Vīriešu veselība Latvijā ir temats, kas ikdienā bieži paliek otrajā plānā, līdz problēmas kļūst akūtas un prasa neatliekamu palīdzību. Lai atklāti izrunātu šo tēmu, izprastu patiesos iemeslus, kāpēc vīrieši tik bieži vilcinās doties pie ārsta, un meklētu risinājumus, uz sarunu aicināju Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas vadītāju, internistu Aleksandru Talanovu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā zēnu piedzimst vairāk nekā meiteņu, tomēr demogrāfiskā realitāte turpmākajā dzīves gājumā iezīmē satraucošu ainu. Vīriešu paredzamais mūža ilgums ir tikai 71,3 gadi, kas ir par gandrīz 10 gadiem īsāks nekā sievietēm (81,1 gads). Turklāt 2024. gadā mirušo vīriešu vidējais vecums bija vien 69,9 gadi.
2023. gadā vīriešu veselīgo dzīves gadu rādītājs (51,2 gadi) ievērojami atpalika no Eiropas Savienības vidējā līmeņa (saskaņā ar «Eurostat» datiem 62,8 gadi). Savukārt 2005. gadā Latvijā tas bija 51,9 gadi, bet ES vidēji — 60,9 gadi. Šo kraso atšķirību būtiski ietekmē gados jaunu vīriešu mirstība no ārējiem cēloņiem. Vīrieši veido dramatisku vairākumu bojāgājušo vidū: 77,7 % transporta nelaimes gadījumos, 80,4 % noslīkušo un 80,8 % pašnāvību upuri.
Kā atzīst ārsts, šī drūmā statistika skaudri atspoguļojas arī slimnīcu ikdienā: «Kad pie mums nonāk vīrieši, bieži vien viņu veselības stāvoklis ir smagāks jau sākotnēji. To bieži nosaka fakts, ka viņi iepriekš nav saņēmuši nekādu ārstēšanu. Vīrieši retāk iet pie ģimenes ārstiem, mazāk pievērš uzmanību pavadošajiem simptomiem un nogaida līdz brīdim, kad ir jau pavisam slikti.»
Paradumi un dzīvesveids
Statistika liecina, ka ikdienā smēķē teju puse (47,6 %) vīriešu. Kaitīgie ieradumi bieži kalpo kā neveselīgs un postošs stresa vadības mehānisms. Ārsts to komentē tieši: «Ar stresu mēs visi sastopamies, bet jautājums ir — kā mēs ar to cīnāmies? Smēķēšana noteikti nav labākais variants. Reizēm vīrieši saka «brīvdienās kādu alu izdzeru, lai atslābtu». Arī tas nav pareizais ceļš.»
Liela problēma ir mazkustīgums. 59,4 % vīriešu ir liekais svars vai aptaukošanās, kas vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem sasniedz pat 75 %. Taču nereti veselību iedragā tieši neapdomīgi riski un vīriešiem raksturīga pārgalvība.
«Lauku darbi mēdz būt ļoti traumatiski. Bieži vien pacients izdomā «atpūsties», lietojot alkoholu saturošus dzērienus, un pēc tam iet darboties ar kādu smago tehniku. Tādos gadījumos nākas saukt kolēģus palīgā, lai piešūtu atrautus locekļus,» par sadzīves traumām ārsta ikdienā stāsta A. Talanovs.
Šķēršļi vai aizbildinājumi?
Lai gan veselības aprūpes saņemšanu mūsu valstī nereti ietekmē sistēmiski šķēršļi, statistika atklāj ļoti zīmīgu atšķirību starp dzimumiem. Objektīvus iemeslus — garās rindas vai finansiālu nespēju norēķināties par pakalpojumiem — kā galveno šķērsli ārsta neapmeklēšanai daudz biežāk norāda sievietes (attiecīgi 47,9 % un 27,9 % sieviešu pret 43,0 % un 21,8 % vīriešu).
Turpretī tieši vīriešu vidū daudz izteiktāka ir tendence paļauties uz subjektīviem aizbildinājumiem. Vīrieši vairāk nekā divas reizes biežāk par sievietēm (20,7 % pret 9,2 %) izvēlas bīstamo stratēģiju «nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk», kā arī atzīst, ka izvairās no pārbaudēm, jo vienkārši baidās no ārstiem un slimnīcām. Tas diemžēl apliecina, ka vīriešu veselību nereti visvairāk ietekmē viņu pašu spītība un nevēlēšanās laicīgi lūgt palīdzību.
Bailes no diagnozes
«Bieži vien cilvēkiem nav bail tieši aiziet pie ārsta, bet ir bail uzzināt, ka kaut kas nav kārtībā, vai atklāt slimību,» skaidro A. Talanovs.
Šī izvairīšanās no patiesības rada vairākas ļoti bīstamas tendences. Tā vietā, lai dotos pie speciālista, vīrieši mēdz rīkoties patvaļīgi. Piemēram, ja sieva apmeklējusi ģimenes ārstu vai kardiologu, kas viņai nozīmējuši zāles, tad vīrs, izjūtot līdzīgas sūdzības vai paaugstinātu asinsspiedienu, sāk vienkārši izmantot sievas medikamentus. Ārsts šādu rīcību dēvē par pašārstēšanos, ko noteikti nevajadzētu piekopt.
Arī jauni vīrieši, dzenoties pēc vizuāliem rezultātiem, mēdz uz savu galvu lietot dažādus līdzekļus. «Cilvēki palasa forumus un sāk lietot nopietnus preparātus, neizprotot to darbību. Ir bijuši gadījumi, kad testosterona lietošanas rezultātā rodas pilnasinība, kas dramatiski palielina insulta un infarkta risku,» atzīmē A. Talanovs.
Nereti nogaidīšanas dēļ pacienti ierodas Uzņemšanas nodaļā ar jau akūtām un ielaistām slimībām. Ārsts uzsver: «Sākotnējā stadijā, kad stāvoklis vēl nav tik smags, iespējams, pietiktu ar vienu vai diviem medikamentiem, bet novēloti mēs bieži redzam situācijas, kad cilvēkam ikdienā jādzer jau pieci vai pat vairāk.»
Profilaksei ir nozīme
Lai nenonāktu līdz neatgriezeniskām veselības problēmām, izeja ir viena — savlaicīga un regulāra profilakse. Lielisks špikeris, kas palīdz neapjukt informācijas jūrā un precīzi sekot līdzi tam, kas un kādā vecumā jāpārbauda, ir Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātais «Vīriešu veselības ceļvedis».
Katra vīrieša «tehniskajai apskatei» būtu jāsākas ar šķietami vienkāršu, bet izšķirošu soli: ikgadēju vizīti pie ģimenes ārsta un pamata asins analīžu nodošanu. Īpaša uzmanība šajās vizītēs jāpievērš asinsspiediena kontrolei. Arī A. Talanovs brīdina: «Paaugstinātu asinsspiedienu cilvēks nejūt līdz pat brīdim, kad asinsvados jau ir radušās neatgriezeniskas sekas, kas var novest pie invaliditātes.»
Papildus ikdienas rādītāju kontrolei, svarīgi ir nepalaist garām valsts apmaksātos vēža skrīningus. Sasniedzot noteiktu vecumu, vīriešiem ir pieejamas regulāras prostatas un zarnu vēža pārbaudes, ko nevajadzētu ignorēt. Tomēr rūpes par savu ķermeni nebeidzas tikai ar ārsta kabinetu — absolūti visos vecuma posmos ikvienam vīrietim par pieradumu jākļūst ikmēneša sēklinieku pašpārbaudei.
Svarīgi arī regulāri sekot līdzi savam vakcinācijas kalendāram, īpaši atceroties par regulāru balstvakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem, kā arī potēm pret ērču encefalītu. To visu papildinot ar ikgadējām redzes, dzirdes un zobu stāvokļa pārbaudēm, tiek izveidots drošs pamats tam, lai drūmā demogrāfiskā statistika paliktu tikai uz papīra, nevis kļūtu par paša realitāti.
Vīriešu veselības jomā teju vai apstiprinās paruna — «No vilka mūk, lācim uzskrien.» Profilakse sākumposmā ir daudz vienkāršāka un mazāk traumējoša nekā ielaistu slimību seku likvidēšana. A. Talanovs iedrošina vīriešus: «Pat ja atklājat slimību agrīnā stadijā, ar to tikt galā ir ievērojami vieglāk. Ja laicīgi vērsīsieties pie ārsta, izārstēties un kontrolēt stāvokli būs nesalīdzināmi vienkāršāk, nekā gaidot gadiem un meklējot palīdzību tikai tad, kad stāvoklis jau kļuvis pavisam neciešams.»
/Publicitātes foto/
MAF Mediju atbalsta fonda
ieguldījums no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Veselība tuvplānā»
(Nr. 2025 LV/RMA/1.6.4./004/L3)
saturu atbild SIA «SILK MILK Media»
#SIF_MAF2025
