Vēja parku būvniecība ir aktuāla tēma ne tikai Talsu novadā, bet arī valstī. Cilvēkiem ir dalīti uzskati par to, vai vēja enerģija ir nepieciešama vai nē. Lielu daļu iedzīvotāju satrauc ietekme uz vidi, tāpēc sazinājāmies ar diplomētu vides ekspertu un uzņēmuma «SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment»» vecāko konsultantu Oskaru Beikuli.
Vēja parku ietekmi uz vidi var sadalīt trīs grupās: fizikālās ietekmes, ko ir iespējams ļoti precīzi nomodelēt (trokšņi, mirgošanas efekts un elektriskais starojums), ietekme uz dabu un dzīvajām radībām un ietekme uz ainavu. «Ir jāaprēķina, kāds ir trokšņu līmenis pie katras tuvumā esošās dzīvojamās mājas,» skaidro Oskars Beikulis. «Tāpat, zinot staciju modeli, izvietojumu, kā arī pašu māju izvietojumu, mēs spējam precīzi, līdz pat minūtei, prognozēt, kurā dienā, kurā konkrētā laikā kādā mājā būs mirgošanas efekts. Tas nozīmē, ka šajā laikā staciju ir nepieciešams izslēgt. Līdzīgi ir vesela virkne izpētes, kas ir balstītas uz ekspertu vērtējumu — kas ir vērtības konkrētajā teritorijā vai apkārtnē. Tie noteikti ir putni, sikspārņi, īpaši aizsargājami biotopi utt. Pirmkārt, tiek izpētīts, kas vērtīgs ir ap konkrēto teritoriju. Nav jau tā, ka vēja parkus būvē pirmo gadu. Gan Rietumeiropas valstīs, gan Latvijā vēja parki ir būvēti jau pirms desmit un vairāk gadiem, līdz ar to zināšanas par to, kādā veidā vēja parki draudzējas vai nedraudzējas ar dzīvajām radībām, ekspertiem ir. Eksperti pēc pārbaudes var sniegt arī ieteikumus ietekmes mazināšanai.»
Ietekme uz ainavu
Ne mazāk svarīga ir ietekme uz ainavu un kultūrvēsturiskajiem objektiem. «Mēs varam runāt par vizuālo ietekmi, piemēram, ja no kāda ainaviski vērtīga punkta, kultūrpieminekļa vēja parkus varēs redzēt,» teic O. Beikuis. «Vai vēja parki būs fonā utt. Tas ir ekspertu vērtējums par to, cik būtiski vēja parku izbūve maina ainavu, jo ir liela atšķirība, vai vēja parks no nozīmīgiem kultūras pieminekļiem atrodas kilometra vai 10 kilometru attālumā. Ka to varēs redzēt 10 un vairāk kilometru attālumā, tas, protams, ir iespējams, bet ietekmes līmenis nav vairs tik liels un ainavu neizmainīs tik būtiski. Ietekmes uz vidi novērtējuma process nav viena cilvēka darbs.»
«Šķiet, ka vēja elektrostacija ir kaut kas liels un ka tur vilciena vagoniem stāv bīstamas vielas, bet patiesībā tas apjoms ir ārkārtīgi niecīgs,» skaidro O. Beikulis.
Publiskajās apspriedēs iedzīvotāji ir minējuši, ka vēja ģeneratoros ir bīstamas vielas, kas ir patiesība, taču Oskars Beikulis stāsta, ka mūsdienās ir gana daudz mehānismu, ko cilvēki izmanto ar bīstamajām vielām, arī automašīnas: «Vienā vēja ģeneratorā ir pustonnas dažādu vielu, kas ir smērvielas, dzesēšanas šķidrumi utt., bet tad ir jārunā par apjomu. No vienas puses šķiet, ka vēja elektrostacija ir kaut kas liels un ka tur vilciena vagoniem stāv bīstamas vielas, bet patiesībā tas apjoms ir ārkārtīgi niecīgs. Ja pat notiktu sliktākais scenārijs un visas vielas nolītu gar vēja ģeneratoru lejā, tas neradītu tik milzīgu kaitējumu, jo šādas situācijas ikdienā nenotiek, taču, protams, risks pastāv. Salīdzinot vidēji vienā automašīnā ir ap 50 litriem degvielas, kas nozīmē ka vēja ģeneratoros bīstamo vielu apjoms ir pielīdzināms desmit automašīnām. Degvielas pārvadātāji, kas katru dienu brauc pa mūsu ceļiem, ir ar krietni lielāku bīstamo vielu sastāvu nekā vēja ģeneratoros. Kas no vēja ģeneratoriem var izplatīties gaisā — tur ir runa par dzesēšanas šķidruma gāzēm, un jāpiemin, ka tieši tādas gāzes mums katram mājās ir ledusskapī un kondicionierī.»
«Būtiski ir tas, kādā attālumā ir stacijas un cik lielas. Mēs savās sabiedriskajās apspriedēs aicinām cilvēkus nevis sēdēt ierakumos un teikt «Nē, man nepatīk!», bet, ja ir kādi priekšlikumi, kā to vēja parku padarīt labāku, tad nākt un teikt,» saka speciālists.
Neviens nevēlas vēja parku pie mājām
Vaicājot, kāpēc cilvēki ir pret vēja parkiem, ja tie nerada lielu ietekmi uz vidi, Oskars Beikulis atbild, ka tas viss ir saprotams, jo neviens pie savas mājas nevēlas vēja parku: «Mēs piedalāmies ļoti daudz sabiedriskajās apspriedēs un cenšamies skaidrot cilvēkiem, kas mainīsies utt., bet es ļoti labi saprotu jebkuru iedzīvotāju, kurš neaplaudē par to, ka kāds vēlas būvēt vēja elektrostacijas pie viņa mājām, un tas ir absolūti normāli. Bet institūcijām ir grūti pieņemt lēmumus, balstoties tikai uz to, ka kādam tas nepatīk. Gana bieži arī ir situācijas, kad iedzīvotāji neuzticas ekspertiem, jo viņiem šķiet, ka attīstītājs maksā un eksperts teic to, ko attīstītājs vēlas. Bet, ja mēs saliktu kopā visu, kas skan sabiedriskajās apspriešanās, cik vēja elektrostacijas ir ļaunas, tad Dānijā vai Vācijas Ziemeļos vairs nebūtu neviena iedzīvotāja. Būtiski ir tas, kādā attālumā ir stacijas un cik lielas. Mēs savās sabiedriskajās apspriedēs aicinām cilvēkus nevis sēdēt ierakumos un teikt «Nē, man nepatīk!», bet, ja ir kādi priekšlikumi, kā to vēja parku padarīt labāku, tad nākt un teikt. Ir gana daudz gadījumu, kad attīstītāji ieklausās.»
Talsu novadā nav vietu, kur nevar būvēt
Līdzīgi bijis arī Talsu novadā, kad vēja parka «SELP» būvniecība netika īstenota. «Valdemārpils iedzīvotāji ļoti aktīvi iebilda pret piekto staciju grupu, kas īsti nepatika arī ainavistiem,» stāsta O. Beikulis. «Attīstītājs piekrita un pateica, ka vēja parku tur nebūvēs. Viena lieta ja mēs katrs iesēžamies savos ierakumos, bet otra — ja mēs nākam ar saviem ieteikumiem un risinājumiem. No enerģētikas politikas viedokļa Latvijā vēja parki ir vajadzīgi. Taču ir jāplāno, cik lieli un kurā vietā.»
Pašvaldība var izvērtēt vietas, kur ir mazāk cilvēku un kur ir maz ainavisko vērtību, lai attīstītājiem būtu vieglāk saprast, kur stacijas patiešām drīkst būvēt. «Staciju būvniecības vietas tiek izvēlētas tur, kur pašvaldība tās ir atļāvusi būvēt,» skaidro vides eksperts. «Ja skatāmies Talsu novada teritorijas plānojumu, tad šajos plānojumos visās lauksaimniecības zemēs ir atļauta vēja elektrostaciju būvniecība, kas nozīmē, ka laikā, kad šie plānošanas dokumenti tika izstrādāti, neviens īsti nedomāja, ka ar vienu plānojumu pašvaldība atļauj visu Talsu novadu aizbūvēt ar vēja elektrostacijām.»
Vēja elektrostaciju pārstrāde
Ir vietas, kur vides eksperts redz, ka pašvaldība atļauj būvēt vēja parkus tur, kur tos nevajadzētu: «Plānošanas prizma Latvijā ir ļoti vāja. Ja mēs skatāmies uz Talsu novadu, tad «Latvijas Valsts meži» 2023. gadā bija iezīmējuši virkni teritoriju, kur varētu attīstīt vēja parkus, no tām arī platība ap Stiklu purvu. Manā skatījumā tās ir vietas, kur pilnīgi noteikti nevajadzētu to darīt, jo tur pat bez visām izpētēm var droši teikt, ka ietekme uz vidi būs ļoti liela.»
Tāpat cilvēkus satrauc nolietoto vēja ģeneratoru utilizācija. «Šobrīd lielāko daļu no vēja elektrostacijas ir iespējams pārstrādāt,» tā O. Beikulis. «Vēja elektrostacija ir no tērauda. Atrast kādu, kas vēlētos pārstrādāt metāllūžņus, mūsdienās atrast nav grūti. Lielākā problēma ir spārnu pārstrāde. Tehnoloģijas tam parādās tikai tagad, bet tam ir zināms skaidrojums. Lai jebkurus atkritumus pārstrādātu, sākumā tiem jābūt pietiekamā daudzumā, lai būtu vērts būvēt rūpnīcu. Tagad ir laiks, kad pirmās vēja elektrostacijas sāk nolietoties. Uz šiem atkritumiem attiecas tie paši Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas noteikumi kā uz jebko citu, kur ir arvien jāsamazina apglabājamo atkritumu apjoms un aizvien vairāk jānodod pārstrādei. Vācijā lielu daļu elektrostaciju spārnu samals un izmantos asfaltbetona ražošanā, aizstājot daļu no granīta šķembām. Šī joma attīstās, rūpnīcas top un pēc 20 gadiem mums nebūs nevienas vēja elektrostacijas, kuras nevarēs pārstrādāt.»
#SIF_MAF2024
