Pagājušajā nedēļā Ārlietu ministrijā notika Reģionālo mediju diena, kur par aktualitātēm informēja ne tikai ārlietu ministre Baiba Braže, bet arī viņas kolēģi no Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas. Pārrunājamās tēmas bija plānotas vairākas, taču neviļus viss atkal atgriezās pie ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem un iedzīvotāju bažām, cik droši šobrīd justies.
Tikšanās Ārlietu ministrijā notika dienās, kad Tramps bija paziņojis, ka nevis Putins, bet Ukraina sākusi karu. Reģionālie žurnālisti ārlietu ministrei jautāja, kāpēc Latvijas politiķi nekomentē viņa izteikumus un nenorāda iedzīvotājiem, ka ASV prezidents melo. Baiba Braže atbildēja, ka tas ir acīmredzams, ka viņš runā nepatiesību, turklāt tāds ir viņa komunikācijas stils — katru dienu nākt klajā ar arvien jauniem paziņojumiem, un tas mums, ziemeļniekiem, ir neierasti. Viņa norādīja, ka Latvijas diplomātija neļaujas emocionālām reakcijām, komentējot ASV amatpersonu izteikumus par karu Ukrainā, — tiek strādāts pie reāliem darbiem.
«Nedrīkst ļauties publiskai vētrai, katru rītu izlasot kādus teicienus, — jāsaglabā vēss prāts, nemēģinot iesaistīties publiskā retorikā par to,» uzskata ārlietu ministre. Tā arī vēlāk Katarina Plātere, Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja, aicināja ar skaidru prātu paskatīties uz notiekošo. Tramps skaļi norādījis, ka sniegt Ukrainai drošības garantijas esot Eiropas darīšana, un pieprasījis, lai Eiropa vairāk līdzekļu tērē savai aizsardzībai. K. Plātere atgādina, ka to jau paši esam agrāk norādījuši, tikai to neesam gribējuši sadzirdēt, līdz Tramps pateicis skaļi un tieši. ASV un Krievijas amatpersonas sākušas sarunas par kara izbeigšanu — bez Ukrainas. Taču K. Plātere atgādināja, ka bez Ukrainas mieru nemaz nevar noslēgt. Viņa žurnālistiem jautāja, kāds noskaņojums šobrīd reģionos, uz ko kolēģi atbildēja dažādi — citviet satraukumā iedzīvotāji jau sāk gatavot pārtikas krājumus, dažviet viss mierīgi.
Uzbrukumi notiek nepārtraukti
«Man daudzi prasa — vai Krievija iebruks Latvijā? Neiebruks. Bet no otras puses, jāatceras, ka karš, kas nav konvenciāls, no Krievijas puses notiek visu laiku — kiberuzbrukumi, informatīvās telpas manipulācija, mēģinājumi ietekmēt iekšējos vēlēšanu procesus, dažādas sabotāžas… Tā ir daļa no Krievijas karadarbības koncepta. Tāpēc žurnālistiem ir ārkārtīgi būtiska loma, ar vēsu prātu un faktiem izvērtējot, kas notiek,» sacīja B. Braže. «Šobrīd konvenciāla kara draudi nav ne Latvijai, ne citām NATO valstīm. Kā mēs to zinām? Jau kopš 2014. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā pirmo reizi, ir ļoti daudz ieinvestēts brīdināšanas sistēmās. Tas nozīmē, ka visu NATO valstu izlūkdienesti — gan civilie, gan militārie — strādā, liekot kopā informāciju, kas viņiem pieejama, lai veidotu vienotu draudu analīzi, izpratni un izvērtējumu. Šobrīd Krievijas spēki ir iesaistīti karadarbībā Ukrainā, tāpēc varam teikt, ka tā nav spējīga uzbrukt NATO valstīm. Tas nenozīmē, ka dažu gadu laikā viņi nevar atjaunot savas spējas, tāpēc pastāvīga monitorēšana un sadarbība ir ārkārtīgi svarīgi.»
Šobrīd notiek dronu karš
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka nav vietas bailēm un panikai, tieši otrādi — Latvijai mērķtiecīgi jābūvē mūsu aizsardzības spējas, drošība, vairāk līdzekļu jāiegulda aizsardzībā, lai spētu «viļņainajos starptautiskajos ūdeņos pārliecinoši iziet cauri». Valdība jau apņēmusies no nākamā gada aizsardzības atvēlēt vismaz 4 % (šogad tie ir 3,45 %) no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados šiem izdevumiem tērēt 5 % no IKP. Aizsardzības ministrs skaidroja, ka galvenie virzieni, kur paredzēts novirzīt aizsardzības nozares budžetu, ir pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība, munīcijas ražošana un dronu tehnoloģiju attīstība. «Drošība maksā, bet tajā ir jāiegulda. Ja nedarīsim to tagad, nākotnē izmaksas var būt vēl dārgākas,» norādīja A. Sprūds. «Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir skaidri apstiprinājies, ka šis ir arī tehnoloģiju, īpaši dronu, karš. Dronu koalīcijas ietvaros mēs palīdzam Ukrainai ar jaunākajām dronu tehnoloģijām, vienlaikus attīstot un stiprinot arī savu aizsardzības industriju.»
Patvertnes — šī gada prioritāte
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka patvertņu apsekošana un marķēšana, jaunu patvertņu iekārtošana ir šī gada viens no prioritārajiem darbiem iekšlietu sektorā. Šobrīd kopumā Latvijā kā pilnībā vai daļēji patvertnes vajadzībām atbilstošas atzītas vairāk nekā 1500 vietas. Tieši 28. februārī ministram plānota tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu patvertņu jautājumu.
R. Kozlovskis informēja, ka turpinās mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu. Intensīvākais bijis 2023. gads, kad no nelegālas iekļūšanas Latvijā atturētas aptuveni 14 000 personas. Pērn 5000, bet šogad situācija mainīga — ir dienas, kad nav neviena mēģinājuma, taču dažbrīd ap 20 vienā dienā. «Tāpēc pateikt, ka tas beidzies, mēs nevaram,» norādīja ministrs.
Noslēgumā speciālo uzdevumu vēstnieks Andrejs Pildegovičs informēja, ka Latvija pirmo reizi kandidēs gaidāmajās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes vēlēšanās. Tā ir pazīstamākā un ietekmīgākā ANO institūcija, kuras lēmumi ir saistoši visām dalībvalstīm. Tā sastāv no 15 valstīm. Piecas no tām ir pastāvīgās locekles, bet vēl 10 tiek ievēlētas uz divu gadu termiņu no dažādiem pasaules reģioniem. Pozitīva balsojuma gadījumā Latvijas pārstāvji strādās ANO Drošības padomē no 2026. līdz 2028. gadam. Drošības padomes galvenā funkcija ir rūpēties par mieru un drošību pasaulē.
#sif_maf2024
