Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagājušajā gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1525 dzīvojamās mājās, galvenokārt daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpās. Visbiežāk pārbaudītas piecstāvu, trīsstāvu un divstāvu ēkas, atklājot nopietnus drošības pārkāpumus.
«Katru gadu atbilstoši pieejamiem cilvēkresursiem un iespējām veicam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamā sektorā, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Jāatzīst, ka diemžēl pastāv zināma saistība starp biežāk konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem un iespējamajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem,» uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Konstatēts, ka gandrīz katrā otrajā dzīvojamā mājā ka nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru un elektroinstalācijas pārbaude, kas jāveic reizi 10 gados. VUGD norāda, ka teju katrs ceturtais ugunsgrēks dzīvojamā sektorā rodas īssavienojuma vai bojātas elektroiekārtas lietošanas dēļ. Šādu ugunsgrēku skaits jau vairākus gadus turpina pieaugt, padarot to par otro biežāko ugunsgrēku izcelšanās iemeslu pēc neuzmanīgas rīcības ar uguni.
Ugunsdrošības prasību pārkāpumi dzīvojamā sektorā
Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka 45,63% gadījumos nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru, 44,27% gadījumos nav veikta elektroinstalācijas pārbaude.
Cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi 10 gados, un ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.
VUGD norāda uz vēl kādu problēmu: 33,33% gadījumos materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās — kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai pat elektrosadales skapjos. Šajās vietās nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.
Konstatēts, ka 24,44% gadījumos daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, bet 16,78% gadījumos dzīvokļu īpašnieki ar to nav iepazīstināti. Ugunsdrošības instrukcija ir katrai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai individuāli izstrādāts dokuments, kurā, ņemot vērā ēkas specifiku, iekļauta informācija par rīcību ugunsgrēka gadījumā, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem.
14,83% gadījumos evakuācijas ceļos — kāpņu telpās, zem kāpņu laidiem un laukumiem — novietoti priekšmeti, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība un durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.
Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju un operatīvo dienestu pārstāvju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.
VUGD atgādina, ka ugunsdrošības prasību mērķis ir samazināt ugunsgrēku izcelšanās iespējamību, kā arī mazināt to sekas – cilvēku veselībai nodarīto kaitējumu, degšanas platību un radītos finansiālos zaudējumus.
