Talsu novada budžets jau pieņemts, taču ir deputāti un uzņēmēji, kas uzskata, ka pašvaldība nevirzās uz attīstību. Taču — vai ar pašvaldības budžetu ir gana, lai novads spētu ne tikai izdzīvot, bet arī domāt par izaugsmi?
Talsu Komersantu Klubs (TKK) apvieno vairāk nekā 40 uzņēmējus no dažādām sfērām. Tāpēc TKK ir ārkārtīgi svarīgi tas, cik daudz Talsu novada pašvaldība ir spējīga attīstīties. «Apsveicami, ka budžets vispār ir pieņemts,» teic TKK valdes priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis. «Tas ļauj vismaz kaut kādā ritmā turpināt darbu tālāk. Man nebija iespējas vērot visu pieņemšanas procesu, bet, cik nācās redzēt, tad tur vairāk dominēja viedokļi, nevis konkrēti priekšlikumi. 2025. gada budžets strukturāli ne ar ko neatšķiras no 2024. gada budžeta. Saturiski kaut kur kaut kas mainās, bet nav inovāciju, nav mākslīgā intelekta, nav darba ražīguma celšanas, nav attīstības un nav domāts par ienākumu sadaļu. To var veikt tikai super darbaspējīga komanda, kas domā ekonomiski, inovatīvi, atbilstoši mūsu gadsimtam un mazliet vēl tālāk.»
Vaicājot, vai TKK vērsās pie pašvaldības ar saviem ieteikumiem, Jānis Grahoļskis atbild, ka tas viss tika darīts jau brīdī, kad pašvaldība nonāca krīzes situācijā, taču atsaucības nebija: «Mēs vairākkārt esam uzrunājuši Talsu novada politiskos spēkus veidot dialogu attiecībā uz ekonomisko sadaļu budžetā, bet atsaucību neesam saņēmuši. Tas ir tāpat kā tad, kad puisis aiziet uz balli, vairākas reizes aicina meiteni dejot, bet viņa atsaka. Pienāk reize, kad puisis vairs neies viņu lūgt dejot, bet gaidīs citu meiteni vai citu balli, kas tepat ir pie durvīm ar nākamo sasaukumu.»
Cerības par multihalli
Tāpat TKK uzsver, ka balanss starp iespējām un vajadzībām līdz galam nav izprotams, jo vairāk tika diskutēts par izdevumu daļu, bet par ienākumu daļu nevarēja vērot nevienu diskusiju: «Ekonomikas sadaļā mēs redzam piecus miljonus ekonomiskās aktivitātes. Es neesmu detalizēti iepazinies ar budžeta saturu, kur aiziet nodokļu maksātāju nauda līdz pēdējam zīmulim vai dzēšgumijai, jo tādas iespējas šobrīd vēl nav. Mums ir Talsu novada Attīstības plāns, kur šobrīd ir deficīts 40 miljonu apmērā. Cik gadu paies, lai šo plānu realizētu? Multihalle no tā ir izņemta ārā, kas ir noziegums pret sabiedrību. Mēs ļoti daudz izdarījām un šobrīd ir emocionāli grūti runāt par šo pasākumu, bet varbūt vēlētājs, dodoties vēlēt, novērtēs, kā attīstīt Talsu novadu, tai skaitā multihalli.»
Arī deputātam Laurim Pīlēģim («Mēs — Talsiem un novadam») šķiet, ka budžets novadu neved uz attīstību: «Priekšsēdētājs savā ziņojumā nosauca trīs prioritātes: drošība, energoefektivitāte un digitalizācija. Ja budžetā kaut ko varēja redzēt par energoefektivitāti, tad attiecībā uz pārējām lietām — redzēt tur neko nevarēja. Otrā lieta, par ko man personīgi bija pretenzijas, — tika minēts, ka budžets ir sabalansēts, bet tai pašā laikā mums tika skaidri un gaiši pateikts, ka komitejās vēl būs jāizskata jautājumi par projektu virzību. Budžetā mēs nekur neatrodam finansējumu vai līdzfinansējumu šiem projektiem, ko vajadzētu šogad sākt realizēt vai vispār iesākt. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs budžetā neesam iekļāvuši visus izdevumus, ko šogad plānojam.»
Tāpat neskaidrības ir par Eiropas finansējumiem, ko deputāti allaž uzsver, ka tāda veida iespējas un finanšu līdzekļi ir jāizmanto. «Tai pašā laikā mēs nedarām visu, lai šo finansējumu piesaistītu,» tā L. Pīlēģis. «Konkrētāk — tas varētu būt par izglītību, kur netiek risināti šie jautājumi, jo rezultāts īsti nav redzams. Mēs šogad, visticamāk, plānojam naudu, kas būtu pieejama citiem projektiem, kā, piemēram, tas varētu būt jau sen pieminētais bērnu laukums. To naudu, mēs, visticamāk, ieguldīsim skolu infrastruktūrā. Tas, protams, nav slikti, tā ir arī prioritāte, bet tam mērķim mums ir pilnīgi cits finansējums. Līdz ar to es uzskatu, ka šīs iespējas netiek izmantotas un mēs maksimāli neapgūstam naudu, ko piedāvā Eiropa.»
Budžeta plānošana
Deputāts uzsver, ka budžeta plānošanas procesā nav piedalījies, jo tāda iespēja neesot bijusi: «Es zināju, ka notiek sarunas, tāpēc jautājām, kāpēc mums netiek piešķirta pieeja vai zoom saite, lai mēs varētu vismaz klausīties. Uz to tika atbildēts, ka tad, kad notiks sarunas, mums atsūtīs. Jā, mums tik atsūtīta pieeja, mēs varējām visu noklausīties, bet tās jau bija trešās sarunas — vairāk formālas, lai varētu ķeksīša pēc atzīmēt, ka mēs piedalījāmies. Tur jau viss bija izlemts. Klausoties sarunās un pēc tam parunājot ar iestāžu vadītājiem, ļoti daudzas lietas no budžeta tika izņemtas bez viņu ziņas, kas savukārt nav īsti pareizi no budžeta plānošanas pieejas.»
Vaicājot, vai taupības pasākumi pērn ir snieguši cerēto ietaupījumu, Lauris Pīlēģis atbild, ka to varēs secināt pēc ilgāka laika perioda: «Manuprāt, kas ir ļoti svarīgi, vajadzēja noteikti prioritātes, ko mēs pildām, un pēc tam caur dažādiem IT risinājumiem domāt, kā mēs šo trūkumu varam aizpildīt. Jo nav normāli, ja mēs samazinām personāla skaitu, bet funkcijas un pienākumi paliek tie paši. Skaidrs, ka kādā vietā kaut kur kaut kas sāks trūkt. Tātad vajadzēja nodefinēt prioritātes un skatīties virzienā par IT risinājumiem. Vai to var izdarīt gada laikā, es teiktu, ka nē, tas ir ilgāks process, lai to visu ieviestu, tādēļ ir grūti pateikt, kur izmaiņas, kas tika pagājušogad ieviestas, mūs vēl aizvedīs.»
Sarežģītā budžeta sabalansēšana
Arī Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdis Gints Kaminskis atzīst, ka šogad, lai arī publiskajā telpā par pašvaldību krīzēm vairs nav dzirdams, budžetu sabalansēšanas process tāpat nebija vienkāršs: «Budžetu ir grūti sabalansēt tāpēc, ka iepriekšējos gados ir pieņemti virkne lēmumu, ko pieņēmusi gan Saeima, gan Ministru kabinets. Mēs veicām aptauju, kur pašvaldības iesniedza rezultātus par tiešiem un netiešiem izdevumiem 200 miljonu apmērā, ko tām nācās atvēlēt dažādām pozīcijām — minimālā alga, pedagogu atalgojums pašvaldības pusē, savstarpējie norēķini, dažādi pabalsti — tur ir virkne izdevumu, kas pašvaldībām ir vajadzīgi. Ieņēmumu pieaugums pašvaldību budžetos pēdējo gadu laikā nav bijis atbilstošs izdevumu kāpumam un pašvaldību papildu noteikto pienākumu un autonomo funkciju nodrošināšanai. Pagājušā gada beigās, kad visi runāja, ka pašvaldībām ir vairāk nekā 10 % pieaugums, arī tas faktiski nesedz to, kas katru gadu jau ir uzlikts. Bet pirmo reizi valsts pašvaldībām kompensēja negatīvo ietekmi, kādu atstāja nodokļu reforma, kas ir apsveicami.»
Pašvaldības nav vainīgas
Gints Kaminskis teic, ka pērn iekļūšana finanšu krīzē nebija pašvaldību vaina: «Pēdējo divu gadu laikā aptuveni 70 % pašvaldību jauno izdevumu pieaugums kopumā ir lielāks nekā jauno ieņēmumu pieaugums. Un tā arī ir pamata atbilde. Tad kā var attīstīties? Atbilde bija, ka ar kredītu palīdzību. Pašvaldība nedrīkst nemaksāt algu, tai ir jādara visas funkcijas, kas jāpilda — ielu apgaismojums, izglītība, kas paņem lielu daļu finanšu, pabalsti, sociālā joma, kultūra. Ar tiem finanšu līdzekļiem, kādi šobrīd ir pašvaldībām pieejami, un ar tām obligātajām izdevumu pozīcijām, kas pašvaldībām ir jāsedz, vienīgais, ko var samazināt, ja nepieciešams, ir attīstības sadaļa, un tas ir pilnīgi objektīvi, redzot, cik smagas sarunas ir pašvaldībās. Bet šajā gadījumā Talsi noteikti ir pozitīvais piemērs, jo Talsi ir pratuši tikt atpakaļ uz piecu darbadienu nedēļu.»
Valstī ir 44 budžeti — viens valsts budžets un 43 pašvaldību budžeti, ko pieņem deputāti. «Un šeit ir tā atšķirīgā lieta, runājot par pašvaldību, ka tāpēc mēs ievēlam deputātus, kas apstiprina finansējumu, Attīstības plānus, Investīciju plānus un domā par savas teritorijas attīstību,» teic G. Kaminskis. «Es domāju, ka jebkura pašvaldība domā par savas teritorijas attīstību. Gala rezultātā, skatoties uz aptauju rezultātiem kopumā — pašvaldības ir viena no pirmajām vietām, kam iedzīvotāji visvairāk uzticas. Cerams, ka pagājušogad pašvaldības nav zaudējušas labus speciālistus algu samazinājuma dēļ. Es domāju, ka Talsos arī ir labi speciālisti, kuri ar savu padomu palīdzēs arī citiem. Galvenais, lai ir, ko plānot un risināt.»
#SIF_MAF2024
