Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā atklāta mākslinieces Gitas Šmites izstāde, kas apvieno atmiņas un savas piederības sajūtu. Izstādes centrālais motīvs — «laimes krekliņš» — ir kā metafora mantojumam, ko nesam sev līdzi cauri dzīvei. Izstāde «Laimes krekliņā» atceļojusi no Rīgas, un, atsaucoties uzaicinājumam to izstādīt arī Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, māksliniece papildus radījusi darbus speciāli centra zālei.
«Sajūta ir brīnišķīga, pirmo reizi dzīvē man ir iespēja rīkot izstādi telpā, kas būtībā ir sakrāla pēc savas uzbūves un sākotnējā nodoma, un tik liela, gaiša,» teic izstādes autore Gita Šmite. «Izstāde ir par baltu krekliņu, ko mana mamma šuva, mani gaidot. Atceros, ka bērnībā gribēju saģērbt savu mīļāko rotaļlietu — kaķīti. Tad mamma nocēla koferi no skapja augšas, kur bija bērnu drēbes, krekliņu noglaudīja un teica: «Šo gan mēs kaķītim nevilksim, jo tas ir laimes krekliņš». Un no tā brīža es zināju, ka man tur, skapī, ir laimes krekliņš, kuru es vilku arī saviem bērniem. Šobrīd mana mamma ir jau ļoti cienījamā vecumā un daudz ko ir aizmirsusi. Tāpēc tagad es viņai stāstu par šo laimes krekliņu.»
«Par sadarbību man jāsaka paldies kolēģei Santai Lavendelei, jo viņa apmeklēja šo izstādi pirms gada «Ola Foundation», kur uzrunāja mākslinieci Gitu,» teic Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītāja Līga Dzelzkalēja. «Paldies Gitai par to, ka nenobijās no telpas un gada laikā radīja papildu lielos darbus, kas būtu piemēroti tieši šai telpai. Un, kā jūs arī redzat, šeit ir ne tikai viens krekliņš, kā bija Rīgā, bet daudz laimes krekliņu.»
Atmiņas caur mākslu un mūziku
Lai pēc iespējas labāk izstādes apmeklētājiem nodotu tās vēstījumu, bija padomāts arī par īpašu muzikālo noformējumu. «Vēlējāmies šeit veidot tādu satikšanos, klātesamību, ejot cauri muzikālajam stāstam un arī domājot par to, ko Gita ir vēlējusies izstāstīt ar savām gleznām,» atklāj mūziķe Ieva Buiķe. «Tas arī ir stāsts par bērnību, bet tajā pašā laikā — arī par tagadni un kā mēs turpināmies, kā izaugam un kas mums ir iedots pūriņā līdzi. Mums ar manu kolēģi Grietu tā ir mūzika, kas mūs visu dzīvi pavada, Gitai tā ir māksla. Un tas ir brīnišķīgi, ka šie abi stāsti ir satikušies šajā telpā.»
Šķiet, ka arī apmeklētājus piesaistīja doma par laimes krekliņu, kas glabā bērnības atmiņas. «Man patīk ideja, man patīk izstāde, man patīk arī muzikālais dziļums, tas pasākums,» iespaidos dalās izstādes apmeklētāja Dace Puciriusa. «Viss kopumā ir ļoti dzidri, dvēseliski. Es esmu piecu bērnu mamma, un krekliņiem ir liela nozīme. Man ir saglabāti manu bērnu krustabu krekliņi. Šī izstāde ir kā spilgts apliecinājums, cik tas viss ir svarīgi. Un cik labi, ka kāds var tev dot šo klikšķi — uz mirkli apstājies, un tu atkal atceries, kas tad ir tas svarīgais. Pacel galvu augšup, uz sauli un ej uz priekšu!»
Ozols ar nozīmi
«Man ir lauku mājas, un tur netālu ir ļoti skaists un īpašs dubultozols — tā kā no vienas zīles, bet ar diviem ļoti lieliem, resniem stumbriem, milzīgu, platu vainagu,» stāsta māksliniece. «Tur mēs jau 20 gadus dziedam un gūstam spēku. Jāsaka, ka ozols mani ir iedvesmojis visām izstādē redzamajām gleznām ar kokiem. Un nesen sapratu, ka manam vecamtēvam, kuru es neesmu satikusi dzīvē, uzvārds bija Ozols. Man pilnīgi tirpiņas izgāja cauri. Sapratu, kāpēc ir tā sajūta, ka gribas šo ozolu gleznot. Turklāt es par vecotēvu esmu dzirdējusi tikai labu.»
Šo izstādi būs iespējams baudīt arī vairāku citu pasākumu laikā. «Jau 16. maijā izstāde ieskanēsies Riharda Saules solo koncertā,» atklāj L. Dzelzkalēja. «23. maijā Muzeju naktī izstāde iemirdzēsies nakts gaismās, bet 13. jūnijā to varēs baudīt klasiski, romantiski, ar vokālu, klavierēm, čellu, oboju — ļoti interesantā centra piecgades koncertā. Neilgi pirms izstādes noslēguma to būs iespējams redzēt arī saulgriežu noformējumā 20. jūnijā.»
Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni” .
#SIF_MAF2025
