Šonedēļ, dodoties pēc jaunas grāmatas uz kādu no Talsu novada bibliotēkām, lasītājs varēja arī palikt bešā — ceturtdien uz vairākām stundām vairums bibliotekāru durvis slēguši un devušies uz Talsiem, lai publiski paustu bažas par plānoto bibliotēku tīkla optimizāciju. Tas, ka tā plānota, nozarei nav pārsteigums, jo to paredz jau Talsu novada domes pieņemtais Rīcības plāns, taču šonedēļ negaidīti publiski izskanēja variants, kas nozari šokējis — no aptuveni 30 bibliotēkām novadā paliktu vien astoņas.
Tā ir lēna agonija! – tā Talsu novada bibliotekāri raksturo iecerēto reorganizāciju. Pagājušas vien 24 stundas pēc sēdes, kurā tas pirmo reizi izskanējis, un pie Talsu novada Gaismas pils sapulcējušies vairāki desmiti novada bibliotekāru. “Ir plānots, ka būs astoņas bibliotēkas, un pārējās bibliotēkas tiek pārveidotas par ārējiem apkalpošanas punktiem vai par pakalpojumu sniegšanas punktiem. Principā tā ir bibliotēkas likvidācija, un tas skar vairāk nekā 20 bibliotēkas. Tas nozīmē, ka liela daļa no mūsu sniegtajiem pakalpojumiem vienkārši loģiski atkrīt, mēs nevarēsim to nodrošināt, jo pakalpojumu sniegšanas punkts ir ar samazināto darba laiku – tā nav bibliotēka!” teic Dundagas bibliotēkas vadītāja Ruta Emerberga.
Rojas bibliotēka viena no lielākajām Talsu novadā, tā akreditāciju izgājusi bez neviena aizrādījuma, tāpēc dzīvojusi bez bažām, jo domājusi, ka nupat vienu samazinājumu Talsu novada finansiālās situācijas dēļ jau piedzīvojusi. Tā kļūdījās – Kaltenes bibliotēka ir viena no tām, kas kļūtu par pakalpojumu sniegšanas punktu. “Tas nozīmē, ka Rojas bibliotekāre vienu reizi mēnesī ar grāmatu maisiņiem aizbrauks pie iedzīvotājiem un kaut kādas stundas pasēdēs, pagaidīs un varbūt kāds atnāk un paņem tās grāmatas,” teic Kaltenes bibliotēkas vadītāja Anete Brāle.
Ne tikai lasītāji paliek bez grāmatām un atbalsta dažādos pakalpojumos, bet daļa darbinieku bez darba. “Man, pašlaik apskatoties, liekas, ka Talsu novadā ne jaunam, ne vecam ir darbs. Tātad tas nozīmē, ka man ir jābrauc kaut kur ārpus, jāpārceļas dzīvot ārpus Talsu novada,” viedoklī dalās A. Brāle.
Likums nosaka, ka katrā pagastā jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Un satrauktajiem Talsu novada bibliotekāriem šonedēļ laimīga sagadīšanās, ka tieši šobrīd notiek Galvenās bibliotēkas akreditācija, tāpēc te ieradusies Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja un Kultūras ministrijas pārstāvji. Tāpēc aiz durvīm bibliotekāri gaidīja divas stundas, jo akreditācijas komisija Talsu novada pašvaldības pārstāvjiem skaidroja situāciju.“Es tiešām guvu pārliecību, ka Talsu novada pašvaldība tur rūpi par bibliotēkām un ka attieksme pret bibliotēku tīklu ir ļoti nopietna. Ieguvu pārliecību, ka nekādas dramatiskas izmaiņas nenotiks,” tā Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja Dzidra Šmita.
To bibliotekāriem apstiprina arī novada vadība – komitejā izskanējušas plāns bijis vien informatīvs un sarunas ar nozari un pagastu un pilsētu apvienību pārvaldniekiem vēl tikai būšot.“Nesteigties, pārdomāti virzīties, un tie principā arī bija mūsu soļi, ko mēs domājām veikt tālākā nākotnē,” skaidro Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Karols. “Es domāju, ka esam sadzirdēti, un gaidīsim nākamās sapulces, un gan jau varbūt arī šis variants tiešām netiks pieņemts,” tā Pastendes bibliotēkas vadītāja Dzintra Ūdre.
Līdz ar novada vadību Talsu galvenās bibliotēkas vadītāja pie kolēģiem neiznāca, lai gan arī viņai būs liela nozīme bibliotēkas tīkla optimizācijā. Tas ir viens no bibliotekāru bažu iemesliem, jo, viņuprāt, vadība atbalstā nav ieinteresēta. Šodien telefonsarunā Rita Alkšbirze gan kolēģiem pauž atbalstu. “Talsu Galvenā bibliotēka nevienā brīdī nav piekritusi izpildvaras Rīcības plānam, kādā veidā viņi redz šo optimizāciju. Mums ir bijušas sarunas, kur esmu paudusi savu viedokli, ka jāievēro normatīvie dokumenti, pēc kā skata bibliotēku tīklu, un visam jābūt likumiski un pamatoti,” pauž Talsu Galvenās bibliotēkas direktore Rita Alkšbirze.
Bibliotēkas vairākkārt uzsver, ka tās jau sen vairs nav tikai grāmatu izsniegšanas vieta, bet arī digitālo pakalpojumu atbalsta sniegšanas, socializēšanās vieta vai iespēja bērnus un jauniešus vēl motivēt grāmatas lasīt. Tās piekrīt, ka ir vietas Talsu novadā, kur nelielā apmeklējuma dēļ tiešām risinājums jādomā, taču ne tik drastisks, kā tas šonedēļ izskanējis.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
