Rojas pagasts grib izstāties no Talsu novada

Rojas pagasts grib izstāties no Talsu novada

Vai jums kādreiz gadījies tā, ka viens ieraksts sociālajos tīklos izraisa negaidītu lavīnu. Tā gadījās kādai rojniecei, kas ierakstīja, ka pietiek pukstēt komentāros – jāsāk darīt! Ar ko tas beidzās? Ar to, ka tagad viss Rojas pagasts grib izstāties no Talsu novada.

Kā vietējie saka – viens no ciema simboliem ir Rojas gaisa tiltiņš. It kā no skata necils, taču tieši tā salūšana un ilgstošā nespēja salabot bija pēdējais eļļas piliens, ko piepilināja ugunij.

Virgīnijai neplānoti sanācis kļūt par Rojas revolucionāri. Pēc cepiena par pērn rudenī sabojāto tiltu, viņu nelabais rāvis aiz mēles aicināt vietējos satikties nevis virtuāli, bet klātienē, un sākt ieviest pagastā kārtību. “Man šķiet, ka šis ciems ir pelnījis kaut ko labāku nekā būt kaut kāda diezgan falša veidojuma absolūti nenovērtētai nomalei,” tā Rojas pagasta iedzīvotāja Virgīnija Mūrniece.

Un šis, rojniekuprāt, falšais veidojums ir Talsu novads. Ja tā nebūtu, tilts jau sen būtu salabots. Tagad, līdz ar Talsu novadu, kam jostas jāsavelk cieši un vēl ciešāk, kā nabagi jūtas arī piekrastes ļaudis. Kā marasms viņiem jau šķitis aicinājums Ziemassvētkos pašiem saziedot lampiņām. Kad tagad pagasta pārvaldniece saka, ka var pienākt brīdis, kad pašiem ciemā būs zāle jāpļauj, rojnieki vairs neizturēja. “Kāpēc mēs tagad esam kļuvuši nabagi?! Eva bija vadītāja arī Rojā, Jānis deputāts un te vēl ir deputāti… Nu, tik traki nebija! Nebija taču tā, ka mums pieci eiro bija kapeikas, ka nebija ko ielu noslaucīt,” neizpratnē ir uzņēmēja Zane Vaivode.

Devāmies arī uz ceļu, kas Roju savieno ar Talsiem, un tas tiešām katastrofa jau vairākus gadus. Bet pirms administratīvi teritoriālās reformas, ja Roja pievienosies Talsiem, to solīja sakārtot. Trīs reizes miniet, vai to izdarīja. Un skarbos piekrastes ļaudis neizpildītais solījums vēl pastiprina vēlmi no novada izstāties.

Grupas “Roja” solists un kādreizējais Rojas novada deputāts uz brīdi ceļa uz novada centru sakārtošanu sakustināja, kritiskāko posmu salaboja, taču viss apstājās. Šobrīd viņš ir viens no tiem, kas uzskata, ka jābeidz būt pasīviem un par neapmierinātību jārunā skaļi. “Es uzskatu, ka bija jātur pirksts uz pulsa un Talsu novada domei, vadībai bija šis jautājums tiešām jāaktualizē un jāīsteno. Gaidīšana, ka kaut kas atrisināsies vienkārši ir jau līdz kaklam. Visiem jau mazliet piegriezusies, tāpēc pat tie cilvēki, kas nav tik aktīvi, ir jau sašutuši par tiem neizdarītajiem darbiem,” tā mūziķis Jānis Kalniņš. “Tik slikti kā šodien, mēs neesam dzīvojuši nekad. Tā kā izskatās, ka Rojas iedzīvotāji nu ir sasparojušies, aktīvo iedzīvotāju grupā mēs esam kādi 50. Sasparojušies, ka lieta jāņem savās rokās, un šobrīd tiek jau vienlaicīgi kustināti vairāki jautājumi,” teic Zane Vaivode.

Šī nav pirmā kopā sanākšana Rojā dažu nedēļu laikā, kur zāle pilna, un šajās dienās notiek vēl. Par savu gaismas nesēju, kas iedzīvotāju balsi aiznesīs līdz Saeimai, iecēluši rojnieci Evu Kārkliņu, kuru pirms 2 mēnešiem gāza no Talsu novada domes priekšsēdētājas krēsla. Un vēl plāno reformā līdzi paņemt Kolkas pagastu. “Neredzu visā šajā mākslīgajā veidojumā, ka šeit būtu kaut kāda perspektīva, ka piekrastes ļaudis būtu no tā ieguvēji. Jo nākošajās vēlēšanās pārsvarā es domāju, ka kaut kādi 70% šī sasaukuma deputāti tiks vēlēti un pārvēlēti, tas nozīmē, ka tur nav izaugsme, tur turpināsies gan šīs politiskās intrigas, gan nomelnošanas kampaņas,” uzskata Talsu novada domes deputāte Eva Kārkliņa. “Es domāju, ka Kolka arī jāņem līdzi, jo vienkārši Kolka šajā brīdī jau ir apbižota zināmā mērā. Kolkā vairs nav skolas, tur ir palicis bērnudārziņš. Kolkā ir ļoti aktīva iedzīvotāju grupa, kas mēģina noturēt savas lībiskās saknes – viņi jau arī ir atstāti pabērna lomā,” tā Virgīnija Mūrniece.

Tas, ka pirms padsmit gadiem rojnieki šķīra “laulību” ar Mērsragu, esot pavisam cits gadījums. Lai gan pierādot, ka Roja ir pašpietiekama. Tikmēr pirms pāris dienām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre, viesojoties Talsos, norādīja, ka pēc novadu reformas pagājuši vien trīs gadi, un tas ir par īsu, lai runātu par Latvijas kartes pārzīmēšanu. Viņa aicina mācīties sastrādāties, sadarboties un novadu apvienošanā izmantot pozitīvās iespējas.