Mākslai vajag telpu, un kāpēc lai tā nebūtu skola? Šobrīd Talsu 2. vidusskola aizsākusi sev jaunu tradīciju, gaiteņa sienas pārvēršot par izstāžu zāli. Līdzīgas iniciatīvas jau notikušas citās skolās, piemēram, Rojā un Dundagā, un talsinieki cer, ka idejai pievienosies arvien jauni kolēģi, jo profesionāla māksla skolas gaiteņos jauniešiem ļauj pētīt, analizēt un radīt jaunas idejas sev.
Vizuālās mākslas stundās jaunieši paši ir mākslinieki. Tā, piemēram, brīdī, kad «Talsu Vēstis» viesojas Talsu 2.vidusskolā, 9. c klase ēnu teātrī mēģināja iedzīvināt viduslaiku simbolus. Bet starpbrīžos, palēninot soli, viņiem ir iespēja vērot profesionālo mākslu. Tā ir vizuālās mākslas skolotājas Diānas Dzelzkalējas ideja skolas gaiteni pārvērst par izstāžu zāli. Viņasprāt, tā ir iespēja skolotājiem un skolēniem radīt estētisku vidi, ikdienā priecāties par skaistumu un mākslu tuvināt ikvienam, laužot priekštatu, ka tā pieejama tikai muzejos, uz kuriem speciāli jādodas.
Interesē iespēja iedvesmot
Pirmo izstāžu autorus skolotāja meklēja savā draugu lokā, viņus uzrunājot sociālajos medijos un bonusā piedāvājot iespēju «ieiet vēsturē» un tikt pieminētam vai «iekļautam» mācību procesā, godīgu atgriezenisko saiti jeb «no bērna mutes runā patiesība» un nodrošināt vismaz 800 cilvēku skatījumus vislabākās dienasgaismas telpā apmēram četru nedēļu garumā. Pirmajai izstādei piekrita māksliniece Ivanda Spulle–Meiere. Viņa cer, ka izstāde skolēnus iedvesmos jauniem, saturīgiem darbiem un skaistiem nedarbiem. «Ir lielākas un mazākas izstāžu zāles, bet mani neinteresē sterilas telpas,» skaidro māksliniece. «Noteikti ir kāds, kurš ne reizi mēneša laikā nav paskatījies uz darbiem, jo varbūt viņam stundas vienkārši notiek citā stāvā, bet noteikti ir tādi, kuri pat vairākas reizes nākuši iedziļināties, pietuvināties… «Iedvesmot» ir galvenais darbības vārds, kāpēc piekritu Diānas idejai.»
Ar plāksteriem nepietiktu
Skolas dzīvei savs ritms, kas starpbrīžos kļūst ātrāks un gaiteņi burzmas piepildīti, tāpēc rodas jautājums, vai mākslinieki nav bažīgi savus darbus šādai izstāžu zālei uzticēt? Diāna atzīst, ka viņa pati uztraukusies visvairāk. «Es jūtos ļoti atbildīga par šiem darbiem. Katru rītu, atnākot uz skolu, noskatu, vai rinda taisna, vai visi darbi vietā, jo, protams, ka mums nav izstāžu zāļu aprīkojums, un tas vairāk ir tāds pašdarbnieku variants. Jā, ir jāsaprot, ka māksla ir vērtība, jo katrs mākslinieks ieguldījis savu darbu, laiku un materiālus.»
Pagājušajā piektdienā, 8. novembrī, izstādei noslēdzoties, māksliniece viesojās skolā ar meistarklasi, un viņa godīgi atzīst, ka bijuši divi gadījumi, kad skolniekus mēģinājusi novirzīt mazliet tālāk no saviem darbiem. «Jautāju, vai viņiem ir nojausma, cik tas izmaksātu, ja kaut kas kristu, šķīstu un gāztos. Ne naudas ziņā, bet principiāli. Ar plāksteriem nepietiktu. Un atjaunošana vienmēr ir dārgāka.» Tāpēc izstāžu zāle skolā savā ziņā māca, kā uzvesties un uzturēties mākslas tuvumā.
No bērna mutes patiesība
Jauniešu viedokļi par izstādi dažādi. Krišjānis Ozols atzīst, ka citas bijušas interesantākas, un labprātāk skolā redzētu populāru mākslinieku darbus. Neviens īpašs gan tajā brīdī puisim kā piemērs nenāk prātā, taču, viņaprāt, tas būtu labi gan jauniešiem, gan pašai skolai. Savukārt Džastins Ceburs novērojis, ka pārsvarā skolasbiedri dodas garām mākslas darbiem, taču viņam šķiet interesanta ideja un iespēja iedziļināties.
Diāna Dzelzkalēja atzīst, ka nereti jauniešiem ir jautājums: «Kam man vajag to vizuālo mākslu — kur es to likšu?!». Un šī ir iespēja veidot savu gaumi mākslā un iemācīties atšķirt labu darbu no ne tik veiksmīga.
Šobrīd mākslinieces Ivandas Spulles–Meieres izstāde tālāk ceļo uz Stendes tautas namu, bet Talsu 2. vidusskolā viņas darbus nomainīs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas abstraktās mākslas gleznošanas konkursa darbi.
Foto autors: Terēze Matisone.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
