Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB) dibināta 2024. gada 7. maijā. Tā likusi noprast, ka tur darbojas vīri ar neizsīkstošu entuziasmu un vēlmi rūpēties par savas pilsētiņas drošību. Lai gūtu pēc iespējas vairāk zināšanu, Sabiles BUB ciemos pie sevis aicināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Jāni Grīnbergu, Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku, Dienesta nodaļas priekšnieku Andi Auziņu un Kurzemes reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas operatīvo dežurantu Lauri Bulli. Tāpat uz apmācībām ieradās Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone un izpilddirektors Agris Rozenfelds.
«Par šo tikšanos mēs bijām runājuši jau sen,» stāsta Jānis Grīnbergs. «Tas ir ļoti apsveicami, ka cilvēki savā brīvajā laikā ir gatavi ieguldīt artavu iekšējā drošībā. Katrā apdzīvotā vietā jābūt šādiem entuziastiem, kas var ar brīvprātīgo darbu nodarboties. Kopā varējām izrunāt mūsu sadarbības perspektīvas — kā mēs strādājam notikumos, kā braucam uz notikumiem utt. Tas tikai veicinās mūsu kopīgo izpratni par darāmo, un būs pozitīvs solis sadarbībai.»
Sabilē VUGD postenis netiek plānots
Vaicājot, vai sabilnieki tomēr var cerēt uz atjaunotu VUGD posteni Sabilē, Jānis Grīnbergs atbild, ka šobrīd tas stratēģijā nav paredzēts: «Mēs, izvērtējot visus riskus un resursus, esam nolēmuši stiprināt Kandavas posteni un arī stratēģiski ejam uz to. Resursi, kas lielākā apjomā tiks izvietoti tur, nodrošinās drošību arī Sabilē.»
Viena no galvenajām tēmām, par kuru brīvprātīgie ugunsdzēsēji vēlējās aprunāties, bija ugunsgrēks 11. janvāra naktī Kandavā, kur Sabiles BUB brigāde diemžēl netika izsaukta. «Ir digitāls resursu izsūtīšanas saraksts,» skaidro J. Grīnbergs. «Esam šīs vadības sistēmas uzlabošanas stadijā. Izsūtīt vai neizsūtīt uz izsaukumu, kāds ir pieteikuma raksturs un kas tur notiek — par šo pieņem lēmumu resursu vadītājs un glābšanas darbu vadītājs, kas atrodas uz vietas. Nekad nav garantijas, ka glābšanas darbu vadītājam būs vajadzīgs kāds papildu resurss. Sistēmā digitālajā veidolā šobrīd Sabile vēl nav pievienota, tā ir papīra formātā, bet mēs strādājam pie tā, lai attīstītājs šo sistēmu uzlabo. Nākotnē biedrība kartē būs redzama, kā arī viņiem būs pašiem savs reaģēšanas rajons, un tad arī resursu pārvaldīšana būs daudz vienkāršāka.»
Nesakārtotība valstī
Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības idejas autors Andris Šimkus teic, ka ar biedrības izveidošanu redz, kāda nesakārtotība ir valstī: «Mums jāgaida kaut kādi likuma projekti, kad varēs nodot ugunsdzēsēju mašīnas brīvprātīgo biedrībām. Tad priekš kam mums ir ministrija un ministrs? Kāpēc ir ugunsdzēsības pārvalde? Kādi vēl Ministru kabineta balsojumi vajadzīgi? Ja mēs vēlamies dzēst ugunsgrēkus, tad mēs arī dzēšam, bet, ja mēs vēlamies staigāt pa kabinetiem un nēsāt likumprojektus, tad nēsāsim un nedzēsīsim. Papīru lietu ir daudz un tās lēni kust uz priekšu…»
Taču apmācības viesušas skaidrību vairākos jautājumos, kā arī pierādījies fakts, ka Sabile pavisam noteikti ir drošās rokās, jo par to pastāv arī jaunieši. «Atzinīgus vārdus VUGD pārstāvji izteica par ļoti labi sakopto mašīnu, kaut gan tai ir daudz gadu,» skaidro A. Šimkus. «Redzēju, ka VUGD pārstāvjiem ir pārliecība par to, ka mēs esam cīnītāji. Tāpat mani ļoti priecēja tas, ka sapulcē bija daudz gados jaunu cilvēku, uz kuriem varam paļauties. Tas, ka jaunie grib palikt, mācīties un darīt, nozīmē to, ka viņi redz perspektīvu dzīvei Sabilē. Var redzēt arī to, ka biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Bogdanovs šajā lietā ir iekšā ar sirdi un dvēseli. Manuprāt, Grīnberga kungu vajadzētu iecelt vēl augstāk. Viņš ļoti pozitīvi uz visu šo skatās, jo pēc cilvēku skaita, kas ieradās mācībās, un pēc tehnikas apsekošanas viņš redzēja, ka šeit tā lieta ir nopietna.»
Pašvaldības atbalsts
«Pašvaldība pagājušā gada nogalē, palīdzot iekārtot telpu, kur pašreiz stāv ugunsdzēsības automobilis, ir ieguldījusi līdzekļus aptuveni 24 000 eiro apmērā,» skaidro Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītājs Z. Brunavs. «Esam ieguvuši arī informāciju, kur un kādos projektos biedrība var piedalīties. Protams, ļoti daudz kas ir atkarīgs no pašvaldības, jo jāsaprot, ka viss plūst un mainās. Ja pirms pusgada bija citādākas regulas, tad šodien tās jau var būt mainījušās, bet iespēju ir daudz un dažādas.»
Viens no vērtīgākajiem ieteikumiem biedrībai bija ierosinājums veidot praktiskās mācības kopā ar Kandavas VUGD brigādi, ko drīzumā brīvprātīgie plāno īstenot. Taču ir arī daudz neatrisinātu jautājumu, piemēram, trauksmes sirēnas Sabilē, kur vēl aizvien atbilžu nav. «Lieta ir absurda — ēka tika palaista izsolē, un, lasot noteikumus, nekur nav minēts, ka jaunajam īpašniekam ir kaut kāds apgrūtinājums saistībā ar apziņošanas sirēnu,» sacīja Z. Brunavs. «Tajā pašā laikā, kamēr notiek izsole, atbrauc kāda organizācija, ko kāds ir pasūtījis, un uzliek jaunas iekārtas. Tas parāda to, kāda ir sadarbība valsts struktūrām savā starpā. Šobrīd, cik man zināms, ir nepieciešami finanšu līdzekļi, lai šī sirēna tiktu pārvietota, vai jāpanāk vienošanās ar esošo ēkas īpašnieku par turpmākajām darbībām.»
/Foto: Artūra Reinholda foto/
#sif_maf2024
