Svētkos ir pieņemts pasniegt ziedus, tādēļ 4. maija priekšvakarā īpaši izceļam tieši tos ziedus, kas pasaulē nes mūsu mīļo pilsētu vārdus.
Vai īsti talsinieki var iedomāties savu dārzu bez kaut kā, kas nes Talsu vārdu? Kā izrādās, senāk kāda ‘Talsu skaistule’ bijusi vairāku pilsētnieku dārzos, iespējams, ir vēl tagad. ‘Talsu skaistule’ ir viena no senākajām un lielākajām bumbierēm Baltijas valstīs. Tā ne tikai zied pavasaros, bet vēlā vasarā, agros rudeņos arī bagātīgi dāvā maigus un sulīgus augļus. Bet vai zinājāt, ka ‘Talsu skaistule’ ir arī dienlilija? Izrādās, Talsu vārdu nes pat vairākas augu šķirnes.
Saldais pārītis
Viens no ziediem ir dienlilija ‘Talsu Sprīdītis’, ko Varis Baņģieris selekcionējis jau 2006. gadā. Amizanto nosaukumu tā ieguvusi savas unikālās īpašības dēļ. Kā skaidro SIA «Dienliliju dārzs» valdes priekšsēdētāja Inta Plūme, ’Talsu Sprīdītis’ ir viena no zemākajām dienliliju šķirnēm — tās ziedkāta augstums ir vien 25 centimetri, kamēr vidējais dienliliju augstums svārstās no 60 līdz 75 centimetriem. Nosaukums dots par godu diksilendam «Talsu Sprīdīši».
«’Talsu Sprīdīti’ mēs pagājušajā gadā ļoti notirgojām, tam ir maz stādu,» teic I. Plūme. «No mājaslapas laukā neņemu, vienīgais, ka nav noliktavā, bet tā ‘Talsu Sprīdītis’ visu laiku ir bijis pieejams tirgošanā.»
Dienliliju ‘Talsu skaistule’ 2014. gadā selekcionējis V. Baņģieris, taču pie sava nosaukuma tā tikusi diezgan nejauši, pastāsta I. Plūme: «’Talsu skaistule’ ir vienkārši Talsu skaistule! Mums vajadzēja pāri ‘Talsu Sprīdītim’, un kaut kā viņa mums iekrita acīs. Esam to dāvinājuši Talsu muzejam, kad mums bija tur izstāde, tad arī šo šķirni nokristījām par ‘Talsu skaistuli’ un izstādes dienā iestādījām Talsu novada muzejā.» Viņa uzsver, ka ‘Talsu skaistule’ dārzā izskatās vēl iespaidīgāk, fotogrāfijas nespēj pilnībā atainot tās krāsu nianses un vizuālos efektus.
Pie nosaukumiem netiek visi ziedi, atklāj SIA «Dienliliju dārzs» valdes priekšsēdētāja: «Selekcijas procesā rodas ļoti daudz sējeņu, no kuriem vēl ap 75 % tiek izmesti, paliek tikai labākie, kas vēl tiek dārzā audzēti ar selekcijas numuriem. Vārdi var rasties pat desmit gadus pēc selekcijas. Arī šobrīd dodam vārdus hibrīdiem, kuri ir radīti, piemēram, 2009., 2010. vai 2011. gadā. Lai no sēklas nonāktu līdz nosaukumam, kā minimums paiet 10 līdz 15 gadi. Kādai šķirnei ātrāk, kādai ilgāk nāk nosaukums un ne visām tos iedodam, notirgojam kā selekcijas hibrīdus ar numuriņu, ar kādu dārzā ir audzis.»
Gan jaunas, gan izzudušas šķirnes
Interesanti, reiz ir bijusi arī lilija ‘Talsi’, ko 1985. gadā selekcionējis Viktors Orehovs. Diemžēl, kā norāda selekcionārs Guntis Grants, lilijas nav ilgmūžīgas: «O, nē, viņa sen vairs neeksistē. Ar lilijām ir tā, ka tās savāc savu vīrusu nastu, ielien atpakaļ zemē un pazūd uz visiem laikiem. Dažām tas iestājas piecu gadu laikā, dažām varbūt 50 gadu laikā, bet es ‘Talsus’ neesmu redzējis nevienā izstādē, nekur.»
Savukārt rododendrs ‘Talsi’ ir samērā jauna mūžzaļo rododendru šķirne, kas reģistrēta Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā 2023. gadā, lai gan izdalīta jau 2004. gadā. Tās selekcionārs ir profesors Rihards Kondratovičs. Rododendrs zied jūnija pirmajā pusē ar maigi rožainiem ziediem, kuriem uz augšējām vainaglapām ir dzeltenzaļš lāsojums. Šī šķirne izceļas ar labu ziemcietību.
/Ievas Bērziņas foto/
Šis dabas veidotais vizbulīšu klons atrasts Talsu pauguraines mežos, tā arī ticis pie sava nosaukuma. I. Bērziņa atklāj: «Vizbulīti pa laikam var iegādāties pie kolekcionāriem, piemēram, pie Edgara Bites stādaudzētavā «Collection garden Madaras» vai vizbulīšu kolekcionāra Jura Egles Grobiņā, pa retam vēl kāda, bet nebūs lēti. Cena ir ap 80—100 eiro.»
Abavas senlejas sirds
Sabile, kas lepojas ar Abavas senleju un savu Vīna kalnu, var lepoties arī ar ziedu, kas nes tās vārdu — dienziedi ‘Sabile’. Šo šķirni selekcionējis Jānis Vasarietis, bet atlasījis un nosaukumu devis ziedu selekcionārs G. Grants no Ķekavas puses. «’Sabile’, jo tajā pusē ir manas sievas Ināras dzimtas saknes,» nosaukuma rašanos skaidro G. Grants.
Izrādās, G. Grants ir selekcionējis arī liliju ’Dundaga’, tādējādi pieminot vēl vienu Kurzemes vietu. Viņš stāsta: «2000. gadu sākumā regulāri braucām tirgot liliju sīpolus uz Dundagu. Dundadznieki bija varen lustīgi liliju pircēji, tāpēc viņiem par prieku nosaucām liliju Dundagas vārdā. ‘Dundaga’ šobrīd neiet apritē, sīpolu nav.»
Liepu ziedu pilsēta
Pagaidām nav izdevies atrast ziedu, kas īpaši selekcionēts un nosaukts Valdemārpils vārdā. Tomēr ne velti to dēvē par liepu pilsētu, un pavisam drīz visā Talsu novadā, īpaši Valdemārpili, ziedēs un smaržos liepas, tostarp arī dižā Elku liepa Sasmakas muižas parkā. Varenā un senā liepa ir ne tikai dabas piemineklis, bet arī nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts, kas simbolizē liepu nozīmi šajā apvidū. Kamēr selekcionāri vēl tikai sarosās, mēs Valdemārpils dzimšanas dienā varam iedzert liepziedu tēju, kas ataino pilsētas identitāti un dabas skaistumu.
Lai Talsi turpina ziedēt ar savām «Skaistulēm» un «Sprīdīšiem», Sabile priecē ar savu ‘Sabili’ un vīnogām, bet Valdemārpils smaržo liepu ziedos!
