Topošā Katastrofu pārvaldības centra teritorijā pārstādīti dendroloģiski vērtīgie koki

Topošā Katastrofu pārvaldības centra teritorijā pārstādīti dendroloģiski vērtīgie koki

Nožogotā teritorija Talsos jaunā Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai paredzētajā vietā, Miera un Rīgas ielas krustojumā, liecina par to, ka pirmie darbi jau sākušies. Un pirmais visvērtīgākais un solītais darbs — dendroloģiskā parka vērtīgo koku pārstādīšana — ir noslēdzies.

Projekta izstrādes gaitā šajā teritorijā bija plānots nocirst ap 18 koku un pārstādīt ap 40, tomēr, kā informē Talsu novada Būvvaldes vadītājs, Talsu pilsētas arhitekts Emīls Gulbis, atkārtotas pārskatīšanas rezultātā sarakstu ar nocērtamiem kokiem izdevās krietni samazināt, kā rezultātā nocirsti tika septiņi bojāti vai nokaltuši koki un trīs zemas izdzīvotspējas koki, savukārt pārstādīti vairāk nekā 49.

— Sākotnēji bija plānots, ka pārstādīšanas darbus uzsāks septembra otrajā pusē, bet šobrīd iet jau uz oktobra otro pusi. Kādēļ plāns nobīdījās?

— Darbi aizkavējās tādēļ, ka ilgāku laiku koriģējām pārstādāmo koku sarakstu. Sākotnējais saraksts bija ļoti garš, tādēļ skrupulozi skatījām, kurš koks tiešām ir nozāģējams un kurš pārstādāms, kā rezultātā visa brīvā zaļā teritorija ir piepildīta ar pārstādāmajiem kokiem un vienam no tiem šajā teritorijā vairs nepietika vietas. Papildus laiku aizņēma arī koku pārstādīšanas vietas izvērtēšana, lai tie ainaviski labi izskatītos un iederētos šajā teritorijā un netiktu zaudēta sākotnējā vīzija. Viens no kokiem, vairāk nekā četrus metrus augsta stepes goba, tika pārstādīta Talsos, Dundagas ielā, pie labiekārtojuma vietas, ko Dundagas ielas atjaunošanas projekta gaitā izveidojām galveno gājēju un velokustības plūsmu krustpunktā. Talsos ir ļoti daudz īpaši augstas dendroloģiskās vērtības koku, un par to mums, protams, ir jāpateicas ilggadējai Talsu pilsētas ainavu arhitektei, dārzniecei Intai Metuzālei. Mēs esam unikāli visā Latvijā ar šādiem stādījumiem, kas bija pārsteigums gan projektētājiem, gan «Labo Koku» pārstāvjiem, kad tie veica koku inventarizāciju. Šādu stādījumu apjomi Latvijā nekur citur nav.

— Teritorijā tūliņ brauks smagā tehnika, un vieta nav pārāk plaša. Vai plānots kaut kā regulāri sekot līdzi, piemēram, pārstādīto un savās vietās paliekošo koku stāvoklim, veicot būvdarbus, lai nesanāktu kā Dundagas ielas remontdarbu laikā ar bērziem?

— Protams! Būs sagatavots līgums par darbu veikšanu, kas šos kokus uzraudzīs, kops, laistīs, veiks vainagu kopšanu un pārējos darbus. Mēs cītīgi sekojam līdzi stādījumiem pilsētā un arī pie turpmākajiem būvdarbiem esam pilnveidojuši iekšēji tehnisko noteikumu izdošanu, lai tajā tiktu iesaistīts ainavu arhitekts un precīzi norādītu veicamos darbus, un uzraudzītu, lai šādas kļūdas vairāk nepieļautu.

— Līdz 14. jūlijam varēja iesniegt priekšlikumus, kuri, kā teicāt iepriekš intervijā, tiks apkopoti. Kādi bija galvenie rezultāti pēc to apkopošanas?

— Bija ļoti daudz priekšlikumu un šī iecere — veidot publisko informēšanu — ir ļoti labi rezultējusies. Sākotnēji bija paredzēts vairumu  koku nozāģēt un nepārstādīt, neveikt papildu teritorijas labiekārtošanu un tā tālāk, kas nozīmētu veidot tādu ļoti industriālu objektu.

Bet tagad mēs esam sasnieguši, manuprāt, ļoti labu rezultātu ar to, ka ir sniegti priekšlikumi, piemēram, nelikt žogu apkārt visai teritorijai, pārstādīt kokus, izveidot pastaigu celiņu tīklu caur apstādījumiem. Tā ir liela pievienotā vērtība pilsētai. Tāpat esam ieguvuši to, ka tiks iestrādāts apgaismojuma tīkls no Rīgas ielas līdz Egļu ielai. Par to būs nepieciešama vēl papildu saruna ar pašvaldību un būvnieku par laternu uzstādīšanu. Kabelis jau būs izbūvēts, atliks tikai izvietot laternas, par ko arī publiskās apspriešanās laikā bija daudz komentāru un vēlmju, lai iela tiktu izgaismota.

Tagad, kad zemes vienības centrālā daļa ir iztīrīta, pārstādot kokus to paredzētajās vietās, ir jau redzams, ka mēs to iekšpusi vairs tik ļoti neredzam un koki apsedz skatu. Ēku iebūvēs un tā nebūs tik uzkrītoša, kā tas būtu bez apstādījumiem. Netiks veidotas reljefa izmaiņas, bet ēka pielāgota tam. Atsevišķās vietās, piebrauktuvēs, automašīnu stāvvietās, būs nelielas izmaiņas. Mūsuprāt, ir panākts ļoti daudz. Šis ir labs veids, kā iedzīvotāju un pilsētas intereses iestrādāt būvprojektā, lai projekta risinājums būtu labvēlīgs visām iesaistītajām pusēm.

— Kā ir ar gājēju celiņa izbūvi gar Miera ielu? Kad plānots rast finanšu līdzekļus tam? Un kas ar pašu brauktuvi? Vai tā paliks līdzšinējā stāvoklī?

— Arī to, visdrīzāk kopā ar šo laternu izvietošanu, varētu realizēt. Vēlme būtu, lai sakristu ar pašas būves nodošanu, kas plānota 2026. gada sākumā, bet šobrīd nevaram prognozēt.

 

#sif_maf2024