Sabilē ilgais gaidīšanas laiks beidzies

Sabilē ilgais gaidīšanas laiks beidzies

Sabiles kultūras nams 17. janvārī bija ļaužu pilns. Tur atkal valdīja smiekli, skanēja sarunas, un visi satraukti gaidīja brīdi, kad atkal atvērsies sarkanais priekškars. Zāle bija tik pilna, ka daļai skatītāju nepietika krēslu, lai apsēstos. Tā ar dziesmām, dejām un teātra uzvedumiem tika godam atklāta rekonstruētā Sabiles kultūras nama piebūve. 

Šis gads sabilniekiem iesācies uz pozitīvas nots, jo durvis vaļā vēris vairāk nekā sešus gadus gaidītais Sabiles kultūras nams. 

Zigmunds Brunavs, Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītājs :“Sešarpus gadi – maz, daudz, varam dažādi diskutēt -, bet es gribu teikt, ka tā bija tiešām zvaigžņu sakritība, ka mēs esam tomēr šajā ēkā.”

Edgars Vesmanis, Sabiles kultūras nama vadītājs: “Ir grūti noticēt, jo tas gaidīšanas laiks ir bijis tik ilgs, arī pirms es kļuvu par šī nama vadītāju, ka šajā pusotras stundas garajā koncertā tās likās kā minūtes. Nebija tāda sajūta, ka tā ir pusotra stunda. Man tiešām likās, ka tas sākās, un tas beidzās. Tas, protams, nav slikti, bet tas pierāda to, ka tas viss tiešām bija tādās sakāpinātās emocijās.”

Par pirmā koncerta vadītāju tika uzaicināts sabilnieks Miķelis Ļaksa, kurš pazīstams kā Markus Riva. Viņš, saņemot zvanu no Sabiles kultūras nama vadītāja, pat neielūkojoties, vai šis datums viņam ir brīvs, atbildējis: “Protams, būšu!”, jo tā arī paša Miķeļa pirmā skatuve. 

Miķelis Ļaksa, mūziķis, dziedātājs: “Tad, kad tiešām sākās koncerts, es skatījos uz tiem māksliniekiem, kas ir uz skatuves un atcerējos to savu pirmo reizi, un to, kas pa šo dzīvi – 30, vairāk, gadu laikā ir izdarīts. Mazliet asaras sariesās acīs par to, ka tas viss ir te sācies un par to, ka viss te turpinās un ir skaista rekonstrukcija un kultūras dzīve ir atgriezusies Sabilē.” 

Lielā zāle, šķiet, tāda pati, kā pirms sešarpus gadiem, kad kultūras namu slēdza, taču sabilnieki zina stāstīt, ka gluži tā vis nav. 

Zigmunds Brunavs: “Cilvēki var teikt: “Jā, bet zālē jau no iepriekšējā laika stipri nekas nav mainījies.”. Protams, tas nav redzams, tas viss ir aizsegts, salabots, bet zem visa tā apakšā ir lieli metāli salikti. 

Tā kā te bija tie vēlējumi, ka 50 un 100 gadus, es gribu teikt, ka tagad šī te jaunā daļa arī stāvēs.” 

Ziedīte Začeste, Sabiles amatierteātra režisore: “Ir savādāk. Aura ir pamainījusies. Tas, protams, nāk līdzi tam fiziskajam veidolam, jo telpas ir mainījušās, tomēr izremontētas, viņas izskatās citādi, ir cits vizuālais ietērps daudz kur, un tas jau, protams, ietekmē arī gaisu, kādu mēs šeit elpojam.” 

Sabiles kultūras nama vadītājs stāsta, ka gatavošanās pirmajam koncertam bija intensīva, jo paralēli bija jāapdzīvo jaunās telpas. 

Edgars Vesmanis: “Tie ir aptuveni 1000 kvadrātmetri, kuri bija jāpiepilda atpakaļ ar mēbelēm – ar krēsliem, ar pakaramajiem, ar tik daudzām lietām, un tāpēc, man šķiet, šī pasākuma gatavošanās bija tik intensīva.” 

Tagad kultūras nama telpās ir atsevišķa vieta katram kolektīvam. 

Zigmunds Brunavs: “Arī varētu būt tā, ka mūsu pašdarbības kolektīvi varētu būt pat vairāk, jo, kad cilvēki redzēs, ka šis nams ir, ka darbojas, varētu arī plašāks pulks būt ar pašdarbības kolektīviem, un es ļoti ceru, ka tas tā būs.” 

Lai arī Sabiles kultūras namā jau skan dziesmas un dejas, tas vēl aizvien gaida, kad arī ēkas fasāde tiks sakārtota un pieņemta ekspluatācijā. 

Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.