāju, bet tad sapratu, ka vēlos meklēt citas darba iespējas. Vēlāk caur Nodarbinātības valsts aģentūru ieguvu darbu pārtikas veikalā. Tagad jaunieši meklē darbu, sēžot dīvānā un skatot sociālos tīklus, bet vai tā atrast darbu ir vienkāršāk?
«Es vēlos atrast darbu vasarā, lai nopelnītu naudu, nodarbinātu sevi un lietderīgi aizpildītu laiku, bet pats galvenais — gūtu pieredzi,» stāsta skolniece, sešpadsmit gadus vecā Anne. «Vasarā, pa dienu esot mājās, kad ir skolēnu brīvlaiks, es parasti izniekoju laiku. Gribētos to pavadīt produktīvi, tāpēc meklēju darbu.» Līdzīgi domā arī Evelīna, kurai ir 17 gadi. «Es meklēju darbu, jo vēlos pati savus ienākumus. Negribas prasīt naudu vecākiem. Paša nopelnītai naudai ir cita vērtība.»
Par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības programmu meitenes bija dzirdējušas, bet tikai Anne izmantoja iespēju ielūkoties piedāvājumā: «Sev interesējošus piedāvājumus neatradu. Zinu, ka arī mani draugi tur meklēja, bet beigās viņi tāpat atrada darbu caur paziņām. Tas nozīmē, ka jādibina kontakti.»
Pieredze agrā vecumā ir nozīmīga
Skolnieces atzīst, ka uzkrāt darba pieredzi jau skolas laikā ir ļoti svarīgi. «Tā ir iespēja gūt vairāk zināšanu,» teic Evelīna. «Bonuss noteikti ir tas, ka pēc tam ir vieglāk, nav tik liela satraukuma, uzsākot darbu citā vietā, jo aptuveni jau ir zināms, kā tas notiek. Strādājot jau iegūst ne tikai darba, bet arī dzīves pieredzi.» Anne uzskata, ka skolēniem būtu jāgūst darba pieredze pēc iespējas ātrāk, lai kļūtu atbildīgāki un gūtu lielāku saskarsmi ar cilvēkiem. «Katra pieredze papildina zināšanas, kā tikt galā ar dažādām situācijām darba apstākļos. Tāpat noteikti būs lielāka iespēja iegūt darbu nākotnē, jo CV parādīsies darba pieredze.»
Gan Evelīna, gan Anne ir izveidojušas publikācijas sociālajos tīklos, lai piesaistītu potenciālos darba devējus. Anne vēl ir darba meklējumos, taču Evelīnu jau uzrunājusi kāda māmiņa auklītes darbam. «Manuprāt, mūsdienās jauniešiem ir ļoti viegli atrast darbu, jo viss notiek sociālajos tīklos,» bilst Evelīna. Taču šajā jautājumā meitenēm viedokļi dalās. «Vairums jauniešu vasarā meklē darbu, tāpēc brīvās darba vietas ātri aizpildās,» tā Anne. «Ja ir paziņas, kas var piedāvāt darbu, tad ir vieglāk.»
Jauniešiem sevi jāpierāda
Bieži vien darba devēji meklē jau pieredzējušus darbiniekus ar augstāko izglītību, kuras skolēniem nav, tāpēc jauniešiem jāspēj sevi pierādīt pēc iespējas labāk. «Jābūt pretimnākošam, ieinteresētam un runātīgam,» pauž Anne. «Manuprāt, tas parāda, ka tiešām vēlies iegūt konkrēto darba vietu un neliksi vilties. Bieži vien no darba devējiem dzirdu: «Vēlams no 18 gadu vecuma». Protams, pilngadīgie var strādāt vairāk stundu, tāpat ir jaunieši, kuri pierādījuši, ka viņiem nevar uzticēties. Domāju, tas arī ir iemesls, kāpēc darba devēji nevēlas pieņemt darbā jauniešus. Protams, pilngadīgiem var uzticēties vairāk, bet vai 17 gadus vecs īpaši atšķirsies no 18 gadīga? Šaubos.»
«Es domāju, ka skolēnam vissvarīgākais ir motivācija,» dalās Evelīna. «Nākamais, kas nepieciešams, ir drosme, lai lūgtu citiem gan padomu, gan atbalstu, gan darba piedāvājumu. Es domāju, ka jauniešiem ir daudz iespēju, tikai jāmeklē. Būs darbi, kur priekšroka tiks dota gados vecākiem cilvēkiem, un būs darbi tieši jauniešiem.»
/Foto ilustratīva nozīme, canva.com/
#SIF_MAF2025
