Ar pārliecinošu vairākumu Talsu novada pašvaldības vēlēšanās uzvarējusi «Talsu novada attīstībai», «Latvijas attīstībai» — tā ieguvusi vislielāko balsu skaitu 18 no 32 vēlēšanu iecirkņiem, vēl septiņos tā bija ierindojusies otrajā vietā. Procentuāli vislielākais atbalsts šim politiskajam spēkam bija Sabilē, Abavas pagastā un Dursupē.
Uzvara pilsētā ar odziņu nav pārsteigums, jo tur priekšvēlēšanu laikā vietējie aktīvisti sarosījās, aicinot visus, kam šajā pusē īpašums, mainīt vēlēšanu apgabalu uz Talsu novadu un balsot par sabilnieku. «Redzējām, ka pēdējos astoņus gadus Sabile ir totāli apbižota no Talsu novada domes puses,» tā akcijas iemeslus skaidro viens no tās rīkotājiem, uzņēmējs, biedrības «Sabiles attīstībai» biedriem Pēteris Žimants. «Ja pie galda nesēž kāds no sabilniekiem, tad ir maz iespēju Iedzīvotāju padomei un dažādām biedrībām ietekmēt lēmumus. Tāpēc mums bija mērķis iebalsot kādu sabilnieku domē. Un pēc tam palīdzēt viņam tur darboties — tas pats galvenais. Ir svarīgi strādāt visa Talsu novada attīstībai, tad jau arī Sabilei būs labi. Mūsu vēlme bija veicināt pilsonisko līdzdalību un motivēt cilvēkus izdarīt savu pienākumu. Tā izvērtās par diezgan interesantu kampaņu. Dzirdējām daudz pozitīvu atsauksmju, bet pārsteidza, ka šādu aģitāciju ierobežo valsts un tiesībsargājošās institūcijas — saskārāmies ar dažādām interesantām lietām.»
Lai kļūstam bagātāki!
Sabilnieki kandidēja vairākos sarakstos, un jau priekšvēlēšanu dienās vēlētāju aktivitāte bija lielāka nekā 2021. gada vēlēšanās. Tas turpinājās arī galvenajā vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, — pirmais vēlētājs jau sagaidīts dažas minūtes pēc astoņiem rītā. Ja 2021. gadā Sabilē pilsoņa pienākumu izpildīja nepilni 400 balsstiesīgo, tad šoreiz uz vēlēšanu iecirkņiem aizgājis 721. Abavas pagastā — 120 (iepriekšējās vēlēšanās — 82). Vēlēšanu rītā, kad viesojāmies Sabilē, 829. iecirkņa sekretārs Reinis Buneris, kam vairāku vēlēšanu pieredze, atzina, ka šoreiz tiešām manāms, ka nāk tādi cilvēki, kuri agrāk nav balsojuši. «Mēs nevaram prasīt: «Kāpēc nākat?», bet, cik dzirdēts, cilvēki sasparojušies, jo iepriekš bijusi sajūta, ka Talsu novada domē nav sabilnieku viedokļa. Cik dzirdam, viņi izvēlas balsot par savējiem.»
Sastopot vēlētājus Sabilē, Stendē un Virbos, viņi pauda cerību, ka jaunais sasaukums domās par bērniem un izglītību, ģimenes ārstiem, tūrismu un ievedīs kārtību novadā. Gribētu sagaidīt arī konkrētību un noteiktību, kas līdz šim Talsu novada domei trūcis. «Man liekas, ka mēs grimstam, tas ir viss, ko varu pateikt. Gribētos uz augšu!» tā sacīja Biruta Stendē. Sabilnieks Jānis pievienojas ar vēlējumu: «Lai bagātāka Talsu novada pašvaldība kļūtu! Citādi visu laiku trūkst naudas, un neko nevar izdarīt.»
Norāvās par citu bezdarbību
Jaunajā sasaukumā ievēlēti seši politiskie spēki: «Talsu novada attīstībai», «Latvijas attīstībai», ko pārstāvēs seši deputāti, pa trim pārstāvjiem būs «Jaunajai Vienotībai», «Latvijas Zaļajai partijai», Nacionālā apvienībai «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», bet pie diviem deputātiem tikuši «Mēs — Talsu novadam» un «Zaļā un Zemnieku savienība».
«Balso par sabilnieku!» kampaņa izdevās, Talsu novada domē iebalsoti pat divi — partijas «Talsu novada attīstībai» līderis Ansis Bērziņš un z/s «Rīgmaļi» īpašnieks Māris Bērziņš. Līdz ar viņiem būs vēl divi pavisam jauni politiķi — Pastendes kultūras nama vadītāja Līva Maķe, Rojas apvienības pārvaldes vadītāja Ligita Šnore, z/s «Paegļi» īpašniece Evita Afoņina un kādreizējais Mērsraga kultūras nama vadītājs Jānis Kaļiņičenko.
Atgriežas arī trīs agrākie deputāti — Ģirts Kalnbirze, Andris Dzenis un Normunds Krūze. Bet darbu vairs neturpinās trīs esošie politiķi — Māris Rozenbergs, Andra Grīvāne-Bārda un Sandra Pētersone. Sociālajos medijos izskanējuši komentāri, ka vēlētāji nepamatoti S. Pētersoni vienīgo sodījuši par krīzi Talsu novadā, bet ievēlējuši citus viņas kolēģus. Kā komentāros norāda «Delfi» žurnālists Raivis Spalvēns «Pētersone bija de facto mēra aizstāja, viņa daļēji norāvās par Āboliņa bezdarbību.» Viņš arī cer, ka «Bērziņš pierādīs, ka spēj izveidot koalīciju, var būt normāls mērs, kas spēj tikt galā ar kašķīgiem un savās interesēs centrētiem partneriem, un, kas ne mazāk svarīgi — ieradīsies uz sēdēm un neliks visos publiskajos pasākumos uzstāties vicemēram.» Kurš būs jaunais Talsu novada domes priekšsēdētājs, gan vēl rādīs laiks, to ievēlēs pirmajā jaunā sasaukuma domes sēdē. Tā paredzēta 30. jūnijā.
Uzrunāti veidot koalīciju
«Vēlēšanu rezultāti ir pārsteidzoši labi,» tā pirmdienas rītā atzīst A. Bērziņš. «Pēdējos sasaukumos ar tik lielu uzticības mandātu neviena partija nav bijusi ievēlēta. Tā no vienas puses ir uzvara, no otras — iedota milzīga sabiedrības uzticība. Un ar lielu atbildību pret to jāizturas.» Arī 2017. gadā «Talsu novada attīstībai» uzvarēja vēlēšanās, taču pārējie politiskie spēki apvienojās un nolika partiju opozīcijā. Vai tas nebaida šoreiz? «To nekad nevar izslēgt, bet no politiskajiem partneriem esmu saņēmis skaidru signālu, ka mums ir dots mandāts vadīt domes darbu un mums ir jāveido koalīcija. Tāpēc šobrīd paļaujos, ka netiek veidota šāda pretkoalīcija, ja tā var teikt. Mūsu interesēs ir veidot pēc iespējas plašāku koalīciju, lai samazinātu kašķus un palielinātu katra deputāta līdzdalību. Šobrīd sākam sarunas ar katru partiju atsevišķi, sapratīsim, kādas katram vēlmes, ambīcijas, mērķi un jomas, ko kurš varētu gribēt. Un tad arī sapratīsim, kurš ir atbalstošs, kurš vēlas uzņemties atbildību par kādu konkrētu jomu, kurš varbūt ir klusajos atbalstītājos un ar kuru varbūt ceļi neiet vienā virzienā.»
Lielākie kāpumi un kritumi
Ansis Bērziņš vēlēšanās saņēmis visvairāk balsu — 4222 —, un viņam arī visvairāk atzīmēto «par» — 1048. Otrs atbalstītākais deputāts ir Oļegs Solovjovs, kam 722 «par», viņam seko Aldis Pinkens ar 623 «par», aiz viņa — Lauris Pīlēģis ar 577 «par».
Visvairāk «pret» atzīmēti Oļegam Solovjovam (397), Sandrai Pētersonei (345) un Evai Kārkliņai (331). Vismazāk balsu (349) saņēmis Raimonds Drozds no «Suverēnās varas», «Apvienības Jaunlatvieši».
Lielāko «kritumu» vēlēšanās piedzīvojušas divas «Zaļo un Zemnieku savienības» kandidātes — Evelīna Volanska noslīdējusi no 4. pozīcijas uz pašu pēdējo, bet Līva Brazovska–Kolomijceva — no 5. uz 21. vietu. Līdzīgs liktenis arī Ivaram Maķevicam no «Jaunās Vienotības», kurš vēlēšanās startēja ar 7. kārtas numuru, bet vēlēšanas noslēdza 21. vietā.
Savukārt lielākais kāpums no pēdējās uz 3. vietu ir Janitai Vandai Valterei no «Latvijas pirmās partijas» — viņas saraksts gan nav pārvarējis 5 % barjeru un jaunajā sasaukumā nebūs pārstāvēts. No ievēlētajiem deputātiem lielākais kāpums ir Gaidim Bērziņam (NA), kurš no 21. vietas ticis līdz trešajai. Vēlētāji novērtējuši arī Elviju Braunu no «Latvijas Zaļās partijas», kurš no 22. vietas ticis līdz ceturtajai. Un, ja Ligita Šnore izvēlēsies turpināt darbu kā pārvaldniece, nevis deputāte, tad tieši E. Brauns ir nākamais kandidāts.
#sif_maf2025
