Pēdējo gadu laikā iedzīvotāji arvien vairāk sāk darboties paši, negaidot uz pašvaldības vai valsts atbalstu. Līdzīgi notiek arī Abavas krastos, kur netālu no Sabiles jau gadu no gada zemnieku saimniecības «Drubazas» īpašnieks Ģirts Dzērve veido slēpošanas trasi. Tā īpaša ar to, ka slēpošanas laikā iespējams baudīt unikālus Abavas ielejas skatus.
«Es pa šīm pļavām slēpoju jau kopš skolas laikiem, kad man bija pirmās slēpes — kocinieces,» dalās Ģirts Dzērve. «Gadu no gada slēpojot, gribas, lai slīd arvien labāk un labāk. Tad iemācījos braukt ar traktoru, pielāgoju tehniku, lai varu izveidot trasi un to pieblietēt. Paeksperimentēju, uztaisīju pirmo trasi. Paiet laiks, kamēr saprot, kā un kur labāk trasi taisīt tā, lai forši slīd, lai līkumi nav par asu. Skolas laikā slēpoju klasiskajā solī, kur nepieciešamas vien divas ieslēpotas špūres, bet tad sāku mācīties slidsolī, kur vajadzīga trase. Tad arī sapratu, ka kaut kas jādara.»
Katru gadu trase citā vietā
Trases veidošanas pamatus Ģirts Dzērve aizguvis no skolas laikiem: «Sabiles skolā sporta skolotājs Haralds Gornostajs bija izveidojis slēpošanas trasi, un tas jau arī iedod pamatu, kā to darīt. Es izdomāju konfigurāciju, katru gadu pamainu trasi, lai interesantāk. Tā iet pa «Drubazu» pļavām, citus gadus esmu veidojis arī pa nogāzēm, bet tur, ja lielāks sniegs, tad grūtāk trasi ieveidot, jo ar traktoru izaicinošāk izbraukt. Bet pārsvarā cenšos veidot tieši pa pļavām. Kādreiz trase gāja arī pāri upītei, bet citreiz ziema nav tik barga, ledus neuzsalst, un tad ir grūtāk tai tikt pāri. Tagad biežāk trase ved pa ozolu pļavu gar Abavas krastu.»
Ekskluzīvi šķiet tas, ka šoziem ir iespēja slēpot caur vīnogu dārziem. «Vasarā var iet kalnā vērot orhidejas, pļavas plaukumu, pa ziemu var skatīties zvēru pēdas, jo dzīvnieku te netrūkst,» stāsta Ģ. Dzērve.
«Te ir, ko darīt visu gadu, un tas ir forši. Šogad trase ir nedaudz virs diviem kilometriem gara. Ir bijuši gadi, kad tā ir garāka, arī tas katru gadu mainās — skatos, cik daudz man darbu, cik daudz varu pagūt. Jo garāka trase, jo ilgāks laiks paiet, lai to uzturētu. Šos divus kilometrus varu nepilnas stundas laikā pārblietēt. Tam laiku es šoziem varu atrast. Man ir neliels nogāžu traktors, kam ir platas riepas. Sniega blietēšanai man nav rullis, bet pielāgota plātne, kas sniegu saspiež.»
Gaismiņa, kas pārvietojas pa trasi vēlās vakara stundās
Trase pieejama bez maksas un to var apmeklēt, kad vien sirds kāro, taču iepriekš nepieciešams sazināties ar īpašnieku pa tālruni 26342050. «Liels prieks redzēt, ka te brauc ģimenes un māca slēpot jaunajai paaudzei,» tā trases veidotājs. «Man patīk, ka bērniem rāda, ka ziemā var daudz ko darīt, nevis ka ir sniegs, auksts un jāsēž mājās. Pārsvarā cilvēki slēpo klasiskajā solī, es tam speciālas špūres neveidoju, jo nav tik daudz sniega, bet tāpat cilvēki slēpo un slīd tīri labi. Vienīgi, varbūt iepriekš jāpiezvana un jāpārliecinās, ka trase ir izstumta, pārblietēta, lai saprastu, kādā stāvoklī tā ir. Lielākoties cilvēki slēpo diennakts gaišajā laikā, bet es pa dienu strādāju saimniecības darbus, tāpēc man uz slēpēm iznāk uzkāpt tieši vakara stundās. Daudzi gan jau ir redzējuši, ka ap 22.00 tumsā un aukstumā pa trasi pārvietojas gaismiņa. Tas esmu es. Ja labi apģērbjas, tad aukstums nesagādā problēmas.»
Arī šai trasei ir lietošanas noteikumi: «Ja kādam māca vai pārvietojas pa trasi ar apaviem, labāk iet pa maliņu. Trase ir labi pieblietēta, bet tāpat, ja iet pa vidu, to izmīņā, un tas slēpošanai nedaudz patraucē. Nevar braukt uz trases ar transportlīdzekļiem. Jāizvērtē, kādas ir prasmes. Izbraucot vienu reizi, jau saprot, pa kādu ceļu vēlas braukt — izvēlēties stāvāku nogāzi braucienam uz leju vai uz augšu. Varbūt nākotnē jāmēģina iegūt sniega blieti, lai trasi varu izveidot ātrāk un kvalitatīvāk. Bet tas uz nākamajiem gadiem.»
/Foto: Terēze Matisone/
Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
#SIF_MAF2025
