Jaunā novada vadība strādā teju pusgadu, un, lai pēc iespējas labāk sastādītu 2026. gada budžetu, šobrīd dodas uz pilsētām un pagastiem, lai iepazītos ar tur aktuālajām problēmām un uzklausītu iedzīvotāju vēlmes, ieteikumus. Sabilnieki savu viedokli skaļi pauduši jau agrāk, aicinot iepriekšējo vadību pievienoties iedzīvotāju padomes veidotajos forumos, taču tas nenozīmē, ka problēmas un ierosinājumi mazinājušies.
«Iesākumā vēlos dalīties ar lietām, kas šobrīd Sabilē notiek,» teic Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA). «Šobrīd Sabilē top liels, ilgi gaidīts projekts, un tas ir jaunais bērnudārzs «Vīnodziņa». Ir uzsākta ēkas projektēšana ar domu, ka līdz pavasarim viss būs uzprojektēts un 2026. gada pavasarī, vasarā sāksies būvniecība. Būvnieks ir apņēmies līdz 2026./2027. gada mijai būvniecību pabeigt, kas nozīmē, ka 2027. gada pavasarī bērnudārzs varētu doties uz jaunajām mājām.»
Paralēli tam tiek šķetināti jautājumi par zemju īpašumu tiesībām pie skolas. «Zeme, kas ir zem skolas, arī stadions, ir privāta,» pauž A. Bērziņš. «Līdz ar to ir dalītās īpašuma tiesības. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka bērnudārzu nevarēs nodot ekspluatācijā, ja nebūs sakārtots zemes jautājums. Tāpēc tas aktīvi tiek risināts. Paralēli risinām arī zemju jautājumu vecajā fabrikas teritorijā, kur arī ir dalītie īpašumi — kaut kas pieder pašvaldībai, kaut kas privātam īpašniekam.»
Tiltam veikta inspekcija
Vēl viens no sāpīgajiem jautājumiem sabilniekiem ir tilts pār Abavu. «Tam ir konstatētas problēmas, kas jārisina. Ir lietas, kas jādara steidzami, ir lietas, kas jārisina ilgtermiņā,» atzīst A. Bērziņš. «Sabiles tiltam šogad bija jāveic inspekcija, kas ir sadalīta vairākās daļās,» skaidro Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs. «Viena daļa ir apkopes darbi, kas jāveic līdz nākamajam gadam, tāpat ir vēl citi lielie darbi, kas jāveic. Summas ir lielas, bet skatīsimies un centīsimies risināt.»
Projekts, ko vietējie iedzīvotāji cer, ka beidzot izdarīs līdz galam, ir kultūras nama fasādes sakārtošana. «Tur šobrīd notiek juridisku lietu risināšana, kurš pie kā vainīgs, bet mērķis ir tikt līdz izlīgumam, lai saprastu, kā pareizāk tālāk startēt,» teic A. Bērziņš. «Arī kultūras nama vecās daļas jumts ir sliktā stāvoklī, un tam ir piešķirts finansējums, lai to varētu sakārtot.» «Paralēli jumtam ieplānojām naudiņu kultūras nama vecās daļas fasādes atjaunošanas tehniskajam projektam, lai varētu izsludināt iepirkumu,» dalās Z. Brunavs.
Pavisam nesen Sabilē uzsāka vecpilsētas inventarizācija, šobrīd jau gūti pirmie rezultāti un secinājumi. «Sabilei ļoti raksturīgi ir veidojumi fasādē jeb gravējumi, kas imitē lielformātu bloku rakstu,» pauž Talsu novada būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis. «Un, lai cik interesanti tas nebūtu, ēkas ir krāsotas zilā un rozā toņos. Savukārt logu rāmji ir bijuši balti. Autentisko būvamatniecības izstrādājumu skaits ir kritiski mazs — vēsturiskie logi, durvis, dekoratīvie koka elementi — varētu teikt, ka vairs nav. Biju cerējis, ka būs mazliet vairāk. Tāpat arī ir norādīts uz mūsdienu amatniecības prasmēm, kur pie fasādēm ir pieskrūvēti neīstie slēģi. Tas ir vēsturiskajai videi neatbilstoši, bet tomēr rada pilsētai šarmu. Par to būs jādiskutē, vai šādas lietas atļaujam pilsētvidē veidot vai nē. Inventarizācija par visām ēkām tiks ievietota mājaslapā. Katrs īpašnieks varēs ieiet apskatīt gan anketas, gan krāsu pases. Ja nākotnē kāds vēlēsies atjaunot savu ēku, nebūs vajadzīgs atsevišķs speciālists, kas veiks izpēti, bet būs jau visi materiāli sagatavoti. Materiāli būs tikai jānodod arhitektam un varēs ķerties pie darba.»
Vēsturiskajam centram spēkā ir stingri noteikumi
Tāpat Emīls Gulbis atgādina, ka šobrīd darbojas spēcīgi vēsturiskā centra noteikumi, taču pēc inventarizācijas tos daļai ēku varētu atvieglot. Pēc inventarizācijas būs stingrāki kontroles pasākumi, lai nepieļautu to, ka vēsturiskās vērtības turpina izzust no pilsētvides: «Pašlaik noteikumi ir ļoti stingri, jebkurai ēkai vecpilsētā ir jārestaurē logi, jābūt vēsturiskajam stiklam utt. Bet pēc inventarizācijas ēkām noteiks vērtību un atvieglos noteikumus. Par centrālo ielu ir tā, ka spēkā esošie noteikumi nosaka to, ka vēsturiskajā teritorijā nav pieļaujams asfaltbetons. Ja tiek noteikta ielas atjaunošana vai jebkāda veida būvniecība, tad ir jāsaglabā vai jāatjauno dabīgais akmens bruģis vai mākslīgais betonbruģis. Bet noteikumi tiks vēl aktualizēti, skatīti.
«Talsos es zvanu īpašniekiem, saucu uz sarunu, jautāju, kāpēc ēka ir šādā stāvoklī, un mudinu, lai sakārto savu īpašumu, jo, sākot ar nākamo gadu, piemērosim soda sankcijas. Tā līdzīgi darīsim arī ar Sabili. Īpašniekus ir grūti atrast, jo man ir pieejami tikai vārdi un uzvārdi bez e-pastiem vai tālruņa numuriem, un šeit ir tādi īpašnieki, kas nedzīvo Sabilē, tāpēc vispirms ir jāsastāda ēku kontaktinformāciju saraksts un tad «jāiet cauri ēkām», jāaicina īpašnieki uz sarunu un jādomā risinājums,» uzsver E. Gulbis.
Šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, ir izdarīts daudz. «Esam atjaunojuši asfaltbetona segumu Ventspils ielas posmam, papildinājuši tehnisko bāzi, šobrīd remontējam telpas Rīgas ielā 24, kur ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo garāža, lai viņi tur var novietot otru mašīnu,» stāsta Z. Brunavs. «Palīdzējām arī skolai, lai viņi var pabeigt projektu, ielikt jaunu grīdu, bija nepieciešams skolas jumta remonts. Naudiņa aizgāja arī, lai noturētu jauno ģimenes ārstu, izremontējām divas telpas. Kultūras namā iegādājāmies skaņas un gaismas aprīkojumu, nopirkām bibliotēkai jaunu grīdas segumu. Tā ka viss notiek!»
Plānots atbalstīt brīvprātīgo kustību
Tāpat turpmāk plānots atbalstīt Sabiles brīvprātīgos ugunsdzēsējus. «Viņi ir parādījuši priekšzīmi brīvprātīgo kustībai mūsu pusē,» teic A. Bērziņš. «Mēs no pašvaldības puses esam apņēmušies lietās, kur nav valsts finansējuma, bet kur ir pretī brīvprātīgo kustība, nodrošināt ar nepieciešamo telpu un auto. Šobrīd valsts ir gatava dot brīvprātīgajiem mašīnas, kuras VUGD ir atzītas par nederīgām, bet tās ir labā stāvoklī. Uz Talsu novadu varētu ceļot trīs automašīnas — uz Sabili, Mērsragu un Kolku. Kolkā pagaidām nav brīvprātīgo ugunsdzēsēju, bet tā ir viena no vietām, kur valsts ir gatava dot mašīnu, ja būtu pretī brīvprātīgie, kas ir gatavi šo auto lietot.»
Dienā, kad domes vadība ieradās Sabilē, notika arī trauksmes sirēnu pārbaude, taču Sabilē tā jau otro gadu klusē, jo ēka, kurā atradās sirēna, ir pārdota kopā ar to.
«Kopš šajā pusē dzīvoju, man vienmēr Sabilē ir bijis patīkami iegriezties, jo te ir superīgi Vīna svētki, labi uzņēmumi, bet, kā sāku strādāt domē, tad kļuva interesanti,» dalās Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valdis Bārda. «Pirmā tikšanās ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem man bija centra laukumā, kad tur novietoja auto. Es neizvairos no atbildes vai no jautājuma par to, kāpēc sirēnas neskanēja. Ja man jautā, ko es kā nekustamo īpašumu speciālists darīju 2022. gadā, diemžēl es nestrādāju domē šajā laikā, bet tas nenozīmē, ka man nav jāatbild par to, kas notiks uz priekšu. Noteikti mēģināsim sakārtot.»
Sliktais ceļu stāvoklis
Jautājums, kuram īsti nav atrisinājuma, ir pašvaldībā esošo ceļu stāvoklis. «Tas, ka mums ir nepietiekama nauda ceļiem, ir pilnīgi skaidrs,» teic V. Bārda. «To arī valsts ir atzinusi, bet tai pašā laikā no Satiksmes ministrijas izskan absurdi lēmumi. Un vēl kas ir nepieņemami, ka zemniekiem pašiem būtu jāuztur tilti un zeme. Tad kam mēs maksājam visus nodokļus? Likumā ir teikts, ka naudai, ko mēs maksājam par ceļu nodokli, arī tai, ko maksājam pie degvielas, tai, ko uzņēmēji maksā par vinjetēm utt., būtu jānonāk ceļos, ar noteikumu, ja valdība nelemj citādāk, bet katru gadu valdība lemj citādāk — šī nauda novirzās ugunsdzēsējiem, skolotājiem, ārstiem utt. Kamēr tas tā būs, mums visus ceļus sakārtot būs grūti.»
Tāpat domes vadība teic, ka 2026. gada laikā izveidos datus, lai saprastu, kādu finansiālo pienesumu katra pilsēta un pagasts sniedz novadam un ko no tā visa saņem pretī.
/Autores foto/
#SIF_MAF2025
