«Ja mēs nespējam tikt galā ar ko tik vienkāršu kā atkritumi, kā mēs saglabāsim savu piekrasti un jūru nākamajām paaudzēm, sastopoties ar vēl lielākiem, cilvēku radītajiem, izaicinājumiem — klimata pārmaiņām, eroziju, jūras piesārņojumu un eitrofikāciju?» šis ir jautājums, ko sev un arī citiem uzdod kampaņas «Mana jūra» Zaļās ekspedīcijas organizatori. Jau vairākus gadus kampaņas ietvaros ikviens interesents aicināts pievienoties un mērot ceļu gar jūru, lai veiktu atkritumu monitoringu. Tagad zināmi šī gada rezultāti.
30 dienu laikā kampaņā piedalījušies vairāk nekā 550 brīvprātīgo dalībnieku. Secināts, ka Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros tiek atrastas 334 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē tiek identificēti vidēji 36 dažādi atkritumu veidi. Tas nozīmē, ka piesārņojuma līmenis ir samazinājies par 11%, salīdzinot ar 2023. gadu.
«Mana jūra» dibinātājs, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme skaidro: «Protams, ir prieks, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma beidzot varam nākt klajā ar pozitīvām ziņām pēc vasaras monitoringa programmas noslēguma. Tomēr šo prieku nedaudz aizēno vairāki fakti un pārdomas. Pirmkārt, vēl ir daudz darāmā, lai Latvijas piekraste pietuvotos Labas jūras vides stāvokļa mērķiem. Otrkārt, lai gan vietējā līmenī šosezon ieviesti uzlabojumi, redzamais piesārņojuma samazinājums galvenokārt ir saistīts ar Eiropas Savienības likumdošanas normām aprites ekonomikas veicināšanā un plastmasas piesārņojuma samazināšanā, nevis ar Latvijā īstenotajām rīcībām. Tas liek uzdot jautājumu – vai tiešām vienīgie efektīvie risinājumi ir aizliegumi, ierobežojumi un sodi? Vai mēs kā sabiedrība nespējam mainīt kaut nelielas nianses savā patēriņa kultūrā? Vai pašvaldības nevar drosmīgāk pārņemt labās prakses piemērus atkritumu rašanās novēršanā un piekrastes apsaimniekošanā, kas ir izplatītas citviet pasaulē? Un, visbeidzot, vai atbildīgās institūcijas un lēmumu pieņēmēji valsts līmenī, īstenojot vides likumdošanu, nevarētu kādreiz to darīt pēc būtības, nevis tikai formāli izpildot prasības?»
TOP 1 — dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli
No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 75.9% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (8.4%), metāls (4.8%), zemāk ierindojas — stikls un keramika, pārtikas atkritumi, gumija, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas.
Ja atkritumus vērtē pēc to veida, tad atkritumu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (32.6%), plastmasas pārtikas iepakojumi (8.2%), identificējamie papīra un kartona gabali (7.2%), neidentificējamie plastmasas gabali (6.3%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, desmit ir plastmasas atkritumi.
Pludmales vērtētas pašvaldību griezumā un individuāli
Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales tāpat kā pagājušajā gadā, arī šosezon ir Jūrmalas pilsētā (950 atkritumi katros 100 pludmales metros), savukārt tīrākās – Talsu novadā (149 atkritumu vienības 100 pludmales metros).
Šogad, vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu saraksts ir papildināts ar vienu pludmali, kopumā sasniedzot sešu pludmaļu skaitu gandrīz 500 kilometru garajā Latvijas piekrastē. Tomēr neviena no pludmalēm vēl joprojām neatbilst ES Labas jūras vides stāvokļa kritērijiem. Ventspils novada Miķeļtorņa pludmale (41 atkritumu vienības 100 metros), tai seko Mazirbe (44 vienības), Lauču akmens (57 vienības), Engures centra pludmale (67 vienības) un Kaltene (68 vienības). Tīrāko pludmaļu sarakstu noslēdz Dienvidkurzemes novada Ziemupes pludmale (73 vienības).
Savukārt, par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Lielupes pludmale Jūrmalā, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 1400 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Jūrmalas Majoru pludmale (1008 vienības), Daugavgrīvas pludmale Rīgā (970 vienības), Liepājas Karostas pludmale (862 vienības) un Liepājas centra pludmale (754 vienības), vēsta www.manajura.lv ievietotā informācija.
Sagatavojusi Paula Kārkluvalka
/Foto: www.manajura.lv/
