Rudentiņš bagāts vīrs, bet to bagātāku šogad darījusi lieliskā vasara. Arī bioloģiskajā zemnieku saimniecībā «Krūmiņi», kuri cidonijas audzē kopš 90. gadu sākuma, šogad tās ir pārpārēm, tomēr, visticamāk, paliks krūmos.
Cidonija ir veselīgs augs, kas bagātināts ar C vitamīnu, un tieši šobrīd būtu īstais laiks, lai vāktu tās nost un sagatavotu ziemai gan kā sulu, gan sukādes, gan kā citus gardumus. Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā «Krūmiņi» tiek audzētas gan cidonijas, gan āboli. Lai gan āboli ir pašpatēriņam, no cidonijām tiek gatavota gan sula un tās pārdotas svaigā veidā, gan pašu vajadzībām gatavotas sukādes.
Cidonijas no paaudzes paaudzei
Saimniecībā cidonijas sāktas audzēt 90. gadu sākumā, un to uzsāka Līgas Birzes vīra vecāki. «Tā kā tās ir tik vecas, tās ir bezšķirnes. Tagad ir tā, ka var nopirkt visdažādākās šķirnes, bet šīs jau var dēvēt par «vecajām labajām». Tad, kad mana vīra vecāki sāka, viņi bija vieni no pirmajiem. Viņi pat stājās iekšā apvienībā, kas kādreiz bija ar citu nosaukumu, bet tagad ir «Cido Grupa»,» atklāj Līga Birze. Viņa pastāsta, ka kopš 2014. gada saimniecība ir sertificēta kā bioloģiskā saimniecība, un tam seko stingras kontroles, arī neplānotas, kad brauc uz lauka, lai ņemtu zemes un augļu paraugus. «Tā kā esam bioloģiskā saimniecība, dažus krūmus mēs esam aplikuši ar koka mulču. Uz ogām neko nekaisām, tāpēc te ir zāle un izskatās mazliet aizaudzis. Kad to kopj un pļauj, ir daudz vieglāk arī iziet cauri, bet arī aizaugušā vidē cidonijām patīk augt. Es pieļauju, ka tagad tie, kas sāk tikai audzēt cidonijas, klāj plēvi, bet mums to izdarīt šobrīd būtu neiespējamā misija. Šogad mums tam visam ir paņemta pauze, bet nākamajā gadā mēs metamies atpakaļ iekšā, un tad arī ogas daudz aiziet. Mēs parasti septembrī rīkojam talku, kurā aicināta tiek visa ģimene, draugi — visi papildspēki tiek piesaistīti, un tad arī mēs maksimāli daudz salasām. Ar vīra māsu spiežam sulas. Tas ir vesels pasākums, jo mums abām tas ļoti patīk. Tas tāds fiziski grūts darbs, bet mēs pilnībā atslēdzamies, un mums abām tik ļoti sapas, ka nolasām viena otru pat pēc katras kustības un acu skatiena. Šogad, visticamāk, ogas paliks uz krūma, un jāteic, ka katru gadu liela daļa ogu paliek uz krūmiem. Tas ir ļoti aptuvenais skaitlis, bet vidēji no vienas līdz divām tonnām sezonā tiek novākts. Tikai divi gadi ir bijuši tādi, ka lauks ir nolasīts no sākuma līdz beigām. Viens no tiem ir pagājušais gads, kad nevienam nekas neražoja. Tas ir arī vēl viens no iemesliem, kāpēc vēlamies daļu ņemt ārā, jo ogas pūst,» atklāj cidoniju audzētāja.
Šogad visiem ir viss
Vaicājot, vai cidonijas ir saimnieces mīļākā oga, viņa smej, ka tā pieklātos teikt, bet vairāk patīk ar cidonijām darboties, patīk to smarža un ģimenes vajadzībām sagatavot sukādes. «Mēs spiežam sulas, kā arī tirgojam svaigā veidā. Ne vienmēr visu mums izdodas realizēt, tāpēc ir, kas aiziet arī uz Rīgas tirgu. Šogad tāda klusāka sezona, bet mēs laižam pašlasītājus, bet vēl ir ārkārtīgi daudz ogu. Maz cilvēku bijis, un man liekas, ka tas ir tāpēc, ka visiem ir visa daudz. Šogad tiešām visam ir pārbagātība. Mums pat ķirši, kas nekad nav ražojuši, bija ogu pilni,» pieredzē dalās Līga Birze.
Saimniecības nākotnes plānā ir samazināt lauku un atstāt tikai tik daudz, cik vajag sev un pāris citiem, bet tas ir ilgu gadu darbs, jo cidonijas ir ļoti grūti dabūt ārā spēcīgās sakņu sistēmas dēļ. Tās ir gluži kā nezāle, jo biežāk tās pļauj, jo spēcīgākas, ražīgākas tās paliek.
#sif_maf2024
