Talsu novada pašvaldība ir pieņēmusi kārtējo budžetu, kas šoreiz nāk ar īpašu mācību pieredzi jaunajai domes vadībai. Pašvaldībā stāsta par izkļūšanu no finanšu krīzes, tomēr brīdina, ka tēriņu disciplīna un amatu vietu optimizācija paliks dienas kārtībā. Par aizvadīto procesu, drosmīgiem lēmumiem, demogrāfijas izaicinājumiem un investīcijām nākotnē saruna ar Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Ansi Bērziņu (TNA) un Ekonomikas nodaļas vadītāju Intu Vāni.
— Kā kopumā vērtējat aizvadīto budžeta sastādīšanas un pieņemšanas procesu, ņemot vērā, ka tajā kā jauns domes priekšsēdētājs iesaistījāties pirmo reizi?
A. B.: — Tas nebija viegli. Šī pirmā reize deva daudzas mācību stundas nākamajiem gadiem. Ir lietas, kuras pilnīgi skaidri redzu, ka turpmāk pie tām jāsāk strādāt ātrāk un par kurām ir jādomā un jāiestājas drosmīgāk. Budžeta veidošanas procesā ievērojām lielu piesardzību par nākotnes plāniem, jo nezinājām, ko varēsim atļauties. Rezultātā tas noveda pie daļēji pamatotas kritikas par to, ka procesi notika par vēlu vai netika pietiekami apspriesti. Mēs negribējām kaitināt cilvēkus ar solījumiem, pirms redzējām reālās finanšu iespējas. Milzīgs paldies mūsu finanšu kolēģiem, kuri procesu vadīja, kā arī abiem vietniekiem, kuri bija nepārtraukti iesaistīti.
— Kas bija pats grūtākais šajā procesā?
A. B.: — Joprojām uzskatu, ka grūtākais ir pateikt «nē». Kad saproti, ka iestāžu vadītāju un iedzīvotāju priekšlikumi un vēlmes ir pamatotas un vajadzīgas, bet pašvaldības budžetā visam vietas nepietiek, ir jāsaka «nē». Tas ir ļoti grūti.
— Vai varam droši apgalvot, ka Talsu novada pašvaldības finanšu krīze ir pārvarēta?
A. B.: — Iespējams, kamēr kredīts nav līdz galam nomaksāts (to plānots izdarīt līdz šī gada vidum — aut.), piesardzība ir jāsaglabā. Tomēr es uzskatu, ka no krīzes esam izkļuvuši. Par to liecina fakts, ka varējām saplānot šī gada budžetu ar saviem līdzekļiem, bez aizņēmumiem pamatvajadzību segšanai. Protams, joprojām ir lietas, kas jārisina un kur jāveic optimizācija.
Mēs kopumā dzīvojam mazliet pāri saviem līdzekļiem — iedzīvotāju kļūst mazāk, bet budžets nekļūst lielāks. Arvien biežāk būs jāsaprot, ka kaut ko nevarēsim atļauties. Tieši piesardzības dēļ daži lēmumi, piemēram, par pašvaldības darbinieku atlīdzības noteikumiem, nāca šķietami novēloti, bet mums bija jāredz visi budžeta cipari, lai rīcība nebūtu bezatbildīga. Šobrīd esam guvuši pārliecību, ka ar budžetu viss ir kārtībā.
— Kā ir ar darbiniekiem, kuri krīzes laikā tika atbrīvoti no darba? Vai ir plānots šīs vietas atjaunot?
A. B.: — Amata vietu samazināšana, kas notika 2024. gadā, nebija paredzēta kā īslaicīga. Tās ir samazinātas pavisam. Īslaicīga bija piektās darba dienas samazināšana, kas tika atjaunota 2025. gada sākumā.
— Vaicāju, jo ir iestāžu vadītāji, kuri gaida šo likvidēto amata vietu atjaunošanu.
A. B.: — Tas nozīmē, ka mums par to būs jārunā ar iestāžu vadītājiem. Ja mēs atjaunotu visas samazinātās amatu vietas, mēs būtu atpakaļ krīzē! Pašvaldībai ir jāiet līdzi iedzīvotāju skaita samazinājumam. Nav runa par vietu atjaunošanu, bet gan par to, kā vēl optimizēties. Mums jāskatās uz iestādes funkcijām, finansiālajām iespējām un pakalpojumu lietotāju skaitu. Ja ar esošo resursu nevaram nodrošināt iestādes darbību, iespējams, mēs šādu iestādi vispār nevaram atļauties. Desmit gadu griezumā mēs arvien biežāk nonāksim pie šādiem jautājumiem.
— Vai pašvaldības budžetu joprojām ietekmē iepriekšējā finanšu krīze un uzņemtie aizņēmumi?
I. V.: — Jā, ja mums nebūtu jāmaksā vēl viens miljons eiro, kas tika ņemts krīzes laikā, līdzekļu būtu vairāk. Šogad šis viens miljons eiro vēl ir jāmaksā.
A. B.: — Mēs šajā gadā plānojam šo vadības kredītu pilnībā nomaksāt, lai gan to varētu darīt arī nākamgad. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tas ir emocionāls signāls visiem, ka «krīzes nodaļu» varam aizvērt. Otrkārt, atkrīt papildu uzraudzība no Finanšu ministrijas puses, kas šobrīd rada lieku administratīvo slogu gan mums, gan ministrijai. Treškārt, prioritārie Valsts kases aizņēmumi attīstībai mums ir pieejami tikai tad, ja nav vadības kredīta.
Piemēram, 2026. gadā vēlamies sākt Talsu tirgus teritorijas labiekārtošanu. Tam plānojam ņemt aizņēmumu, ko varēsim izdarīt tikai tad, kad krīzes kredīts būs dzēsts. Pašlaik strādājam pie iepirkuma un plānojam, ka līdz Līgo svētkiem kredīts būs nomaksāts, kas ļaus mums virzīties tālāk ar projektiem. Šobrīd, kad ir pauze starp Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodiem, Valsts kases aizņēmumi ir mūsu galvenais rīks lielo darbu veikšanai.
— Par attīstības projektiem — pastāv bažas, ka visus iecerētos projektus nevarēs realizēt. Vai nav plānots par daudz?
A. B.: — Pēdējos gados jaunu ieceru radīšanā ir darīts ļoti maz. Esam saskārušies ar situācijām, kad nevaram pieteikties ārējam finansējumam, jo iepriekš nav izstrādāti projekti, piemēram, ielu pārbūvei. Mums ir jādomā tālāk nākotnē. Visu neizdarīsim uzreiz, bet ir jāsper pirmie soļi.
Rojas vidusskolas sporta zāle ir viena no prioritātēm — tā ir nepieciešama, lai stiprinātu skolu, kas paredzēta kā pieejamības skola piekrastes iedzīvotājiem. Jauna prioritāte ir Talsu Mākslas skola. Ja nesāksim rīkoties tagad, skola atkal var nonākt «uz ielas». Tā visu savu 35 gadu pastāvēšanas laiku ir atradusies pagaidu telpās. Ir pienācis pēdējais brīdis sākt kaut ko darīt.
— Opozīcija min, ka iecerētajiem projektiem nav konkrēta laika un finanšu grafika. Vai ir skaidrs, kad un kas tiks realizēts?
A. B.: — Visām lietām nē, bet dažām ir jāsper pirmie soļi, lai mēs būtu gatavi nākamajiem. Projekts ir derīgs vairākus gadus. Mums jāgatavojas jaunajam Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam, kad finanšu apgūšanas iespējas sāksies no 2030. gada. Ir skaidrs, ka Rojas vidusskolas sporta zāli mērķtiecīgi virzām īstenošanai 2027. gada budžetā. Līdzīgi ir ar Talsu Mākslas skolu — uzskatu, ka mums 2027. gadā būs jāņem aizņēmums Valsts kasē, jo ārējie finansējumi tam diez vai būs pieejami.
— Vai pašvaldībai demogrāfija ir prioritāte?
A. B.: — Es uz demogrāfijas jautājumu raugos citādi. Arī mūsu partijas («Talsu novada attīstībai») programmā palielināt bērnu piedzimšanas pabalstu nesolījām, jo neuzskatām, ka tas ir risinājums demogrāfijai. Tas ir tikai mazs faktors. Viena no šī gada pašvaldības trim lielajām prioritātēm ir izglītība.
Kvalitatīva izglītības vide ir svarīgāks priekšnoteikums, lai ģimene šeit gribētu dzīvot. Tam seko darba vietas un ekonomiskā attīstība. Mēs esam atjaunojuši jauno uzņēmēju atbalsta programmu un plānojam ieguldīt līdzekļus ielu un ceļu sakārtošanā.
Drīzumā virzīsim uz domes sēdi priekšlikumu celt bērnu piedzimšanas pabalstu uz 300 eiro (šobrīd tie ir 200 eiro).
— Kāpēc budžetā netika iekļauts jauns rotaļlaukums Talsos?
A. B.: — Mums bija jāizšķiras starp diviem projektiem — Talsu tirgu vai rotaļlaukumu. Abus šobrīd nevaram atļauties. Tā kā viena no pašvaldības šī gada prioritātēm ir ekonomiskā attīstība, izvēlējāmies tirgu, jo tā ir tirdzniecības vieta un pilsētvides sakārtošana. Rotaļlaukums ir aktuāls un vajadzīgs, un es ceru, ka pie tā varēsim atgriezties nākamgad.
— Vai Talsu apvedceļa izveide arī ir prioritāšu sarakstā?
A. B.: — Jā, tā ir viena no prioritātēm. Šogad mums ir jāizdara «mājasdarbi». Šobrīd ir uzdots izvērtēt divas alternatīvas apvedceļa risinājumam. Pēc tam sekos darbi, kas prasīs ilgu laiku. Šogad mēs aktualizējam šo jautājumu, lai vēlāk varētu startēt uz ES finansējumu, jo projekts ir pārāk dārgs, lai to varētu atļauties tikai par saviem līdzekļiem.
— Pašvaldības līdzekļu atlikums uz 2025. gada beigām bija 12 miljoni eiro. Saprotu, ka daļa no tā tiks izmantota pašvaldības pamatfunkciju nodrošināšanai šogad. Vai tas nozīmē, ka šogad pašvaldībai jāmēģina ietaupīt, lai pamatfunkcijām līdzekļu nepietrūktu nākamajam gadam?
A. B.: — Pirmkārt, no tiem 12 miljoniem eiro pamatfunkcijām izmantojām aptuveni 2,5 miljonus eiro. Pārējā nauda, piemēram, dabas resursu nodoklis, kam ir ļoti limitētas lietošanas iespējas, atsavināšanas nauda, kam ir konkrēti mērķi, un izglītības dotācijas, ir iezīmēti līdzekļi. Tos nevar izmantot, lai samaksātu, piemēram, par šīs ēkas elektrību. Otrkārt, salīdzinoši liels atlikums pagājušā gada beigās veidojās tādēļ, ka vairākas lietas netika izdarītas. Tas nav labs signāls, un es pievienojos kritiķiem, bet daļa no šiem darbiem ir paredzēta 2026. gadā. Ja tas būtu izdarīts pagājušogad, atlikums būtu mazāks, bet arī izdevumi šogad būtu mazāki. Tagad pārceļas gan atlikums, gan izdevumi, un rezultāts ir viens un tas pats. Turklāt šogad budžetā esam ieplānojuši 500 000 eiro atlikumu.
— Tātad iedzīvotājiem nav pamata uztraukties?
I. V.: — Atlikuma uz gada beigām nebija tikai pašvaldības finanšu krīzes laikā. Realitāte rāda, ka budžetā vienmēr veidojas atlikumi. Pirmkārt, ja iepirkuma procedūras ir ilgas vai neizdodas, līdzekļi pāriet uz nākamo gadu. Otrs ir algu fonds — vakances un slimības lapas. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija ieskaita finansējumu pedagogiem, kas tiek izmaksāts janvārī, tādēļ decembrī tas paliek atlikumā. Kopumā tie ir aptuveni divi miljoni eiro. Tā ka šajā ziņā satraukumam nav pamata, bet tas nemaina to, ka mums ir jādomā par līdzekļu optimizāciju.
— Kādi ir plānotie pasākumi pašvaldības izdevumu efektivizēšanai?
A. B.: — Mēs redzam vairākas jomas. Pirmā ir skolu tīkls. To paredz valdības izstrādātie noteikumi. Šobrīd uzstādītie nosacījumi vairāk ietekmē izglītības iestāžu līmeni — pāris vidusskolas var zaudēt savu statusu un kļūt par pamatskolām. Iestāžu slēgšana, visticamāk, nedraud, bet mēs skatāmies uz iespējām atsevišķas iestādes apvienot, lai efektivizētu administratīvos resursus. Ilgtermiņā bērnu skaits rūk, un mums ir jādomā, kā skolu tīkls Talsu novadā izskatīsies pēc desmit gadiem. Otrā joma ir kultūra. Ir apsvērumi, kā procesus organizēt citādāk, efektīvāk. Treškārt, tiks atvērts amatu katalogs, lai izvērtētu darbinieku skaitu iestādēs.
Viens no variantiem ir tehnisko un administratīvo darbinieku resursu apvienošana. Amatu kataloga darba grupa ir uzsākusi darbu, un līdz vasaras beigām ar to jātiek skaidrībā.
— Vai arī pašlaik notiekošais pašvaldības funkciju audits varētu ko uzrādīt?
A. B.: — Funkciju audits varētu parādīt jomas vai virzienus, bet diez vai tas tiešā veidā pateiks, kur ir lieki darbinieki. Risks ir pilnīgi pretējs — audits var uzrādīt jomas, kurās darbinieku trūkst.
Bieži uz valsts pārvaldi skatās kā uz liekēžiem, bet tai pašā laikā sagaida ātru reakciju uz vajadzībām un jautājumiem. Tas prasa cilvēkresursus. Kopš 2024. gada krīzes pašvaldības darbinieku skaits ir būtiski samazināts, tāpēc apgalvojums, ka mums ir daudz liekēžu, ir nepamatots.
Tikšanās laikā ar Finanšu ministriju un citu pašvaldību vadītājiem tika skatītas administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Talsu novads šajā ziņā ir viens no «pirmrindniekiem» — mūsu izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši zemas. Neesam paši «lētākie», taču 2024. gada krīze mūs ir piespiedusi būtiski samazināt cilvēkresursus.
— Opozīcija domes sēdē pārmeta, ka bijis pārāk maz laika, lai iepazītos ar budžetu. Cik caurspīdīgs šis process ir bijis deputātiem?
I. V.: — Budžets šobrīd ir atklātāks nekā jebkad agrāk — pilnīgi visu var redzēt līdz sīkumam. Deputāti var redzēt visas tāmēs veiktās izmaiņas un rēķinu apmaksas, deputātiem ir piekļuve.
A. B.: — Cits jautājums, vai deputātam ir objektīvi nepieciešams tik detalizēti sekot līdzi katrai rindiņai. Reizēm kolēģi no citām pašvaldībām par to pat pasmaida. Mums nebūtu budžeta sēdē jāmēģina salikt budžetu pa rindiņām — tam ir paredzēti finansisti un izpildvara. Tomēr informatīvā piekļuve ir nodrošināta, un tas nav slikti. Deputātiem ir tādas pašas iespējas kā man vai ekonomikas nodaļas vadītājai apskatīties izdevumus par transportu, ziediem vai jebko citu. Tāpēc opozīcijas pārmetums par laika trūkumu nav pamatots — viņi datiem varēja sekot līdzi visu laiku. Pēdējās nedēļās tāmēs vēl notika izmaiņas, taču tās bija «kosmētiskas». Kopš februāra sākuma budžets būtībā vairs nemainījās, tāpēc bija visas iespējas to analizēt.
#SIF_MAF2025
