Līdz gada vidum ir plānots pilnībā dzēst budžeta un finanšu vadības kredītu, kas 2024. gadā tika ņemts Valsts kasē Talsu novada pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai. Vaicājām pašvaldības iestāžu vadītājiem, vai viņi izjūt to, ka esam pārvarējuši krīzi?
Sabiles kultūras nama vadītājs Edgars Vesmanis:
«Finanšu krīzi izjutām ļoti lielā mērā. Bija samazināts darbinieku atalgojums, kopējais kultūras nama budžets, pilsētas svētku budžets, un ļoti cietām no tā, ka mums no darba tika atbrīvots vienīgais tehniskais darbinieks. Un šī darbinieka mums nav joprojām, nu jau pusotru gadu. Mēs atrodamies vairāk nekā 1000 kvadrātmetrus plašās telpās, kur nav šī tehniskā, saimnieciskā cilvēka. Līdz ar to nejūtam, ka finanšu krīze būtu beigusies. Mums arī nav informācijas, kad šī situācija ar darbinieku varētu mainīties. Tagad ar tehniskajiem darbiem ir jātiek galā, lūdzot to darīt pilsētas pārvaldes darbiniekiem, kuriem pašiem pietiek darāmā, vai nu to atliek darīt mums, kultūras namā strādājošajiem. Tas būtiski ietekmē darbu kvalitāti, produktivitāti un spēju iekļauties termiņos, jo sanāk «rauties uz visām pusēm». Darbs ir ļoti saraustīts.
Grūti iedomāties kaut ko pozitīvu, ko šī krīze sniedza. Labi bija tas, ka finanšu krīzes laikā daudz detalizētāk un kritiskāk vērtējām iestādes budžeta izlietojumu. 2024. gadā Sabiles Vīna svētkiem budžets tika samazināts par 10 %, un šie noņemtie procenti netika atjaunoti ne pērn, ne šogad. Tas ir bēdīgi, jo jāņem vērā, ka inflācija jau nav tikai, vienkārši sakot, pārtikas produktiem, bet arī pakalpojumiem. Arī mākslinieki, tehniskais nodrošinājums paliek aizvien dārgāks. Šogad izveidot Vīna svētkus ar esošo budžetu būs ļoti liels izaicinājums. Ceru, ka nākamgad šāds budžets vairs nebūs, pretējā gadījumā mums nāksies samazināt pasākumu skaitu visa gada griezumā. No daudzām lietām atsakāmies, jo gluži vienkārši to nevaram atļauties. Mēs neesam vienīgie novada nozīmes pasākuma organizatori, kuriem savulaik samazinātais budžets nav atgriezts agrākajā apmērā, kāds tas bija pirms novada finanšu krīzes. Šāda situācija ir arī pārējiem. Savukārt pasākumiem, kas Sabilē notiek pārējā gada laikā, finansējums tika palielināts par 5 %. Šis apjoms pie esošajām cenām arī nav pietiekams, un strādāt nav viegli.
Pozitīvi ir tas, ka šogad tiks atjaunots jumts kultūras nama vecajai daļai, kas arī nav nācis viegli. Tas ir jādara, jo citādi tiek bojāta ēkas konstrukcija. Tas nozīmē, ka varēsim ķerties klāt arī pie iekšdarbiem un pievērst lielāku uzmanību iekštelpu remontdarbiem. Protams, sāpe ir par jaunās piebūves projekta mistiku, par ko joprojām nezinām, kā viss atrisināsies.»
Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons:
«Talsu novada pašvaldības finanšu krīzes rezultātā muzejā tika samazinātas sešas amata vietas, un neviena no tām joprojām nav atjaunota. Prasījām un cerējām, ka šogad atjaunos vismaz vienu, bet arī tas nenotika. Iztikt bez trūkstošajiem darbiniekiem ir grūti. Cilvēki ir spiesti darīt vairāk. Muzeja apmeklētājiem ikdienā nekas nav mainījies. Turpinām strādāt pēc izstrādātā plāna. Pēdējā akreditācijā Kultūras ministrija norādīja, ka mums trūkst darbinieku.
Kad tika sastādīts šī gada budžets, prasījām finansējumu dažām lietām, bet mums atteica. Piemēram, muzeja mājaslapai, lai tā būtu mūsdienīgi pārskatāma un pārvaldāma.
To, ka šogad plānots ieguldīt līdzekļus ēkas remontā, nevar vērtēt kopā ar muzeja darbību. Ēka ir pašvaldības īpašums, kas būtu jāremontē, neskatoties uz to, kas atrodas tajā. Jo finansējums tiks tērēts ēkai, nevis mums, muzeja darbībai, attīstībai. Muzejam, piemēram, ir nepieciešami speciāli plaukti krājumam, un tam naudu nepiešķīra. To, vai līdzekļus piešķirs nākamgad, nevar paredzēt, jo nav skaidrs, kādā virzienā pašvaldība dodas. Tas laikam, kā iestādes vadītājam, arī ir vissarežģītākais, ka nav skaidrs, ko pašvaldība vēlas un kur virzās, lai varam saprast, kā tajā «ierakstāmies» arī mēs.
Muzeja attīstībai līdzekļi nav piešķirti jau krietnu laiku. Finansējuma pietiek tikai ikdienas uzturēšanai un ēkas remontdarbiem. Bet rezultātus grib visi. Jautājums, cik ilgi cilvēki būs gatavi darboties uz entuziasma pamata. Un atalgojumam, kas šogad tiks nedaudz palielināts, pieaugums ir tik mazs, ka nesedz inflācijas izmaksas.
Uz «papīra» saistībā ar budžetu viss varbūt izskatās skaisti un sabalansēti, bet realitāte ir cita. Darbiniekiem zūd motivācija. Un žēl, ka nesaņemam arī komunikāciju, atgriezenisko saiti par to, kur esam un ko mums sagaidīt tālāk.»
#SIF_MAF2025
