Meža stādīšanu var veikt dažādi, un, kad uzzinām, ka Latvijas valsts meži (LVM) 12. martā sākuši mašinizētus stādīšanas darbus, rodas interese. Pie «Mazsilu» kokaudzētavas «Talsu Vēstis» sagaida LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers. Viņš uzmet aci mūsu apaviem un nosaka: «Būs nedaudz jāpaiet kājām.»
Ceļa sākums ir melni dubļains un katrs solis rūpīgi jāizvērtē, lai nepaslīdētu biezi ķepīgajos dubļos, tehnikas darbošanos sākumā nemaz nedzirdam, tikai tuvumā klaigājošas dzērves.
Pa ceļam uz vietu, kur strādā meža stādīšanas tehnika, L. Ķemlers pastāsta, ka līdzīgi kā daudzās nozarēs arī mežsaimnieki saskaras ar darbaspēka trūkumu: «Pirmkārt, arvien mazāk jaunu cilvēku izvēlas darbu mežā, tas nav viegls, ir citas alternatīvas. Otrs iemesls, kāpēc ieviesām mašinizētu stādīšanu, — visu laiku meklējam jaunas inovācijas un progresīvas tehnoloģijas, ko mežsaimniecībā ieviest, un trešais — mērķis ir paaugstināt mūsu efektivitāti un darba ražīgumu, mēs meklējam risinājumus, kā to izdarīt.»
Ekskavators ar somu «galvu»
Meža atjaunošanai tiek izmantots standarta celtniecības ekskavators, kas aprīkots ar specializētu stādīšanas galvu — Somijā ražoto «Risutec PM-120». «Šī iekārta vienlaikus veic divas būtiskas darbības: sagatavo augsni, izveidojot vispiemērotāko stādīšanas vietu stādiņam, piespiež to un iestāda ietvarstādu,» atklāj mežkopis L. Ķemlers. Šī mašīna stāda tikai ietvarstādus. (Tie ir no sēklas audzēti jauni augi, kas pēc pārstādīšanas 1—2 gadus tiek audzēti izolētā, saknes ietverošā substrātā — aut.) Atšķirībā no tradicionālās metodes, kur augsnes sagatavošanu veic tehnika, bet stādīšanu — cilvēks ar roku, šī iekārta abus procesus apvieno, tādējādi paaugstinot efektivitāti.
«Operators karuselī var kombinēt dažādu sugu stādus, piemēram, priedi ar egli vai bērzu ar egli, un, kā būs salicis, tā arī iestādīs,» skaidro mežkopis.
120 stādīšanas galvas nosaukumā nozīmē, ka stādu kasetē var ievietot 120 ietvarstādu. «Mēs tradicionāli stādām tikai egles un priedes, bet var arī bērzu, šobrīd mums nelielā apjomā to ietvarstādi atkal parādās, tā ka noteikti stādīsim arī tos. Ar šo iekārtu var iestādīt arī mistraudzi, operators karuselī var kombinēt dažādu sugu stādus, piemēram, priedi ar egli vai bērzu ar egli, un, kā būs salicis, tā arī iestādīs,» skaidro mežkopis. ««Risutec» iekārta ir viena no advancētākajām, tā uzskaita iestādītos stādus, dienas beigās operators zina, cik stādiņus ir iestādījis, un katram stādam šī iekārta sniedz koordinātas, ko varam apskatīt kartes izdrukā. Nākotnē mēs, izmantojot koordinātas, aizsūtīsim dronu, kas izkops traucējošos zālaugus un sīkkrūmus starp stādiņiem. Tas mazliet no fantāzijām,» par tehnoloģiju nākotni ieskicē L. Ķemlers.
Lai nodrošinātu ietvarstādu veiksmīgu ieaugšanos, ir būtiski, lai to substrāts būtu pietiekami mitrs. L. Ķemlers atklāj, kā var pārbaudīt pareizu mitruma līmeni: «Ja, saspiežot substrātu, var izspiest ūdens pilienu, tad tā ir pareizā kondīcija un stāds ir gatavs stādīšanai.»
Egļu ietvarstādi, ko otrdienas rītā stāda mežā, ir apstrādāti ar aizsarglīdzekli «Coniflex» pret nelielo vaboli smecernieku. Viela ir speciāls kvarca smilts maisījums ar līmi, kas attur no stādu bojāšanas, turklāt smilts graudiņš ir speciāli atsijāts tādā diametrā, ka smecerniekam, to apēdot, tas iesprūst smecerī un viņš iet bojā. Mežkopis stāsta: «Šī ir alternatīvā apstrāde, nekaitē apkārtējai videi un citiem organismiem, šis ir viens no aizsardzības veidiem tieši pret smecernieku. Ja stādām priedi, to agri pavasarī un rudenī apstrādājam arī ar repelentu «Trico» pret staltbriežu bojājumiem. Tā ir baltā galotnīte, ko var redzēt, tas ir uz aitu tauku bāzes radīts līdzeklis, kas atbaida ar smaku, briedim tā nepatīk.» Kvarca smilts aizsardzība pret smecernieku ir efektīva aptuveni divus gadus, pēc tam stāds kļūst pietiekami stiprs, lai cīnītos pats ar bojājumu rētām, un riski apkārt samazinās.
Operatora meistarība
«Dienā šī tehnikas vienība, ja ir kvalificēts operators, var apstādīt vienu hektāru, tā ir dienas norma. Mūsu pieredzējušākais operators Gatis strādā ar šo tehniku kopš 2019. gada. Šīs sezonas sākumā mēs aprēķinājām, ka viņš ir apstādījis 853 ha meža un iestādījis 1,72 miljonus stādu. Šāds apjoms ir ievērojams sasniegums, ne katrs mežkopis var lepoties ar tik daudz savas dzīves laikā iestādītiem kociņiem. 120 stādiņus viņš izstāda apmēram 20—30 minūtēs. Biroja darbinieki priecājas, ka viņam ir visveselīgākais darbs, jo ik pēc 30 minūtēm ir jāapstādina tehnika, jāizkāpj ārā, jāuzpilda no jauna stādu kasete,» tā mežkopības vadītājs Lauris. Savukārt pats Gatis apstiprina: «Stādus ievietoju kasetē pa vienam, tas aizņem nepilnas 10 minūtes (aptuveni 25 minūtes šādā laikā tiek izstādīti 120 stādi). Pēc tam ar iekārtu automātiski iestādu stādus, virzoties pa noteiktu maršrutu.»
«Gadā uz vienu tehniku plānojam 120—140 ha. Bet tas, cik paveiksim, ir atkarīgs no laikapstākļiem,» atzīst mežkopis. «Meža stādīšanas sezona katru gadu atšķiras, atkarībā no laikapstākļiem. Šogad mēs sākām 12. martā, bet, piemēram, 2020. gadā iesākām jau februāra vidū, jo vienkārši nebija ziemas, tāpēc stādīšanas periods gada griezumā pastiepās garāks un togad mēs ar šo mašīnu iestādījām 170 ha.» Šai tehnikai darbu nodrošinām astoņus—deviņus mēnešus gadā, kad nenotiek stādīšanas darbi, mašīnas nomaina stādīšanas iekārtu pret kausu un gatavo augsni, kurā pēc tam notiek stādīšanas darbi ar rokām.
Izņēmums ir jūlijs, kas parasti ir karstākais mēnesis. Tomēr, ja jūlijs ir mitrs, stādīšanu var turpināt. «Vēl ir tādi ierobežojumi, ka vasarā izvairāmies stādīt mālainās augsnēs, stāda iekalšanas dēļ; rudenī izvairāmies kūdrainā augsnē stādīt, jo stādiņš vēl pēc iestādīšanas neiesakņojas un sala apstākļos viņu izspiež no zemes.»
Ziemeļkurzemes reģionā strādā divas šādas iekārtas — redzamā Ventspils novada uzņēmēja SIA «Venta 1», otra iekārta ir Tukuma uzņēmējam, zemnieku saimniecībai «Rugāji». «Šogad pirksim papildus vēl vienu mašīnas pakalpojumu — plānojam, ka mums reģionā strādās trīs šādas mašīnas.»
Ne tikai audzēšana, arī kopšana
Mežkopis atklāj, ka darbu kvalitāte ir ļoti laba: «Ieaugšanās ir virs 90 %, tāpat kā ar roku stādot, bet galvenais mašinizētas stādīšanas ieguvums ir tas, ka tā veic divus darbus vienlaikus un strādā ilgāku periodu.» Tradicionāli ar rokām stādīšana sākas aprīļa sākumā un beidzas pirmajā jūnija nedēļā.
«Ar šo darbu meža audzēšana nebeidzas, tas ir tikai sākums. Ir tāda skaista definīcija, kas man patīk, — audzēt mežu nozīmē to kopt,» teic L. Ķemlers. Tas ietver divu veidu darbus: agrotehnisko kopšanu, kurā atbrīvo jaunos stādus no konkurējošiem zālaugiem, sīkkrūmiem, mētrām, lai nerastos apēnojums, un jaunaudžu kopšanu, kurā atbrīvo mērķa sugas kokus no konkurējošiem kokiem, veidojot nākotnes mežaudzes sastāvu. Mežkopis atklāj, ka šogad plānots veikt agrotehnisko kopšanu aptuveni 5800 ha, bet jaunaudžu kopšanu — 3200 ha: «Neatņemama audzēšanas sastāvdaļa ir arī aizsardzība, gadā plānojam ap 5500 ha ar dažādiem repelentiem aizsargāt no pārnadžu bojājumiem.»
Šīs darbības ir nepieciešamas, lai izveidotu pēc iespējas labākas kvalitātes, veselīgas un ražīgas mežaudzes. «Tas ir mūsu tautsaimniecības attīstības pamats. Protams, kociņam augot, tiek uzkrāts ogleklis, koks ir kā oglekļa noliktava, tādā veidā arī tiek samazinātas klimata izmaiņas, kuras arvien vairāk izjūtam arī Latvijā,» pastāsta Lauris Ķemlers.
