«Pārejošā iznīcība» Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā

«Pārejošā iznīcība» Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā

15. maijā 16.00 Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā tiks atklāta emet ezell (ASV) laikmetīgās dzejas personālizstāde «Pārejošā iznīcība», kas apvieno  tipogrāfiju, skaņu ierakstus un performanci, pētot ebreju kultūras mantojumu, ģimenes vēsturi un kolektīvo atmiņu. Izstāde iezīmē 110 gadus kopš 1915. gada ebreju deportācijām un piedāvā daudzslāņainu, maņu pieredzē balstītu skatījumu uz traģēdiju.

Vairāki iespieddarbi tiks eksponēti gaismas kastēs, izgaismojot pašdarinātā papīra tekstūru un dizainu. Darbi veido vienotu ciklu izstāžu zālē, savukārt, zāles balkonā būs pieejami četri ebreju melodiju ieraksti emet ezell izpildījumā,  ierakstīti sadarbībā ar producentu Semu Hačvelu (Sam Hatchwell). Šīs melodijas iedzīvinās tradicionālo «sieviešu sektoru» kādreizējā Sabiles sinagogā, kuras celtniecība tika uzsākta 1875. gadā un sniegs apmeklētājiem visaptverošo izstādes pieredzi.

Izstādē «Pārejošā iznīcība» mākslinieks izceļ tekstuālo materiālu nozīmi ebreju mantojumā un kultūrā. Viņa darbu veidošana, noformēšana un iespiešana balstās senā, iznīcībā nonākušā ebreju iespieddarbu tradīcijā. Tie rūpīgi radīti ar pirmskara iespiedtehnikas palīdzību, un izstāde ir centiens veidot jaunu izteiksmes valodu, kas seko pēc iznīcības. Darbu iespiešanai tika izmantoti izglābtie ebreju valodas burtveidoli no Ļubļinas, Polijā, lai angļu valodā rakstītajā dzejā iekļautu ezotēriskus Dieva vārdus, padarot katru iespieddarbu par sava veida amuletu. «Pārejošā iznīcība»  ir pētniecībā balstīta mākslas pieeja pagātnei, kas var piedāvāt pretindi atsvešinātībai no senčiem mūsdienās.

emet ezell izstāde atsaucas uz deportācijām, kas tieši skāra viņu ģimeni – 1915. gada maijā, Šavuot ebreju svētkos, cariskās Krievijas karaspēks deportēja 200 000 ebreju no Latvijas. Vardarbīgu pogromu laikā, karavīri dedzināja mājas, izlaupīja īpašumus un ezell ģimene bija starp 1915. gadā deportētajiem. Izdzīti no savas dzimtās pilsētas — Sabiles, viņi tika aizvesti uz darba nometnēm, kur daudzi mira badā vai no slimībām. No visas ģimenes, tikai vecvectēvs Jicaks Šmuels Blūmentāls (Yitzak Shmuel Blumenthal) šīs deportācijas pārdzīvoja. ezell darbs atdzīvina šo vēsturisko kontekstu, kas bieži tiek aizēnots ar holokausta notikumiem un joprojām ir gandrīz pilnībā aizmirsts.

Izstādes atklāšanas dienā, ezell publiski lasīs savu dzeju un stāstīs par izstādītajiem darbiem. ezell vadīs slēgtu piektdienas vakarēšanas Kabalat Šabat (Kabbalat Shabbat) ceremoniju, atgriežot telpā skaņas, kas nav skanējušas vairāk nekā gadsimtu. Ceremonija notiks deportāciju 110. gadadienā, laikā, kad notiek sezonālā stārķu migrācija no Jordānas ielejas Palestīnā uz Latviju. ezell seko šiem stārķiem, lai izzinātu saikni starp ekocīdu un genocīdu un kartētu alternatīvu ģeogrāfiju.

emet ezell (dz. 1995, Teksasā, ASV) šobrīd dzīvo Berlīnē, kur pievēršas dzejniecībai un tipogrāfijas mākslai. Apgūstot prasmes Roberta Savas darbnīcā, ezell strādā ar burtu kā juteklisku un taustāmu kompozīcijas vienību. Papildus iespieddarbiem, ezell pašrocīgi veido papīru, praksē saglabājot aizmirstās tehnikas.

emet ezell 2021. gadā ieguva Gloria E. Anzaldúa dzejas balvu, kā arī saņēma atbalstu no Berlīnes Senāta sociālās un kultūras kohēzijas programmas, Eiropas Komisijas kultūras un radošo nozaru programmas (2024.), Djerassi rezidences programmas (2025.), Bread Loaf rakstnieku konferences (2023.) un Vermont Studio Center (2022.). «Pārejošā iznīcība» ir emet ezell pirmā personālizstāde.

/Foto: Tal Schwartz/