Pēdējos gados piedzīvojam īpaši siltas un mitras ziemas. Šogad varam uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt dienas, kad ir snidzis, nevis lijis, kā arī dienas, kad termometra stabiņš noslīdējis zem nulles. Šādam laikam ir savi plusi un mīnusi, arī mežsaimniecības jomā.
«Mitrais laiks mežsaimniecību neietekmē, bet mežizstrādi — ļoti,» stāsta Valsts meža dienesta Talsu mežniecības vecākais mežzinis Jānis Kleinbergs. «Šajā laikā būtu vēlama intensīvākā mežizstrādes darbība, taču šoziem sala nav, līdz ar to mežizstrādes uzņēmumiem tie ir smagi apstākļi, kas tikai apgrūtina darbus.» Savukārt SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka šo ir grūti nosaukt par mitru laiku: «Šobrīd ir jau iestājies ekstrēmi slapjš laiks. Protams, ka tas mūs katru dienu ietekmē arvien būtiskāk, jo mitrs laiks ar nokrišņiem pat trīs četru dienu garumā mums var pēc tam radīt vismaz tikpat ilgu dīkstāvi.»
Šobrīd laikapstākļi ir ļoti mainīgi, tāpēc mežsaimniekiem un mežizstrādes uzņēmumiem nekas cits neatliek kā pielāgoties. «Ja paskatāmies atpakaļ, kādas bijušas laika prognozes ilgtermiņā, tad šādi mitruma cikli nav nekas jauns,» tā J. Kleinbergs. «Februārī sola salu, varbūt tad arī mēs nonāksim pie ziemas apstākļiem, bet, cik nākotnes prognozes jau rāda — tādas bargas ziemas, kādas ir bijušas pirms gadiem 20, diez vai kādreiz Latvijā vēl būs.»
«Mēs katru gadu arvien vairāk pierodam pie laikapstākļiem, kas ir mūžīgais pavasaris vai mūžīgais rudens, bet vēl joprojām esam optimisti, ka tomēr pēc rudens nāk ziema, pēc ziemas pavasaris, pēc tam iestājas vasara… Tā ka vēl joprojām mēs ceram, ka pie mums arī kādreiz tomēr būs ziema,» bilst A. Araks.
Vaicājot, vai ilgstoši mitri laikapstākļi ietekmē koku kvalitāti, Andis Araks atbild, ka mitrums vien kvalitāti nepasliktina: «Mitrums mijiedarbībā ar siltumu gan var radīt problēmas, ja ārā ir virs +10 grādiem pēc Celsija. Mežizstrādei kaitē nokrišņi no gaisa. Mēs protam sadzīvot ar laikapstākļiem, kas ir mitrs gaiss, bet ne tāds, kas nāk no debesīm. Pēdējo nedēļu laikā vairāk ir dienas, kurās bijuši nokrišņi, nekā dienas, kurās nokrišņu nav. Ja tie ir mēreni, tā arī vēl nav tik liela problēma, bet, ja nokrišņi ir stipri, tas jau ir visai slikti.»
Ir grūti noprognozēt nokrišņu daudzumu ilgāku laika periodu uz priekšu, tāpēc SIA «Krauzers» jau decembrī veiksmīgi izveidojis rezerves. Šobrīd bažas ir par martu. «Mēs varam mēģināt pielāgoties, būt operatīvāki sadarbībā ar «Latvijas Valsts ceļiem», ar pašvaldībām, ja brīžos, kad laikapstākļi mums ļautu strādāt kaut dienu vai divas, mums nebūtu aizliegts piekļūt krautuvēm. Ja mēs varētu izmantot šo mazo laika sprīdi, nevis viņi uzliktu ceļa zīmi un ļautu atgriezties pēc trim, četriem mēnešiem, kad viss nožuvis,» teic A. Araks.
Pēdējo piecu gadu laikā lielāko izstrādes apjomu iespējams veikt vasarā, taču arī tad ir dažādi šķēršļi. «Vasarā ir egļu mizgraužu ierobežojumi, kas sākas aprīlī, un, bieži vien cirsmas, kuras būtu zāģējamas vasarā, šī ierobežojuma dēļ nav iespējams izstrādāt. Līdz ar to mums ir mazs brīdis rudenī, bet tāpat paliek pietiekami daudz cirsmu, kas būtu jāapstrādā vasarā. Tas ir sarežģīti. Šādās situācijās ir jārod veids, kā savā starpā komunicēt un operatīvāk reaģēt.»
Taču mitrajam laikam ir arī savi plusi — tas nāk par labu ugunsapsardzībai. «Varētu teikt, ka mums ir mierīgāka dzīve, jo nav bažu par to, ka varētu izcelties ugunsgrēki,» skaidro J. Kleinbergs. «Ugunsgrēka cēlonis ziemā ir tikai un vienīgi cilvēks. Laikā, kad ugunsbīstamais periods vairs nav spēkā (parasti septembra beigās līdz aprīlim), cilvēki ir tiesīgi savā meža īpašumā sadedzināt cirsmas atlikumus (zarus utt.) Ja teritorijā nav bieza kūdras slāņa un ir daudz nokrišņu, tad to var darīt, bet, ja ir sausi apstākļi, kad gruntsūdeņi ir ļoti zemu un zemsedze sausa, uguns risks ir visai liels. Bieži vien sāk gruzdēt zemsedze un kūdras slānis, kas vēja ietekmē aiziet tālāk. Liesmas ne vienmēr var pamanīt, jo uguns iet caur zemi un izposta lielas teritorijas.»
Arī 2015., 2016. un 2017. gadā ir bijuši ugunsgrēki ziemas periodā. «Tad, kad strādāju par ugunsapsardzības inženieri, esam dzēsuši ugunsgrēku pat 2. janvārī, kad bija sniegs, šeit pat Strazdes pagastā,» dalās J. Kleinbergs. «Ugunsgrēki izcēlās tāpēc, ka četrus gadus pēc kārtas bija maz nokrišņu gan vasarā, gan ziemā, līdz ar to augsnēs mitruma nebija tik daudz kā šobrīd. Tas ir iemesls, kāpēc uguns bīstamība pastāvēja arī ziemā. Šobrīd mūsu pusē ir ļoti daudz lijis, pagājušajā gadā pavasaris, vasara un rudens bija ļoti slapjš, līdz ar to mums ziemas apstākļos ugunsgrēku šogad Kurzemē nav bijis.»
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
