Par godu mākslinieces Džemmas Skulmes 100 gadu jubilejai Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā 22. martā atklāja viņas darbu izstādi. Uz atklāšanu ieradās arī vēsturniece, mākslas stacijas «Dubulti» vadītāja Inga Šteimane, kura izstāstīja Džemmas dzīves ritumu un vadīja «pastaigu gar gleznām».
«Šī izstāde mūsu komandai ir bijusi ļoti darbietilpīga,» izstādes atklāšanā bilda Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītājs Jaroslavs Romanovičs. «Esam nobraukuši vairākus tūkstošus kilometru, jo mums šajā izstādē ir trīs jauni sadarbības partneri, kuri spēj piedāvāt Džemmas mākslas darbus un kurus mēs ar prieku varam parādīt arī mūsu apmeklētājiem. Lielākā daļa darbu ir no Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, ir arī no Ulda un Ilzes Pīlēnu privātkolekcijas un viens no Rotko muzeja.»
Inga Šteimane, kura kopā ar Džemmu paguva veidot piecas izstādes, teic, ka māksliniecei ļoti patika studēt realitāti un figūras, lai dažādos veidos tās monumentializētu. «No 1970. gadiem Džemma sāka gleznot savas slavenās kariatīdes, kas izvērtās par ļoti interesantu, sazarotu tēmu,» atklāj I. Šteimane. «Izstādē var aplūkot figurālās kariatīdes. Džemma šajos darbos būtībā strādāja ar krāsām un lielām masām. Kariatīdes sākās kā sieviešu figūras, kuras ar laiku izvērtās par ļoti interesantiem gleznojumiem un arhīvu dokumentu kompozīcijām. Džemma iztēlē meklēja latviešu nācijas identitāti, patību un dzimtas vērtības.»
Sākt darbu no nulles
Mākslas stacijas «Dubulti» vadītāja stāstījumā par gleznotāju izmantoja filmu, kas tapusi par godu viņai, kā arī biezu grāmatu, lielos, sarkanos vākos. «Džemmas mūžs ir tik garš un krāsains, ka var stāstīt vairākas reizes ļoti atšķirīgus stāstus,» tā I. Šteimane. «Tas, kas ar laiku izkristalizējas, ir — cik unikāls ir viņas avangardiskais kodols. Viņa katru reizi sāka strādāt pie jauniem darbiem, atrodoties nulles punktā, un tas ir unikāli, jo mākslinieki parasti cenšas pie kaut kā pieturēties. Džemma bija pilnībā gatava noārdīt savus iepriekšējos sasniegumus, kā arī sevi un sākt visu no sākuma, meklējot kaut ko jaunu.»
Vairums darbu tapuši padomju laikā, tāpēc šobrīd ikviens apmeklētājs var aplūkot mākslinieces darbus, lai atrastu to slēpto nozīmi. «Šobrīd mums ir uzdevums atpiņķerēt Džemmas atstāto mantojumu, jo nevienam jau vairs nav noslēpums, ka padomju laikā darbi tika cenzēti. Mākslinieka radošais gars un meklējums nav tas stāsts, ko sava mārketinga ietvaros stāstīja padomju sistēma. Tie ir divi atšķirīgi stāsti,» atzīst I. Šteimane.
Atdzīvinot bērnības zīmējumus
Džemma Skulme prata raudzīties uz darbiem no cita skatu punkta, kā arī dot otru elpu zīmējumiem, kurus viņa radīja bērnībā. «Mīļākais Džemmas stils man ir tas, kur darbi darināti no bērnu zīmējumiem,» atklāj Inga Šteimane. «Džemma paņēma zīmējumus, ko viņa bija zīmējusi trīs četru gadu vecumā un kurus bija saglabājusi viņas mamma, un izmantoja tos, lai gleznotu darbus uz savu 90 gadu izstādi. Tāpat ir darbi, kuros Džemma par pamatu izmantojusi savas meitas zīmējumus.»
Tie gan Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā nav izstādīti, taču apmeklētājiem pieejami citi unikāli mākslinieces darbi. «Šajā izstādē unikāla ir 2018. gada sērija, kas ir no Ulda Pīlēna kolekcijas un ko ir vērts apskatīt, jo tie ir vieni no pēdējiem Džemmas darbiem, kuros viņa pievērsās bērnības atmiņām,» teic I. Šteimane. «Iespējams, viņa kaut ko piefantazēja klāt, bet tur ir vīzijas par sevi, par savu dzīvi, no kurienes viņa nāk un uz kurieni dodas. Tāpat šeit ir apskatāmas unikālas akvareļa gleznas no Latvijas mākslinieku savienības krājuma, kuri nav bieži rādīti. Šajā izstādē nav pārstāvēta glezniecība, bet Džemmas stabilo, spožo stilu var manīt akvareļa darbos.»
#SIF_MAF2024
