«Nevis matemātiku, bet vēsturi tu, skolēn, mācīsies!»

«Nevis matemātiku, bet vēsturi tu, skolēn, mācīsies!»

Laikraksta redakcijā vērsās kāda vidusskolēna mamma, cerot ar laikraksta starpniecību noskaidrot, vai skolā drīkst liegt vidusskolēnam padziļināti apgūt to mācību priekšmetu, ko viņš pats izvēlējies, uzsākot mācības vidējās izglītības iestādē, bet pirms 12. klases skolēniem dota iespēja izvēlēties padziļināti apgūt kādu no mācību priekšmetiem, kas kādiem nepavisam nav aktuāli un saistoši.

Šāds jautājums radies, jo vidusskolā, kur mācās sievietes dēls, pirms 12. klases dots mājiens, ka matemātiku apgūt padziļināti nevarēs un būs jāizvēlas cits  mācību priekšmets. Vidusskolēna mamma uztraucas par to, ka šajā gadījumā jaunatnei tiek uzlikts negatīvs zīmogs, ko skola izsecinājusi pēc matemātikas eksāmenu rādītājiem 11. klasē, norādot, ka 12. klasē padziļināti apgūt matemātiku būtu neprāts, ko kādi konkrētās skolas skolēni bija izlēmuši darīt, jau uzsākot vidusskolu.

Mamma atskaņo audio failu, kur dzirdams, kā skolotāja saka, ka jāizvēlas vai nu bioloģija, vai vēsture. Pedagoģe teic, ka nav jēgas apgūt padziļināti matemātiku, ja skolēnam eksāmenā nav bijuši pat 40 %. Viņa pamato, ka padziļināti apgūt matemātiku izvēloties Valsts ģimnāzijās un augsta reitinga skolās, kur eksāmenu rezultāti ir 70 %, 80% un augstāk. Pedagoģe arī norāda, ka bioloģija ir smags lauciņš, bet vēsture varētu būt vieglāk «sagremojams kumoss».

Sašutusī mamma pastāsta, ka viņas dēls grib padziļināti mācīties matemātiku un eksāmenu 11. klasē kārtojis kā izmēģinājuma variantu, zinot, ka 12. klasē varēs to kārtot atkārtoti. Puisim eksāmenā bijuši 39%, bet nokārtots tas skaitījās jau ar 15%. Arī vēl daži klases skolēni bija izvēlējušies mācīties matemātiku, bet tagad pēc sarunas ar skolotāju ir mainījuši izvēli.

Visu laiku runā, ka jāveicina eksakto priekšmetu popularitāte, bet te, kur kāds vēlas to mācīties, to darīt nevar, jo skolēns nav izcili pierādījis sevi 11. klases eksāmenā.

«Es domāju, ka problēma ir tajā, ka skola nevar nodrošināt skolotāju. Arī pērn kādu mēnesi viņiem nebija matemātikas skolotāja. Un kamdēļ tad 10. un 11. klasē ļāva domāt, ka varēs mācīties padziļināto kursu? Vai skolā jaunieši nav jāattīsta un jāmotivē? Visu laiku runā, ka jāveicina eksakto priekšmetu popularitāte, bet te, kur kāds vēlas to mācīties, to darīt nevar, jo skolēns nav izcili pierādījis sevi 11. klases eksāmenā. Vai uzreiz vajag mest pie malas un iet it kā vieglāko ceļu, lai tik kaut kā pabeigtu skolu? Tā to redzu. Tagad svarīgi ir kaut ko tikai paņemt, lai skola beigta. Ir tā — nevis matemātiku, bet vēsturi tu, skolēn, mācīsies! Matemātika dēlam būs vajadzīga, lai ko viņš arī izvēlēsies tālāk, bet kur viņš ar to vēsturi ies pēc tam? Nebūs viņš man nekāds vēsturnieks. Jaunietis tajā virzienā nemaz neskatās. Mana dēla draugs šogad kārtoja padziļināto matemātikas eksāmenu ar savām 4 ballēm uz liecības, un viss bija kārtībā. Kādēļ šāda iespēja netiks dota šiem skolēniem? Kāpēc viņi nevar apgūt skolā šo priekšmetu padziļināti? Eksāmenu jau kārtot laikam var tāpat, bet tad pašiem jāmeklē privātskolotājs, bet kurš tādu slodzi varēs turēt?» komentē vidusskolēna mamma un bilst, ka vēlas palikt anonīma, saprotot, ka dēls turpinās mācīties konkrētajā skolā, tāpēc nekādi negrib viņam kaitēt. «Ja tā bijusi brīva izvēle, izraugoties padziļināto kursu, kāpēc pēkšņi viss tiek izmainīts? Viņi šai skolā formulē, ka tā ir augstākā matemātika, bet es domāju, ka tā tas nav. Tā ir mazliet nopietnāka matemātika virs vidējā līmeņa, bet tas noteikti nav augstskolas līmenis. Ja skolā to mācītu un jaunieši vēl paņemtu privātstundas, domāju, ka viss būtu kārtībā. Runa jau ir par to, ka, stājoties augstskolā, ir svarīgi, ko esi apguvis vidusskolā. Tas var būt arī izšķiroši budžeta vietu jautājumā,» teic vidusskolēna mamma.

Sazinoties ar Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Uldi Katlapu,

viņš paskaidro, ka, uzsākot mācības vidusskolā 10. klasē, skola piedāvā skolēnam izvēlēties visu komplektu — optimālā līmeņa pamatkursu un augstākā līmeņa padziļināto kursu, ko mācīsies vidusskolas posmā. «Tagad ir izkristalizējies, un jau no paša sākuma gājām uz to, ka līdz 11. klases beigām skolēni apgūst optimālā līmeņa pamatkursu, bet 12. klasē pievēršas padziļinātajam sevis izvēlētajam kursam. Es pieņemu, ka šajā konkrētajā skolā varētu būt tāda pati prakse. Jā, izvēle tiek izdarīta jau 10. klases sākumā, bet vēl 11. klases beigās var pārdomāt, ja kaut kas ir mainījies. Bet šajā situācijā saprotu, ka skolēns jau 10. klasē saprata, ko vēlas, un joprojām grib padziļināti mācīties matemātiku, taču 12. klases sākumā viņam pateikts, ka to nevarēs darīt. Jāsaka, ka obligāti, beidzot vidusskolu, ir jābūt noliktam eksāmenam matemātikā optimālajā līmenī, bet to var kārtot arī augstākā līmenī. Protams, vecākiem un skolēniem ir svarīgi, ka var mācīties to, ko ir cerējuši un izvēlējušies. Skola šajā situācijā patiesībā ir dilemmas priekšā, jo nezinu, vai tur ir matemātikas skolotājs, kurš var padziļinātā līmenī mācīt šo priekšmetu. Tēmas jau skolotājs pārzina, bet tur patiešām ir jau augstskolas augstākās matemātikas elementi. Tas nav ierastais vidusskolas līmenis jeb optimālais līmenis. Un šeit varbūt ir arī tas moments, ka šis skolēns ir palicis vienīgais, kas grib matemātiku apgūt padziļināti. Vienam bērnam mācīt padziļināto kursu nebūtu īsti racionāli,» teic U. Katlaps. Arguments, ka skolēnam 11. klases matemātikas eksāmenā ir bijuši 39%, 20% vai 16%, gan nav pamatots, lai liegtu mācīties padziļināti matemātiku 12. klasē. «Bet tajā pašā laikā savs racionālais grauds jau tur ir. Ja es, piemēram, angļu valodā varu pateikt dažus vārdus un man ir A1 līmenis, kas ir zemākais, tad padziļināti iet uzreiz mācīties B vai C līmeni nav īsti gudri, bet tas, protams, nav aizliegts. Pat ja 11. klases eksāmens bija kārtots vairāk kā eksperiments, skolēns jau zina, ko šie 39% no viņa zināšanām parāda. Domāju, ka šeit problēma ir tā, ka skolēns ir palicis vienīgais, kam padziļinātā matemātika ir aktuāla. Teorētiski jau viens to kursu mācīties var, bet no sabalansētības viedokļa tas ir neveikli un nav saprātīgi. Tās jau nav trīs vai četras stundas nedēļā, bet sešas  vai pat astoņas. Tāpēc, ja šī matemātika ir svarīga, tad kā risinājumu redzu doties uz skolu, kur šāda iespēja mācīties konkrēto mācību priekšmetu ir dota. Teorētiski ir iespēja neiet uz citu skolu, bet pieslēgties citas skolas padziļinātajam kursam, kas ir vēl sarežģītāk. Un, jā, viens ir zināšanas matemātikā, bet otrs ir tas, ko konkrētā mamma minējusi, ka augstskolā papildu bonusi var būt tiem, kas mācījušies padziļināto kursu un kārtojuši eksāmenu konkrētajā priekšmetā padziļināti, tāpēc tas var ietekmēt augstskolas tālākās gaitas,» skaidro U. Katlaps, apstiprinot, ka eksāmenu matemātikā augstākā līmenī 12. klasē var kārtot arī tie skolēni, kas to padziļināti nav apguvuši.