«Avīžniekiem» nereti šķiet — tu tikai raksti un raksti, bet kas tevi vispār lasa? Ko viņi vispār domā lasot? Dažreiz jau kāds no jums uzraksta redakcijai vai privāti, kas ir ļoti patīkami, bet pārsvarā jau mēs tikai pēc abonentu vārdiem, uzvārdiem varam nojaust, kas ir laikraksta «Talsu Vēstis» lasītāji. Tāpēc vēlējāmies aprunāties ar dažiem, kas dzīvo ārpus Talsu novada, — kas viņus pamudina lasīt laikrakstu? Klausoties jūsu komentāros, no sirds lepojos par savu kolēģu darbu, kas ikdienā strādā kā bitītes, lai laikraksts būtu saturīgi piepildīts.
««Talsu Vēstis» abonēju visus savus 63 gadus, to darīja arī mani vecāki. Es pati jau no pirmās, otrās klases lasu «Talsu Vēstis». Bija vēl avīzīte no Tukuma, visādi bērnu žurnāli. Tagad arī iespēju robežās abonēju visu, ko vien var,» savu lasītājas stāstu mums izklāsta Mudīte Teberniece. Viņa Talsos dzīvo vēl šobrīd, bet bieži ir pie meitas Mārupē, tāpēc avīze abonēta tieši tur. Arī meita lasot «Talsu Vēstis». «Mums jau tas ir paaudžu paaudzē!»
Mīļāko rubriku gan neesot, jo Mudīte izlasa visu — «no pirmā burtiņa līdz pēdējam». Neskatoties uz to, ka internetā arī šis tas no laikraksta satura jau publicēts, taustāmas vērtības esot neaizstājamas. Tomēr visvairāk patīkot lasīt par cilvēkiem, dzimtām, pieredzes un ielu stāstus.
«Jūs esat lielu darbu ieguldījuši! Bez liekuļošanas varu teikt — jūs esat lieli malači!»
To, ka avīzē redzams daudz reklāmu, vairāki lasītāji uzsvēra, taču visi faktu uztvēra kā pašsaprotamu un neizbēgamu. Mudīte gan labprāt lasītu «Talsu Vēstis» trīs reizes nedēļā — kā kādreiz, jo avīzi gaida ar lielu nepacietību. Mārupē laikraksts esot jau agri no rīta pastkastītē, kas rada iespēju dienu sākt ar avīzes lasīšanu (nu, protams, tajās dienās, kurās ir avīze). «Pirmajā piegājienā izskrienu visam cauri, pēc tam jau otrajā izlasu visu, kas vēl palicis neizlasīts,» savu lasīšanas rutīnu skaidro Mudīte. Laiki ir mainījušies, dažādi bijuši karogi, bet Mudītes Tebernieces uzticība abonēšanai vienmēr palikusi: «Es varētu maizes šķēli neapēst, bet avīzi gaidu!»
Līdzi uz jaunām mājvietām
Jānis Zilbergs dzīvo Rīgā, bet kā īstens Talsu patriots nepārtrauc laikraksta lasīšanu. Jāpiemin, ka Jānis sevi vēl joprojām arī uztver kā talsinieku.
«Man tur vēl daudz paziņu ir. Interesējos par visu, kas notiek Talsos,» saka Jānis, kurš uzticību savai pilsētai nekad nezaudēšot.
Viņu interesējot praktiski viss, par ko laikrakstā stāsta, īpaši par pašiem talsiniekiem. Arī Jānis labprāt lasītu avīzi trīs reizes nedēļā: «Tagad daudz informācijas jāapgūst. Es, piemēram, vēlētos, lai avīze būtu plānāka, bet biežāk.» Dažreiz gadoties, ka pa starpai ieklīst kāda ziņa, kas interneta dēļ jau ir paspējusi novecot, tāpēc Jānis ir pārliecināts, ka biežāka avīzes iznākšana varētu palīdzēt ziņām būt maksimāli aktuālām.
Savukārt Ritma un Viesturs Kites no Zlēkām uz jautājumiem atbildēja kopīgi. «Kopš mammīte ir pie manis, avīze nāk uz šejieni,» Viesturs skaidro. Pirms tam mamma Ritma dzīvojusi Sabilē, tāpēc ieradums lasīt vietējo laikrakstu nav zudis, pat pārceļoties pie dēla. Arī Viesturs sevi uztver piederīgu Talsu novadam, jo pats Laidzē ir mācījies un «galu galā, tepat jau tas Ventspils novads vien robežojas.» «Uz Talsiem braucam un interesējamies, kas tur notiek,» saka Viesturs. Ritmas kundzi vairāk interesē, kas piedzimuši un kas nomiruši, bet Viesturs labprāt izlasa jaunumus — kas apkārtnē notiek. «Par Mārtiņu bija smuki uzrakstīts!» iesaucas Ritma. Jāteic, ka uzvārda dēļ jau nojautu, ka Viesturam un Ritmai noteikti ir kāda radniecība ar vienu no mūsu Talsu skartajiem — mūziķi un dīdžeju Mārtiņu Kitu. «Viņš ir mammai brāļa dēls, mans brālēns,» lepni saka Viesturs. Mārtiņš arī esot sarakstījis dziesmu ar Ritmas tekstu. «Mamma jau man tāda pusdzejniece,» atklāj Viesturs. Kitu ģimene pat nezina, par ko vēl gribētu laikrakstā lasīt, jo no visa pa druskai jau esot. «Cik ir notikumu, tik arī raksta. Labi, ka tā avīzīte vēl pastāv, jo ir kas taustāms, ne tikai interneta ziņas.»
Nemaz nav sliktāks par «Kurzemes Vārdu»
Uz Liepāju gan mūsu avīze ceļo uz vairākām adresēm, taču mēs aprunājāmies ar divām lasītājām — Ilzīti Zuļģi un Valentīnu Kuplēnu. Pēc uzvārda, iespējams, nojaušat, ka Valentīna ir mana mamma, kas cītīgi lasa katru laikraksta numuru (arī tos, kuros es neko neesmu publicējusi).
«Protams, ka tas bija ļoti nejauši,» par savu sastapšanos ar «Talsu Vēstīm» stāsta Valentīna Kuplēna. «Tikko kā mana meita sāka tur strādāt» (šeit ir tas neveiklais brīdis, kad jāintervē pašai sava mamma un jāsaprot, pierakstīt viņu kā «mamma» vai «lasītāja Valentīna Kuplēna»). «Es biju patīkami pārsteigta, ka «Talsu Vēstis», izrādās, ir ļoti interesants laikraksts, ļoti daudzpusīgs!» Vismīļākās rubrikas ir par vēsturi, par ceļojumiem un žurnālistu viedokļi. «Tas ir pirmais, ko vienmēr izlasu. Protams, ka vienmēr izlasu arī tavus «Talsu skartos».» Uz jautājumu, vai tīrai liepājniecei, kas Talsos nekad nav dzīvojusi, vispār ir interesanti lasīt par lokāliem jaunumiem, mamma pārliecinoši atbild: «Jā! Es ļoti daudz ko uzzinu gan par Talsiem, gan par visu novadu. Interesanti.»
Ilzīte Zuļģe pati nepasūtītu laikrakstu, bet, tā kā mamma ir no Talsiem un veselības dēļ pārcēlusies pie meitas, tad, protams, mamma «nāk komplektā» ar avīzi, jo viņai tas ir svarīgi. Tomēr nav tā, ka Ilzītei nav viedokļa par laikrakstu, jo pati arī izlasa avīzi. Viņa pasmaida par savu avīzes lasīšanas paradumu — sākot no beigām. «Kamēr mammucis būs, tikmēr avīzi abonēsim,» viņa pārliecināti teic.
