Līdz 19. oktobrim Latvijā noritēja Arhitektūras nedēļa. Tā ir notikumu sērija ar mērķi novērtēt un izcelt sasniegumus arhitektūrā un rosināt diskusijas gan nozares pārstāvju, gan sabiedrības vidū. Arhitektūras nedēļa šoreiz aizsākās Talsos, kur galvenā tēma bija «Laukumi pilsētās». Talsinieki kolēģiem atklāja savu vēlmi veidot jaunu laukumu, kas gan izvērsās plašā un mazliet skeptiskā diskusijā, taču pašam pasākumam nozares kolēģi piešķīra augstāko novērtējumu, jo, viņuprāt, tā bijusi iespēja Talsus atklāt no jauna.
Ārtelpa nokļuvusi iekštelpā — talsinieki notikuma telpu tematiski bija pārvērtuši par tirgus laukumu, jo tieši laukumi ir šī gada Pasaules arhitektūras dienas Talsos galvenā tēma. Pasākuma vadīšana uzticēta Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklim Gvido Princim, kuram pašam Talsi ir dzimtā pilsēta. Viņš skaidro, ka došanās uz kādu no Latvijas reģioniem jau ir ikgadēja Arhitektūras dienu tradīcija. «Es domāju, ka tas, ka pasākums šogad notiek Talsos, ir pašu Talsu nopelns,» atzīst G. Princis. «Talsinieki ir aktīvi, cenšas, darbojas, un šī ir ļoti skaista pilsēta. Arī tā, tāpat kā daudz citu vietu šobrīd, mēģina domāt un pielāgot savu attīstības stratēģiju ekonomiskiem, sociālekonomiskiem un citiem izaicinājumiem. Un tas ir svarīgi, ka cilvēki pulcējas un domā kopā par kādu nākotnes stratēģiju.»
Jādomā, kur tērēt
Pasaules arhitektūras dienu Starptautiskā Arhitektu savienība svin katru gadu oktobra sākumā, suminot arhitektūru visā pasaulē. Laukumi nav šī gada centrālā tēma, tā izvēlēta īpaši Talsiem. «Talsi par to vēlas runāt, un tā ir ļoti laba tēma. Turklāt Talsi vēl atrodas uz pauguriem — tā ir specifika, tāpēc arī no tāda viedokļa ir svarīgi runāt, kā īstenot vides pieejamību, kā ainavu attīstīt, ko kur atļaut vai neatļaut — tā ir ļoti plaša tēma. Katra vieta ir ierobežota telpā un resursos, tāpēc jādomā, kur tērēt, vai tas ir racionāli, lietderīgi pilsētniekiem un viesiem,» uzskata Gvido Princis.
Talsos ieradās ap 140 nozares speciālistu. Viņi atzina, ka šis bija Talsu jaunatklāšanas notikums, jo gidu lomā iejutās tieši cilvēki, kuri Talsos strādājuši pie projektu īstenošanas. Bet pašiem talsiniekiem tas ļāva iegūt pavisam citādu kolēģu skatījumu, ko vēlāk izmantot. Piemēram, viesi atzina, ka viņus pārsteiguši atvērtie pagalmi, kas citās pilsētās jau zuduši — citviet priekšā žogi, vārti, bet ekskursija pilsētas ielās parādīja, ka Talsos iespējams iziet cauri gandrīz katram pagalmam. Kompliments arī sakoptajām zaļajām platībām un pārsteigums par ainaviskām vietām, kur paveras cits rakurss uz pilsētu.
«Talsiem ir savs raksturs»
Talsos jau ir vairāki laukumi, taču no vietējiem reizēm izskanot aizrādījums, ka Pilsētas laukums, kas ir centrālā vieta svētkos, patiesībā ikdienā ir stāvlaukums un nav cienīga vieta svētkiem. Tāpēc talsinieki kolēģiem atklāja ieceri jauna Pilsētas laukuma veidošanai zaļajā zonā starp diviem ezeriem — sākot no teritorijas aiz ēkas Lielajā ielā 22 līdz skeitparkam. Talsu novada būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis uzsver, ka tas nebūtu tipisks bruģēts laukums, bet ainavisks parka tipa laukums, ko, rīkojot pasākumus, varētu transformēt. Diskusijā pirmais savu skepsi pauda mākslinieks Andris Vītols, kam sekoja citu pilsētu kolēģi, kuri ieteica Talsiem ieceri vēlreiz pārdomāt. «Talsiem ir savs raksturs — tieši tajos deviņos pakalnos, reljefā, kas neļauj izveidot dabiski lielo laukumu, kā jums pietrūkst vai jūs domājat, ka pietrūkst, vai jums vienkārši gribētos lielu laukumu,» uzskata Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone. «Jums ir pilnīgi unikāla iespēja izmantot jau esošos dabiski vēsturiski izveidojošos mazos laukumus, vienkārši tos laikmetizējot, labiekārtojot, pilnveidojot visdažādākajos veidos, un tā iegūt tādu pilnīgi unikālu pilsētas veidolu. Šobrīd jūs meklējat to mākslīgi, un, manuprāt, tas ir riskanti. Jums ir tāda bagātība — tā ir jāizmanto! Paskatieties kartē, jums jau šobrīd ir vairāki mazi laukumi. Varbūt jau esat pie tiem pieraduši, bet mēģiniet uz tiem no jauna paskatīties, ar šodienas acīm.»
Tam piekrīt arī arhitekts Uģis Bratuškins. «Tās ir lielas investīcijas, kas, izbūvējot jaunu, labiekārtojot publisku ārtelpu, būtu jāvelta. Cik tas patiešām tādā ikdienas ritumā nepieciešams? Vai tas vairāk tendēts tikai atsevišķu notikumu, Pilsētas svētku vajadzībām, vai arī pilsētnieki varētu gribēt izmantot šādu lielāku ārtelpu ikdienā? Par to bija diskusija, man šķita interesanti, ka domas dalījās, un, manuprāt, sākums ir labs.» Arī Talsu novada būvvaldes vadītājs E. Gulbis pēc diskusijas atzina, ka ir priecīgs par vērtīgiem kolēģu viedokļiem.
Pasākums Talsos bija Arhitektūras nedēļas starta punkts, bet centrālais notikums bija Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 svinīgā pasniegšanas ceremonija 18. oktobrī, Rīgas cirkā.