Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ar reģionālajiem medijiem tiekas regulāri — reizi ceturksnī, un šoreiz, 28. martā, viņa runāja par birokrātijas mazināšanu būvniecības jomā, aizsardzības un drošības jautājumiem. Viņa uzsvēra, ka administratīvais slogs būvniecībā ir jāizvērtē regulāri. «Pašvaldību iedzīvotājiem ir īpaši būtiski, lai saskaņošanas procesi šajā jomā būtu pēc iespējas vienkāršāki,» norāda D. Mieriņa.
Sarunas sākumā tikšanās dalībnieki pieskārās pašvaldību budžetu jautājumam, norādot uz pārāk lielo darbinieku skaitu, funkcijām, kas dublējas, un aicināja apdomāt, vai laikā, kad valstī samazinās iedzīvotāju skaits, tiešām pašvaldībās vajag, piemēram, trīs domes priekšsēdētāja vietniekus. Uz pēdējo Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka nereti tas ir politiskās stabilitātes jautājums. «Tas varbūt arī nav tas labākais, bet kā citādi?» jautāja D. Mieriņa. Taču, runājot par pašvaldību saimnieciskumu, viņa aicināja tieši medijus būt tiem, kas to izgaismo, jo viņi vislabāk redz savos novados notiekošo. «Demokrātija maksā naudu, tāpēc, manuprāt, mums ir jāpiešķir finansējums medijiem, lai varat objektīvi atspoguļot informāciju. Bet diemžēl tas notiek lēni un vēl nav visiem politiķiem saprotams, bet mazo lietu dēļ varam pazaudēt ko lielāku. Ja sabiedrībai var sastāstīt zilus brīnumus un tā tam notic, tad šo viedokli pēc tam mainīt ir daudz grūtāk.»
Arī D. Mieriņa norādīja, ka administratīvi teritoriālā reforma nav devusi rezultātu tajā ziņā, ka darbinieku nav palicis mazāk, — gluži otrādi. «Politiķiem žēl cilvēkus atlaist, jo tie ir nākamie vēlētāji,» skaidro Saeimas priekšsēdētāja. Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām vispirms jāpilda savas pamatfunkcijas un tikai pēc tam brīvprātīgās iniciatīvas. Tāpat aicina pārdomāt, vai valsts pārvalde var morāli atļauties prēmijas. «Valsts var pašvaldībām atņemt naudu, lai pašai būtu vairāk. Tas jau savulaik tika izdarīts, turklāt, nevis skatoties uz vajadzībām, bet mehāniski. Pašvaldībām ziedu laiki būs beigušies, jo vienlaikus ar pašvaldībām noņemto naudu tika vienlaikus paaugstināts atalgojums. Tas būtībā apēda visu pašvaldības naudu attīstībai.» Saeimas priekšsēdētāja ar medijiem diskutēja, vai pašvaldības neizdara kļūdu, nogriežot investīciju budžetus, un vai, neprasmīgi īstenojot projektos, pašvaldības finansiāli beigās sev nerada zaudējumus. Saeimas priekšsēdētāja tam piekrita, taču norādīja, ka tas atkarīgs no speciālistiem. «Jautājums, cik labus var piesaistīt attālāki reģioni, jo speciālisti ļoti labi pelna Rīgā. Tāpat ir gadījumi, kad viņi izaug reģionā un tālāk aiziet uz galvaspilsētu. Tāpēc šis ir stāsts par attālināto darbu, jo speciālists var būt Rīgā, bet strādāt reģionā un otrādi. Attālinātais darbs ir mūsu nākotne. Var skaļi runāt, ka visiem jābūt klātienē, taču tas ir pašdisciplīnas jautājums un arī vadītāja atbildība — viņam jāredz, kā darbinieki strādā. Nevar nonivelēt, ka neviens nestrādā. Ja atteiktos no attālinātā darba, reģioniem jārēķinās, ka viņu intereses valsts pārvaldē tiktu pārstāvētas mazāk.» Mediji gan norādīja, ka bieži saskārušies ar pieredzi, ka darbinieki nav sazvanāmi darba laikā, un attālinātā darba gadījumā tam būtu jābūt sakārtotam.
Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja piefiksēja mediju ierosinājumu izskatīt iespēju mainīt priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, par sākumu nosakot to brīdi, kad zināmi iesniegtie partiju saraksti. Šobrīd aģitācijas periods sākas vairākas nedēļas iepriekš, pirms politiskie spēki vispār sāk sarakstu iesniegšanu — ne vien partijām, bet arī plašsaziņas līdzekļiem ir stingri ierobežojumi, taču, nemaz nezinot, kuri cilvēki kandidēs, tos nereti sarežģīti izpildīt.
/Reiņa Inkēna (Saeima) foto/
#SIF_MAF2024
