Šoruden Talsu novada vadība ar iedzīvotājiem tikās visās pilsētās un lielākajos ciemos. 8. decembra tikšanās notika kinoteātrī «Auseklis», noslēdzot pirmo ciklu, kas turpināsies jaunajā gadā. Tajā iedzīvotāji akcentēja ceļu problēmu, stāvvietu trūkumu, bažas par maksu, ko piemēros daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par lielgabarīta atkritumu izvešanu, un civilās aizsardzības mācību nepieciešamību.
Kad Facebook.com publicējām rakstu par tikšanos Stendē, kāds komentārs ironizēja, ka pašvaldības darbinieki ieradušies vairāk nekā apmeklētāju. Talsos joks kļuva par patiesību — ar deviņiem pašvaldības darbiniekiem tikās 14 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa bija Talsu pilsētas iedzīvotāju padomes dalībnieki vai pašvaldības darbinieki. Kā norādīja izpilddirektora vietnieks Valdis Bārda, tas tomēr parāda iedzīvotāju attieksmi un līdzatbildību, cik daudz esam gatavi iesaistīties un runāt par attīstību.
Talsu pilsētā šobrīd atjauno 26 sociālos dzīvokļus, notiek Vilkmuižas ezera krasta pārbūve un labiekārtošana, tiek īstenotas izglītības nodarbības, noslēgumam tuvojas Eksporta ielas būvniecība, aktīvi notiek Dundagas ielas pārbūves darbi un Talsu novada muzeja lietus notekūdeņu sistēmas izbūve — tā šī brīža aktualitātes sapulces sākumā ieskicēja Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ligita Šnore (LZP). Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Lauris Tīģers papildināja, stāstot, ka pilsētā uzstādītas 700 jaunas lampas, parastās kvēlspuldzes nomainītas uz LED lampām, un šovasar Talsu 2. vidusskolā pļaušanai izmantots robots, ko varētu turpināt arī nākotnē.
Uz skolu bez riteņa
«Es nezinu, cik bieži jūs braucat pa Draudzības ielu, taču mēs pat vairākas reizes dienā — segums ir drausmīgs! Mūsu mazbērni tur iet uz skolu, iela nav apgaismota, tur nav ietves… Par šo jau esam runājuši vairākās sapulcēs, nekas nenotiek. Kam mums jāziņo, lai procesu iedarbinātu?» ar šādu talsinieces Daces Grosvaldes jautājumu sākās sapulce. Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA) piekrita, ka ielu atjaunošana ne tikai Talsos, bet visā novadā ir atstāta novārtā. «Vai ātri izdosies to mainīt, nevaru apsolīt, bet tēma ir aktualizēta. Apzinām ielas, kuras varētu būt degošākās, un Talsos Draudzības iela ir viena no tām,» norādīja mērs. Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs papildināja, ka prioritāšu sarakstā ir arī Fabrikas, Saules un Blumbaha iela, tām ir sagatavota tāme. Talsu novada domes deputāts Lauris Pīlēģis (MTN) jautāja, vai Draudzības ielā paredzēta arī veloceliņu izbūve un ietvju zona. Viņš norādīja, ka šobrīd sakārtojam Dundagas ielu, tā ir centrālā artērija, kas tālāk aizved uz citām pilsētas vietām, kur savukārt veloceliņu tur nav. «Šobrīd uz nevienu izglītības iestādi pilsētā droši nevar aizbraukt ar velosipēdu,» viņš norādīja. Lauris Tīģers skaidroja, ka Draudzības ielas tāmē aprēķināta tikai virskārtas nograušana un jauna asfalta uzliešana, bet veloceliņu norobežotu ar līniju.
Pilsēta cilvēkiem
Talsu pilsētas iedzīvotāju padomes locekle Ieva Priede uzsvēra, ka pilsētā tomēr galvenajam būtu jābūt gājējam, nevis autovadītājam. «Jauki, ka sākusies Dundagas ielas otrā kārta, un mēs, protams, par to priecājamies. Bet kur lai šobrīd pārvietojas gājējs, īpaši diennakts tumšajā laikā? Automašīnas joprojām tur pārvietojas ar ātrumu 50 km/h, bet nekāda alternatīva, kur iedzīvotājiem iet, nav izveidota,» viņa sacīja. I. Priede saprot, ka šobrīd nepieciešams apgūt finansējumu, taču nākotnei viņa aicina atcerēties — plānot sākam ar cilvēku.
Savukārt Romunds Brālis jautāja, vai pilsēta neplāno no standarta apgaismojuma pāriet, piemēram, uz solāro, lai lampas pa dienu uzlādētos. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka Latvijā tas nav labs risinājums, jo, piemēram, šodienas laikapstākļos, kad saules maz, tās nespētu pietiekami uzlādēties. Turpinot tumsas tēmu, iedzīvotāju padomes dalībniekam Artūram Bindem interesēja, vai pašvaldības policija kontrolē gājējus bez atstarotājiem. Tikšanās dalībnieki arī jautāja, vai policijai ir noteikts budžetā, cik tai gadā jānopelna sodos? Pašvaldība skaidroja, ka budžetā ir prognoze (līdzīgi kā, piemēram, pasākumos vai tajā pašā kinoteātrī, kur notika tikšanās, ik gadu ir prognozēts apmeklējums). «Izskatās, ka šogad to izpildīsim, taču mums nav mērķa sasniegt konkrētu skaitli. Policija strādā, un, cik būs sodu, tik būs, jo primārā ir prevencija,» norādīja Talsu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds. Viņam arī nācās skaidrot, vai policija ir dzērāju «privātais taksometrs», jo alkohola reibumā viņi bieži tiek nogādāti dzīvesvietā, un vai par to viņiem arī piestāda sodu? M. Grīnvalds sacīja, ka 95 % no viņiem nemaz nav maksātāji, un aizvešana uz atskurbšanu ir rīks, kā publisku telpu atbrīvot.
Civilajā aizsardzībā kapa klusums
Talsiniece un iedzīvotāju padomes dalībniece Līga Krikauska akcentēja, ka pilsētā ir ap 1500 bērnu līdz 14 gadu vecumam, taču gandrīz nevienas publiskas šūpoles. Vai pēc krīzes visbeidzot tām izdosies atrast līdzekļus? Izskanēja arī ieteikums, varbūt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu sakārtot pagalmus, ierīkojot tajās arī nelielu bērnu laukumu. Tāda opcija ir, taču Talsos ne visai veiksmīgi iedzīvotājiem izdodas vienoties. Un, ja svara kausos ir bērnu laukums vai autostāvvieta, tad viennozīmīgi uzvar otrais. Pilsētā stāvvietu trūkums patiešām problēma, un L. Tīģers norādīja, ka zvanus par to saņem katru otro nedēļu. Idejas brīžam pat līdzinās absurdam, piemēram, atsevišķas mājas vēlas privatizēt ielu.
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem satraukums arī par jaunajiem noteikumiem, kas paredz maksu par lielgabarīta atkritumu izvešanu. «Kāpēc mums jāmaksā par to, ko izmetuši citi?! Atvest un izmest taču var jebkurš, bet piesārņotājs par to nemaksās,» sašutuši iedzīvotāji.
Izskanēja arī bažas, vai pašvaldībai būs pietiekami daudz līdzekļu un risinājumu, lai apturētu Spānijas kailgliemežu uzvaru? Un kas notiek civilajā aizsardzībā. «Citos reģionos notiek mācības, bet mums — tikai kapa klusums!» viņi sacīja. Civilās aizsardzības speciālists Gatis Vjaters sacīja, ka runājis ar VUGD un nākamgad mācības varētu būt, taču konkrēts datums vēl nav zināms.
Iedzīvotāji uzslavēja novada vadību par iniciatīvu un cer, ka tikšanās nav vienreizēja. Izskanēja arī ierosinājums mēram pēc domes sēdēm publicēt īsus video, kuros viņš skaidrotu vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā domes sēdēs lemto.
/Foto: Edgars Lācis/
