Sestdien, paverot Sabiles kultūras nama durvis, bija redzama, dzirdama un jūtama sen piemirsta kultūras dzīves kņada. Tur pulcējās 85 rokdarbnieces, lai visas dienas garumā nodotos izšūšanas, pērļošanas, tamborēšanas un lāpīšanas meistarklasēm.
Šī gada 1. martā Kurzemes plānošanas reģions izsludināja Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursu “Kurzemes kultūras programma 2024”, kurā līdzfinansējumu 12. Kurzemes rokdarbnieku saietam ieguva arī Sabiles kultūras nams. “Rokdarbnieku saieta aizsākumi meklējami Īvandē, kur saietu rīkoja Ventspils rokdarbu studija “Spārni”. Tad iesākās šī tradīcija – saietam notikt dažādās Kurzemes vietās. Pateicoties mūsu lietišķās mākslas kolektīva vadītājai Inai Valterei, šis saiets beidzot ir arī pie mums. Par šo ideju tika runāts tieši pirms gada, 11. saietā Alsungā. Tur tad arī tika nolemts, ka Sabile būs nākamā vieta, kur tiks uzņemti Kurzemes rokdarbnieki,” stāsta Sabiles kultūras nama vadītājs Edgars Vesmanis.
Saietā varēja sastapt rokdarbnieces, kuras jau zināja piedāvāto meistarklašu jomu pamatus. “Taču ir arī tādas, kuras īsti pat vēl nav apguvušas tamborēšanu, bet ir aizgājušas uz šo meistarklasi ar domu – es nezinu, bet es gribu iemācīties! Kas arī ir viens no vērtīgākajiem aspektiem šajā pasākumā, jo rokdarbniece, kas izšūšanu jau zina, ir gatava pamēģināt arī, piemēram, tamborēt vai pērļot,” dalās E. Vesmanis.
Salāpīta mīļākā jaka
Tā līdzīgi saietā ieradusies arī sabilniece Ziedīte Začeste, kura lāpīšanas meistarklasē apguva, kā skaisti un gaumīgi salāpīt jaku. “Es pieteicos uz lāpīšanas meistarklasi tāpēc, ka vēlējos salāpīt savu mīļāko jaku. Ikdienā es lāpu pasauli, bet šodien man bija mērķis salāpīt savu mīļo jaciņu, lai nav jāmet ārā,” tā Ziedīte Začeste. Savukārt rokdarbniece Līga izvēlējās apgūt pērļošanu un mājās devās ar rotu, ar kuru, kā pati saka, pagarinās vasaru: “Es spēlējos un izbaudīju procesu. Pagāja kādas trīs stundas, kuras es pat nemanīju. Šodien es uztaisīju rokassprādzi. Ieraudzīju sagatavi, uz kuras bija izšūts ziediņš, un tad es mēģināju darīt tā, lai tas ziediņš nepazustu. Es gribēju, lai ir ne tikai pērlītes, bet dažādas faktūras.”
Pērļošanas meistarklases vadītāja Iveta Vecenāne savas pērļošanas gaitas uzsāka laikā, kad viņas draudzene no Amerikas atgriezās uz dzīvi Latvijā. “Mana draudzene līdzi sev atveda brīnumdaudz dažādas pērlītes. Visi dzēra vīnu, ēda suši, bet es tikmēr izveidoju trīs rotiņas. Un tā šī lieta aizgāja. Man ļoti iepatikās, jo tas arī nomierina un līdzsvaro. Tā ir tāda kā gleznošana ar pērlītēm,” stāsta I. Vecenāne, kura atzīst, ka vairums darbu dzimst no dažādām nejaušībām: “Viens darbs dzima pēc tam, kad mana kaķene izbēra pa grīdu visas manas dažādu krāsu pērlītes. Tad man bija jāizdomā jauna forma, kur katra pērlīte tika izmantota atsevišķi.”
Rokdarbnieki kā viena liela ģimene
Pēc meistarklasēm rokdarbnieces devās uz Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centru, kur radītie darbi tika izrādīti plašākai auditorijai. “Man paliks atmiņā kopības sajūta un rokdarbnieku sirsnīgums, kas viņu starpā ir. No paša rīta pie reģistrācijas es pavēroju no malas, kā viņas ierauga vienu otru, silti apskaujas un apvaicājas, kā iet. Tā komūna, manuprāt, ir tik spēcīga. Viņas arī viena otrai ļoti palīdz. Te viss notiek kā lielā ģimenē, un šī sajūta man ilgi paliks atmiņā,” dalās Edgars Vesmanis.
Vaicājot, cik svarīgi šādi saieti ir kultūras dzīvei, Sabiles kultūras nama direktors atzīst, ka nenovērtējami svarīgi: “Manuprāt, šāda veida pasākumi, kuros ir iespējams papildināt zināšanas un apmainīties ar pieredzi pašlaik, šajā laika periodā, kurā mēs dzīvojam, ir ļoti svarīgi. Arī tamborēšana, adīšana un lāpīšana ir tādas lietas, kuras mēs jūtam pazūdam. Ar visu tehnoloģijas attīstības gadsimtu šīm lietām vairs netiek pievērsta tāda uzmanība, kā agrāk. Es zinu, ka šobrīd jauniešiem ārzemēs tamborēšana ir top tēma – viņi paši tamborē sev segas, džemperus un visu citu, bet pie mums Latvijā par to tik ļoti nedzird. Bet šis nav tikai par rokdarbiem, ir dažādas jomas, kuras ir apdraudētas un kuru dēļ vajadzētu veidot šādus pasākumus.”
Ilgas pēc kultūras nama lielās zāles
Sarunā ar Edgaru Vesamani sajūtu, kā viņš iztēlojas šo pasākumu kultūras nama telpās, kur noslēguma modes skate noritētu lielajā zālē, paveroties sarkanajam skatuves priekškaram, kur stāvētu mākslinieces, apžilbušas no starmešu spilgtajiem stariem. “Šis arī ir ļoti labs pierādījums tam, cik ļoti mums vajag kultūras namu. Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā mums būtu ļoti grūti izveidot šādu pasākumu, jo telpu esamība tur ir ierobežota. Mums pašiem šobrīd ir diez gan bēdīga situācija, jo mēs vēl aizvien netiekam visās kultūras nama telpās, bet, es domāju, ka šī kultūras nama vecā daļa šodien ir atdzīvojusies un, es ceru, ka šis saiets pat ir iekustinājis nama mūrus tā, lai mēs pavisam drīz varētu atsākt pilnvērtīgu darbību un dot atpakaļ telpas gan mūsu kolektīviem, gan iedzīvotājiem!”
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
