77% Latvijas autovadītāju atzīst, ka ārpus apdzīvotām vietām pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, liecina ESRA veiktā 39 Eiropas valstu satiksmes dalībnieku aptauja. Tas Latviju ātruma pārkāpēju topā ierindo 2. vietā, atpaliekot tikai no Luksemburgas. Atgādinot, ka ātruma pārsniegšana un agresīvas braukšanas stils var maksāt dzīvības un izpostīt dzīves, VAS «Ceļus satiksmes drošības direkcija» (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem uzsāk satiksmes drošības kampaņu «Ceļš nav skrejceļš».
«Agresīvie vadītāji rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ne tikai rada bīstamas situācijas uz ceļa, bet arī, diemžēl, neatgriezeniski mēdz izpostīt ne tikai savu, bet arī citu cilvēku likteņus. Apzināti izraisīt bīstamas situācijas uz ceļa nav pieļaujami vai piedodami, tāpēc jaunajā kampaņā vēršam sabiedrības uzmanību, ka ceļš nav vieta savu ambīciju vai muļķības demonstrēšanai,» atgādina CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
Tiesa, agresīva braukšana nav tikai būtiska ātruma pārsniegšana vai bīstami apdzīšanas manevri. Agresīva braukšana var izpausties kā ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšana, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana tam nepiemērotās vietās, apzināta sānslīdes radīšana satiksmē, braukšana satiksmē ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa, apzināta strauja bremzēšana utt.
Par agresīvu braukšanu autovadītāji saņem sešus pārkāpumu uzskaites punktus. 2023. un 2024. gadā punkti par agresīvu braukšanu reģistrēti 2203 reizes un apmēram 1000 spēkratu vadītāji nosūtīti uz braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbībām.
Jāmeklē agresijas cēloņi
Visi autovadītāji pie stūres kādā brīdī var sadusmoties, taču ne visi kļūst par agresīviem braucējiem. Iemesls, kāpēc autovadītāji ceļu satiksmē uzvedas agresīvi, nav ne infrastruktūra vai sastrēgumi, ne citi satiksmes dalībnieki, atzīst psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Miksons.
«Autovadītāju uzvedību vistiešākajā veidā ietekmē tas, kā viņi izprot un spēj kontrolēt savas dusmas. Jāapzinās, ka cilvēkam, kurš jau ir pilns dusmu un agresijas, kas radusies ikdienā no darba, ģimenes vai savas veselības problēmām, satiksme ir izlādes punkts, un katrs, kurš krustojumā piebrauc priekšā, dod iemeslu izlādēties. «Stulbais korķis» vai «stulbā mašīna» ir vienkārši acīmredzamākais veids, kā izdusmoties.
Loģiski, ka ikvienu satiksmē kaut kas var sadusmot – mēs dusmojamies, ja netiek piepildītas mūsu vēlmes un kaut kas nenotiek pēc mūsu prāta. Reizēm situācija dusmas raisa pamatoti, jo kāds cits satiksmes dalībnieks izraisa bīstamu situāciju. Bet katru dienu «cepties» par korķiem uz tilta un katru dienu izlādēties uz kādu satiksmē – tas jau ir indikators, ka kur citur dzīvē meklējama problēma cilvēkam, nevis uz ielas. Ja pamanām, ka ikdienā esam kļuvuši daudz agresīvāki pie stūres (vai kāds mums to norāda), ir vērts aizdomāties, kas šobrīd manā dzīvē notiek, kam nepievēršu gana uzmanību, vai ko nevēlos risināt, un tā vietā labāk lamājos uz citiem uz ceļa un «pīpinu», kad vien sagribas,» skaidro Artūrs Miksons.
Kampaņas drošības vēstījumu stiprina arī grupa «Drošais ceļš» («Apvedceļš»), laižot klajā jaunu singlu «Ceļš nav skrejceļš» un aicinot cilvēkus būt atbildīgiem pie stūres un neveikt pašu un citu ceļu satiksmes dalībnieku dzīvību apdraudošus manevrus.
